Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada oktobrī Pietiek publicēja kāda lasītāja rakstu (tas lasāms šeit), kurā bija izteiktas aizdomas par to, ka saistībā ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība piecu Latvijas pašvaldību priekšsēdētāji vienkārši izsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un mantu. Pēc astoņus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nonācis pie secinājuma, ka nekādi pārkāpumi notiekošajā nav konstatējami. Pietiek šodien publicē biroja priekšnieka Jaroslava Steļčenoka parakstīto atzinumu šajā lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) informē, ka ir savas kompetences ietvaros izskatījis Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumu par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu un Gulbenes novada domes deputātu G.Blūma un S.Daudziņas iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām.

Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 20.februāri pieņēma lēmumu Nr.4 — 5§ „Pamatkapitāla samazināšana, Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Minētais lēmums paredzēja samazināt sabiedrības pamatkapitālu par LVL 1 507 471 un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 1 101 451 apmērā, saglabājot līdzšinējo sabiedrības dalībnieku struktūru un proporcijas.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2012.gada 15.februāri saņēma zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo situāciju slimnīcā. Minētajā ziņojumā tika norādīts, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība zaudējumi veido 44,74% no apmaksātā pamatkapitāla. Komerclikuma 219.pants nosaka, ka, ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai ari sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Tādējādi SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībniekiem bija jāpieņem lēmums vai nu par pamatkapitāla samazināšanu, vai par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulcē 2012.gada 29.maijā pieņēma lēmumu:

1) Katrs no īpašniekiem novadu pašvaldības domes sēdē izskatīs jautājumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot Sabiedrības pamatkapitālā pašvaldības līdzekļus līdz gada beigām par kopējo summu ne mazāku kā 1.3 miljoni latu, pie nosacījuma, ja Balvu novads iegulda - LVL 535 340, Gulbenes novads - LVL 403 130, Viļakas novads - LVL 222 430 latus, Rugāju novads - LVL 91 520 latus un Baltinavas novads - LVL 47 580.

2) Ja visas pašvaldības nepieņem lēmumu ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā naudas līdzekļus nepieciešamajā apmērā atbilstoši Komerclikumam un likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrības dalībnieki konceptuāli atbalsta Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par vismaz 1.3 miljonu latu līdz 1.5 miljonu latu, piesaistot privāto investoru un atļaujot M.Zeitmanim un A.Vānei vai viņu dibinātai komercsabiedrībai, ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā finanšu līdzekļus, iegūstot līdzdalību Sabiedrībā un proporcionālu kapitāla daļu skaitu Sabiedrībā.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sabiedrības dalībnieku sapulcē 2012.gada 5.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.l - 2§ „Pamatkapitāla palielināšana, Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana". Lēmums paredzēja palielināt pamatkapitālu par LVL 1 500 000, un apstiprināt SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu LVL 2 601 451 apmērā, izdarot ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Esošie SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība īpašnieki - Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada domes - katra attiecīgi pieņēma lēmumus neieguldīt uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pašvaldību līdzekļus, bet piekrist privātā kapitāla piesaistīšanai ar mērķi pamatkapitāla palielināšanai un uzņēmuma parādu segšanai, un 2012.gada 18.jūlijā Uzņēmumu reģistrā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku sarakstā tiek reģistrētas izmaiņas. Par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieci ar 57,66% kapitāla daļu 2012.gada 18.jūlijā kļūst SIA „Medicīnas sabiedrību vadība".

Izvērtējot minēto darījumu tiesiskumu, konstatēts.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir publiski privātā kapitālsabiedrība, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 61.punktā noteikto publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai vai valstij un vairākām pašvaldībām.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamatā regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē arī atsevišķus publiski privāto kapitālsabiedrību darbības jautājumus, arī nosaka kārtību, kādā:

•     atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas publiski privātajās kapitālsabiedrībās (likuma 2.panta otrās daļas 4.punkts, 118.- 126.pants);

•     tiek pārvaldītas publiski privātās kapitālsabiedrības (likuma 2.panta otrās daļas

6.punkts, 149.1 pants); • tiek veidota valde un noteikta darba samaksa valdes locekļiem publiski privātā kapitālsabiedrībā (likuma 2.panta otrās daļas 7 .punkts, 149.2 un 149.3 pants).

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 5.2.punktā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem ar klātesošo kapitāla daļu turētāju pārstāvju vienbalsīgu balsojumu visos jautājumos.

Ja publiski privātā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu, piesaistot privāto kapitālu, tā kļūst par privātu kapitālsabiedrību, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1 .panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus).

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" regulē kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, bet neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību.

Tā kā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neregulē kārtību, kādā publiski privātā kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, tad ir jāpiemēro Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 130.pantā noteikto, kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, kļūst par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību, regulē Komerclikums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Komerclikums regulē pamatkapitāla palielināšanas kārtības jautājumus kapitālsabiedrībā, īpaši neizdalot, vai tā ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, publiski privātā kapitālsabiedrība vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar Komerclikuma 196 .panta pirmajā daļā noteikto sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst palielināt pamatkapitālu, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 197.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt, esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu.

Atbilstoši Komerclikuma 198.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai.

Komerclikuma 134.panta trešajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, tad sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām. Tas, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir likumiskas tiesības kontrolēt trešo personu ienākšanu sabiedrībā ar dalībnieka tiesībām, ir noteikts Komerclikuma 188., 189. un 191.pantā.

Komerclikuma 188.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu. Tādējādi dalībnieku sapulce var nepiekrist darījumam, ja dāvināšanas, mainīšanas vai citādas atsavināšanas (izņemot pārdošanu) ceļā par sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku var kļūt persona, kas pārējiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem nav pieņemama.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir nonākusi finanšu grūtībās, tai ir jāpiesaista papildus finansējums no trešajām personām, palielinot SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālu. Tāpat SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem ir tiesības dalībnieku sapulces lēmumā noteikt, kuras ir tās personas, kurām būs tiesības ieguldīt naudu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitālā un turpmāk arī vadīt un pārstāvēt Sabiedrību.

Tādējādi atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībniekiem un kapitāla daļu turētājiem ir tiesības un pienākums, pieņemot lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto investoru, izvēlēties konkrētu stratēģisko partneri, turpmākai sadarbībai un SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība attīstībai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 11 .panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir pašvaldība, kurai pieder šīs kapitāla daļas.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, un likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurš tādā gadījumā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvja darbības publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 17.pants, un tā pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 17.panta otrajā daļa ir noteikts, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu pārstāvēt kapitāla daļu turētāju publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis dod pilnvarotajai personai rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 47.panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis, bet 48.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dalībnieku sapulce lemj par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja iecelšanu un atcelšanu.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izriet, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvim domes lēmums pirms dalībnieku sapulces ir nepieciešams 3.panta otrajā daļā, 7.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 8.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 49.panta otrajā daļā, 64.panta 2.2 daļā, 77.panta otrajā daļā, 98.panta ceturtajā daļā, 98.3 panta otrajā daļā, 99.1 panta otrajā daļā, 105.pantā, 107.panta ceturtajā daļā, 108.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā daļā, 143.panta otrajā daļā, 146.panta otrajā daļā un 151.panta otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

Tādējādi no minētajām normām izriet, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem nebija nepieciešama domes lēmums, kuru viņi pārstāvēja, lai atlaistu un apstiprinātu SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdi.

Izvērtējot pamatkapitāla palielināšanas hronoloģiskās darbības un attiecīgo termiņu ievērošanu, konstatēs, ka pamatkapitāla palielināšanas nodrošināšanas nolūkos darbības ir veiktas noteikto termiņu ietvaros, līdz ar to pamatkapitāls ir uzskatāms par palielinātu un apmaksātu, kā to apliecina arī ieraksti komercreģistrā (2012.gada 18.jūlijā komercreģistrā izdalīts ieraksts par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka parakstītais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451, un 2013.gada 22.februāri izdarīts ieraksts komercreģistrā par pamatkapitāla izmaiņām, norādot, ka apmaksātais pamatkapitāls ir LVL 2 601 451).

SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2012.gada 11.jūlijā pieteicās un parakstījās uz SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība jaunajām (jaunemitētajām) 1 500 000 kapitāla daļām pilnā apmērā. Sākotnēji pieņemtajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos bija noteikts, ka parakstīto jauno daļu apmaksas termiņš ir pieci mēneši no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, t.i., 2012.gada 5.decembris. Ar SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku ārkārtas sapulces 2012.gada 11.decembra lēmumu tika nolemts veikt grozījumu sabiedrības 2012.gada 5.jūlija dalībnieku sapulcē apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, nosakot jauno daļu apmaksas termiņu atbilstoši Komerclikuma 198.pantā pirmās daļas 8.punktā atļautajam - seši mēneši, t.i., līdz 2013.gada 5.janvārim. Līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla apmaksa netika veikta, tādēļ SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valde atbilstoši Komerclikumam SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" 2013.gada 7.janvāri nosūtījusi vēstuli,* lūdzot veikt pamatkapitāla apmaksu pilnā apmērā 30 dienu laikā. Komerclikuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām un garāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Līdz ar to jaunemitēto kapitāla daļu apmaksa SIA „Medicīnas sabiedrību vadība" bija jāveic līdz 2013.gada 6.februārim (ieskaitot). SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība dalībnieku reģistra 2013.gada 7.februāra izrakstā norādīts, ka pamatkapitāls pilnībā apmaksāts 2013.gada 4.februārī un attiecīgi apmaksa ir veikta, ievērojot noteikto daļu apmaksas termiņa pagarinājumu.

Informējam, ka Komerclikums neaizliedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību izsniegt aizdevumu, lai finansētu savu daļu iegādi, šāds aizliegums ir noteikts tikai attiecībā uz akciju sabiedrībām. Tāpat uz šo gadījumu nav attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, jo Sabiedrība aizdevuma veikšanas brīdī jau ir privāta kapitālsabiedrība (atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.pantā sniegtajam kapitālsabiedrību veidu skaidrojumam), kur privātajam investoram ir 57.66% no pamatkapitāla, savukārt visām publiskajām personām (pašvaldībām) kopā attiecīgi tikai 42.34%. Tādejādi Gulbenes novada domes 2013.gada 10.janvāra sēdē lemtajam (prot.Nr.1 23.§) par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība aizdevuma izsniegšanu SIA „Medicīnas sabiedrību vadība", nav juridiskas nozīmes šajā lietā, jo atbilstoši 2012.gada 5.jūlijā apstiprināto SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtu 4.30.punktam valdes kompetencē ir visi tie jautājumi, kas neietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Ņemot vērā, ka jautājums par aizdevumu izsniegšanu nav noteikts ne SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība statūtos, ne Komerclikumā kā dalībnieku sapulces kompetencē esošs, tad par to lemj valde.

Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē pieejamo SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība gada pārskatu par 2012.gadu, var konstatēt, ka naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās ir LVL 540 942, kas nozīmē, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2013.gada sākumā nav bijuši pieejami brīvi finanšu līdzekļi - 1,45 miljoni latu apmērā aizdevuma izsniegšanai.

Ievērojot to, ka SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība no publiski privātās kapitālsabiedrības pārveidojās par privātu kapitālsabiedrību , jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 1.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus), izvērtēt privātās kapitālsabiedrības SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes faktisko rīcību nav Biroja kompetencē.

Izvērtējot Gulbenes novada domes deputāta G.Blūma un Gulbenes novada domes priekšsēdētājas S.Daudziņas, kuri vienlaicīgi ari attiecīgi ir valdes loceklis un kapitāla daļu turētāja pārstāvis, iespējamo interešu konfliktu, piedaloties Gulbenes novada domes sēdē un izskatot jautājumu par pamatkapitāla izmaiņām, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 15.panta otrajā daļā noteiks, ka valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tādējādi S.Daudzina pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu ieņem saskaņā ar likumu.

Savukārt likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" neparedz ierobežojumu pašvaldības deputātam ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kuras dalībniece ir deputāta pārstāvētā pašvaldība.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība kapitāla daļas pieder Balvu, Gulbenes, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām, un lēmums par SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu neskar G.Blūma un S.Daudziņas, viņu radinieku un darījumu partneru personīgās vai mantiskās intereses, un šāds lēmums bija jāpieņem, jo to paredz Komerclikums.

Ievērojot minēto, Birojs informē, ka ir pabeidzis pārbaudi par Jūsu 2012.gada 9.oktobra iesniegumā minētajiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...