"Baložu komunālā saimniecība" arī pēc "laipnās pretimnākšanas" nav atguvusi parādu no ciemata apsaimniekotāja
PIETIEK13.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas novada uzņēmumam Baložu komunālā saimniecība arī pēc "īpašās pretimnākšanas" nav izdevies iekasēt pat daļu parāda no SIA Zeltenieki, kas apsaimnieko Lapenieku ciematu un jau pirms gada bija uzkrājusi 17 tūkstošu eiro lielu parādu pašvaldības uzņēmumam par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu. Tikai tagad pašvaldības uzņēmums sakās esam gatavs sākt tiesāties ar parādnieku.
Pietiek jau ziņoja, ka Ķekavas pašvaldībai piederošā Baložu komunālā saimniecība noslēdza ar savu parādnieku SIA Zeltenieki dīvainu līgumu, kas atļauj nemaksāt parādu, ja Zelteniekiem neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Līgumā melns uz balta rakstīts: „Parāds tiek atmaksāts gadījumā, ja attiecīgā periodā tiek iekasēts no SIA Zeltenieki parādniekiem parāds, grafikā paredzētās summas nomaksai. Pretējā gadījumā grafiks nav spēkā.”
Tomē Zeltenieki gada laikā nevis centušies mazināt parāda summu, bet nav maksājuši arī kārtējos maksājumus. Kā Pietiek sacīja Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons, Zeltenieki mēnesī maksājuši aptuveni 20 eiro, lai gan rēķini bijuši vidēji 600 eiro. Arī par parādsaistību dzēšanu parādnieks nav rūpējies. „Tā kā viņi nepildīja līguma nosacījumus, tas nestājās spēkā, un palika spēkā iepriekšējais līgums, kas mums ļauj vērsties pret uzņēmumu ar parāda piedziņas prasību,” uzsver Evardsons.
Tieši šādi pretimnākošā līguma jēgu Evardsons skaidroja pirms gada. Pēc viņa teiktā, līgumā šāds punkts esot iekļauts, lai maksimāli efektīvi iekasētu parādu. „Ir jāskata šis līgums kopumā, nevis tikai viens atrauts punkts. Nākamais punkts nosaka, ka Zelteniekiem ir jāsniedz Baložu komunālajai saimniecībai grāmatvedības izdrukas par attiecīgā mēneša ieņēmumiem. Šis punkts iekļauts, lai Baložu komunālā saimniecība varētu kontrolēt, kā Zelteniekiem izdodas iekasēt parādu. Pretējā gadījumā šis līgums nav spēkā, stājas spēkā iepriekšējais līgums par pakalpojumu sniegšanu, un Baložu komunālā saimniecība var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu saskaņā ar iepriekšējo līgumu,” informēja Evardsons.
Tā kā Zeltenieki nav maksājuši un nav arī pildījuši līguma nosacījumus, Baložu komunālā saimniecība pirms mēneša nosūtījusi Zelteniekiem brīdinājumu, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā vērsīsies tiesā. „Pagaidām viņi nav nekādi reaģējuši uz šo brīdinājumu. Tikko no Latvijas pasta atnāks paziņojums, vai vēstule ir vai nav saņemta, mēs varēsim sniegt prasību tiesā,” norāda Evardsons.
Lai arī Zeltenieki nemaksā, Baložu komunālā saimniecība turpinot pieņemt savās attīrīšanas iekārtās notekūdeņus un kanalizāciju no Lapenieku ciemata, lai neveidotos ekoloģisks apdraudējums. Daži Lapenieku iemītnieki ir maksājuši Baložu komunālajai saimniecībai par kanalizāciju, bet uzņēmums šo naudu atskaitījis atpakaļ, jo tam nav juridisku tiesību iekasēt šos maksājumus no iedzīvotājiem, jo līgums ir noslēgts ar Zelteniekiem, nevis konkrēto māju īpašniekiem.
Baložu komunālā saimniecība plāno pieprasīt Zeltenieku maksātnespēju. Līdz ar maksātnespējas ierosināšanu, pēc Evardsona teiktā, uzņēmums arī zaudēs licenci notekūdeņu un kanalizācijas savākšanai, līdz ar to Baložu komunālā saimniecība varēs meklēt risinājumu, kā slēgt līgumus ar Lapenieku iedzīvotājiem pa tiešo vai kādu citu variantu. „Tur nav tik vienkārši. Ciematam apkārt ir privātā zeme, un kanalizācijas caurules iet caur šo privātīpašnieku zemi, tādēļ pašvaldībai būtu arī jāslēdz līgums ar zemes īpašnieku vai arī jāpiedāvā zemi atpirkt,” situāciju skaidro Baložu komunālās saimniecības vadītājs.
Kā jau ziņots, pēc Zeltenieki valdes priekšsēdētāja Andra Kūkuma domām, parāds uzkrājies Baložu komunālās saimniecības vainas dēļ. 2012.gadā, kad sāka veidoties parāds, Ķekavas domes toreizējā vadība (priekšsēdētājs Roberts Jurčs) esot iedzīvotājiem iegalvojusi, ka viņi var slēgt līgumus par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu pa taisno ar Baložu komunālo saimniecību, nemaksājot starpniekam SIA Zeltenieki, turklāt tā būšot lētāk. Liela daļa iedzīvotāju tā arī izdarījuši.
Zeltenieku viedokli par parādsaistību nekārtošanu Pietiek neizdevās iegūt, jo uz publiski norādīto uzņēmuma tālruni neviens neatbild.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
