Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada oktobrī Pietiek publicēja kāda lasītāja rakstu (tas lasāms šeit), kurā bija izteiktas aizdomas par to, ka saistībā ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība piecu Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc astoņus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonācis pie secinājuma, ka nekādi pārkāpumi notiekošajā nav konstatējami. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jaroslava Steļčenoka parakstīto atzinumu šajā lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) informē, ka ir savas kompetences ietvaros izskatījis Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumu par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu un Gulbenes novada domes deputātu G.Blūma un S.Daudziņas iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām.

Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 20.februāri pieņēma lēmumu Nr.4 — 5§ „Pamatkapitāla samazināšana, Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Minētais lēmums paredzēja samazināt sabiedrības pamatkapitālu par LVL 1 507 471 un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 1 101 451 apmērā, saglabājot līdzšinējo sabiedrības dalībnieku struktūru un proporcijas.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2012.gada 15.februāri saņēma zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo situāciju slimnīcā. Minētajā ziņojumā tika norādīts, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība zaudējumi veido 44,74% no apmaksātā pamatkapitāla. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka, ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai ari sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Tādējādi SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībniekiem bija jāpieņem lēmums vai nu par pamatkapitāla samazināšanu, vai par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 29.maijā pieņēma lēmumu:

1) Katrs no īpašniekiem novadu pašvaldības domes sēdē izskatīs jautājumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā pašvaldības līdzekļus līdz gada beigām par kopējo summu ne mazāku kā 1.3 miljoni latu, pie nosacījuma, ja Balvu novads iegulda - LVL 535 340, Gulbenes novads - LVL 403 130, Viļakas novads - LVL 222 430 latus, Rugāju novads - LVL 91 520 latus un Baltinavas novads - LVL 47 580.

2) Ja visas pašvaldības nepieņem lēmumu ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā atbilstoši Komerclikumam un likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrības dalībnieki konceptuāli atbalsta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par vismaz 1.3 miljonu latu līdz 1.5 miljonu latu, piesaistot privāto investoru un atļaujot M.Zeitmanim un A.Vānei vai viņu dibinātai komercsabiedrībai, ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā finanšu līdzekļus, iegūstot līdzdalību Sabiedrībā un proporcionālu kapitāla daļu skaitu Sabiedrībā.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku sapulcē 2012.gada 5.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.l - 2§ „Pamatkapitāla palielināšana, Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Lēmums paredzēja palielināt pamatkapitālu par LVL 1 500 000, un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 2 601 451 apmērā, izdarot ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Esošie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība īpašnieki - Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada domes - katra attiecīgi pieņēma lēmumus neieguldīt uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pašvaldību līdzekļus, bet piekrist privātā kapitāla piesaistīšanai ar mērķi pamatkapitāla palielināšanai un uzņēmuma parādu segšanai, un 2012.gada 18.jūlijā Uzņēmumu reģistrā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku sarakstā tiek reģistrētas izmaiņas. Par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieci ar 57,66% kapitāla daļu 2012.gada 18.jūlijā kļūst SIA „Medicīnas sabiedrību vadība".

Izvērtējot minēto darījumu tiesiskumu, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir publiski privātā kapitālsabiedrība, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 61.punktā noteikto publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai vai valstij un vairākām pašvaldībām.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamatā regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē arī atsevišķus publiski privāto kapitālsabiedrību darbības jautājumus, arī nosaka kārtību, kādā:

•     atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas publiski privātajās kapitālsabiedrībās (likuma 2.panta otrās daļas 4.punkts, 118.- 126.pants);

•     tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības (likuma 2.panta otrās daļas

6.punkts, 149.1 pants); • tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā (likuma 2.panta otrās daļas 7 .punkts, 149.2 un 149.3 pants).

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 5.2.punktā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem ar klātesošo kapitāla daļu turētāju pārstāvju vienbalsīgu balsojumu visos jautājumos.

Ja publiski privātā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu, piesaistot privāto kapitālu, tā kļūst par privātu kapitālsabiedrību, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1 .panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, bet neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību.

Tā kā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, tad ir jāpiemēro Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 130.pantā noteikto, kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Komerclikums regulē pamatkapitāla palielināšanas kārtības jautājumus kapitālsabiedrībā, īpaši neizdalot, vai tā ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 196 .panta pirmajā daļā noteikto sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst palielināt pamatkapitālu, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 197.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai.

Komerclikuma 134.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, tad sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām. Tas, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām, ir noteikts Komerclikuma 188., 189. un 191.pantā.

Komerclikuma 188.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. Tādējādi dalībnieku sapulce var nepiekrist darījumam, ja dāvināšanas, mainīšanas vai citādas atsavināšanas (izņemot pārdošanu) ceļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku var kļūt persona, kas pārējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nav pieņemama.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir nonākusi finanšu grūtībās, tai ir jāpiesaista papildus finansējums no trešajām personām, palielinot SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu. Tāpat SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem ir tiesības dalībnieku sapulces lēmumā noteikt, kuras ir tās personas, kurām būs tiesības ieguldīt naudu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālā un turpmāk arī vadīt un pārstāvēt Sabiedrību.

Tādējādi atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem un kapitāla daļu turētājiem ir tiesības un pienākums, pieņemot lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto investoru, izvēlēties konkrētu stratēģisko partneri, turpmākai sadarbībai un SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība attīstībai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 11 .panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, un likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš tādā gadījumā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvja darbības publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 17.pants, un tā pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 17.panta otrajā daļa ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 47.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 48.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dalībnieku sapulce lemj par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvim domes lēmums pirms dalībnieku sapulces ir nepieciešams 3.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 49.panta otrajā daļā, 64.panta 2.2 daļā, 77.panta otrajā daļā, 98.panta ceturtajā daļā, 98.3 panta otrajā daļā, 99.1 panta otrajā daļā, 105.pantā, 107.panta ceturtajā daļā, 108.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā daļā, 143.panta otrajā daļā, 146.panta otrajā daļā un 151.panta otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

Tādējādi no minētajām normām izriet, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem nebija nepieciešama domes lēmums, kuru viņi pārstāvēja, lai atlaistu un apstiprinātu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdi.

Izvērtējot pamatkapitāla palielināšanas hronoloģiskās darbības un attiecīgo termiņu ievērošanu, konstatēs, ka pamatkapitāla palielināšanas nodrošināšanas nolūkos darbības ir veiktas noteikto termiņu ietvaros, līdz ar to pamatkapitāls ir uzskatāms par palielinātu un apmaksātu, kā to apliecina arī ieraksti komercreģistrā (2012.gada 18.jūlijā komercreģistrā izdalīts ieraksts par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka parakstītais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451, un 2013.gada 22.februāri izdarīts ieraksts komercreģistrā par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451).

SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2012.gada 11.jūlijā pieteicās un parakstījās uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jaunajām (jaunemitētajām) 1 500 000 kapitāla daļām pilnā apmērā. Sākotnēji pieņemtajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos bija noteikts, ka parakstīto jauno daļu apmaksas termiņš ir pieci mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, t.i., 2012.gada 5.decembris. Ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku ārkārtas sapulces 2012.gada 11.decembra lēmumu tika nolemts veikt grozījumu sabiedrības 2012.gada 5.jūlija dalībnieku sapulcē apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, nosakot jauno daļu apmaksas termiņu atbilstoši Komerclikuma 198.pantā pirmās daļas 8.punktā atļautajam - seši mēneši, t.i., līdz 2013.gada 5.janvārim. Līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla apmaksa netika veikta, tādēļ SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valde atbilstoši Komerclikumam SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2013.gada 7.janvāri nosūtījusi vēstuli,* lūdzot veikt pamatkapitāla apmaksu pilnā apmērā 30 dienu laikā. Komerclikuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to jaunemitēto kapitāla daļu apmaksa SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" bija jāveic līdz 2013.gada 6.februārim (ieskaitot). SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku reģistra 2013.gada 7.februāra izrakstā norādīts, ka pamatkapitāls pilnībā apmaksāts 2013.gada 4.februārī un attiecīgi apmaksa ir veikta, ievērojot noteikto daļu apmaksas termiņa pagarinājumu.

Informējam, ka Komerclikums neaizliedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izsniegt aizdevumu, lai finansētu savu daļu iegādi, šāds aizliegums ir noteikts tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām. Tāpat uz šo gadījumu nav attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, jo Sabiedrība aizdevuma veikšanas brīdī jau ir privāta kapitālsabiedrība (atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.pantā sniegtajam kapitālsabiedrību veidu skaidrojumam), kur privātajam investoram ir 57.66% no pamatkapitāla, savukārt visām publiskajām personām (pašvaldībām) kopā attiecīgi tikai 42.34%. Tādejādi Gulbenes novada domes 2013.gada 10.janvāra sēdē lemtajam (prot.Nr.1 23.§) par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība aizdevuma izsniegšanu SIA „Medicīnas sabiedrību vadība", nav juridiskas nozīmes šajā lietā, jo atbilstoši 2012.gada 5.jūlijā apstiprināto SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 4.30.punktam valdes kompetencē ir visi tie jautājumi, kas neietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Ņemot vērā, ka jautājums par aizdevumu izsniegšanu nav noteikts ne SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtos, ne Komerclikumā kā dalībnieku sapulces kompetencē esošs, tad par to lemj valde.

Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē pieejamo SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība gada pārskatu par 2012.gadu, var konstatēt, ka naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās ir LVL 540 942, kas nozīmē, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2013.gada sākumā nav bijuši pieejami brīvi finanšu līdzekļi - 1,45 miljoni latu apmērā aizdevuma izsniegšanai.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība no publiski privātās kapitālsabiedrības pārveidojās par privātu kapitālsabiedrību , jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus), izvērtēt privātās kapitālsabiedrības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes faktisko rīcību nav Biroja kompetencē.

Izvērtējot Gulbenes novada domes deputāta G.Blūma un Gulbenes novada domes priekšsēdētājas S.Daudziņas, kuri vienlaicīgi ari attiecīgi ir valdes loceklis un kapitāla daļu turētāja pārstāvis, iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 15.panta otrajā daļā noteiks, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi S.Daudzina pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Savukārt likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neparedz ierobežojumu pašvaldības deputātam ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kuras dalībniece ir deputāta pārstāvētā pašvaldība.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļas pieder Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām, un lēmums par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu neskar G.Blūma un S.Daudziņas, viņu radinieku un darījumu partneru personīgās vai mantiskās intereses, un šāds lēmums bija jāpieņem, jo to paredz Komerclikums.

Ievērojot minēto, Birojs informē, ka ir pabeidzis pārbaudi par Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumā minētajiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...