"Apvienotais saraksts" aicina atstādināt Jaunzemi. Vai Ašeradens beidzot rīkosies?
Bens Latkovskis, Neatkarīgā05.04.2023.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.
Lai arī AS politiskajās aprindās ieguvis neapskaužamo “tukšmuldētāju” reputāciju, šo aicinājumu nevajadzētu uztvert tikai kā kārtējo pirksta kratīšanu bez tālākām sekām. Pusgadu pēc 14. Saeimas vēlēšanām AS piedzīvo asu identitātes krīzi. Kas tas galu galā ir par politisko spēku? Vai pa politiskajām izgāztuvēm kopā salasīts lupatu deķis vai nopietns, ilgtspējīgs spēlētājs? Pēc sākotnējiem, uzreiz pēc vēlēšanām kareivīgajiem uzstādījumiem AS vienā brīdī zaudēja asumu un, iekļaujoties Kariņa valdībā, strauji sāka zaudēt arī savu identitāti.
Viena no AS identitātēm ir cenšanās uzdoties par vietējo uzņēmēju aizstāvjiem. Mēs esam “uzņēmēju” partija. Izejot no šī uzstādījuma, “uzbrukumu” Jaunzemei var uztvert kā soli pretim tiem uzņēmējiem, kuri nav apmierināti ar VID darbu.
Liela Latvijas politiskās šķiras nelaime ir bailes skaidri pozicionēties un stingri iestāties par kaut ko. Tikai viens piemērs. Svētdien Somijā bija parlamenta vēlēšanas, kurās labējās partijas skaidri pateica, ka sašaurinās sociālās palīdzības programmas. Kad Latvijā politiķi būtu pirms vēlēšanām pateikuši, ka kādam kaut ko noņems vai samazinās? Politiķi tik ļoti baidās zaudēt kaut vienu balsi, ka cenšas izpatikt visiem. AS šajā ziņā nav izņēmums. Vēl vairāk. AS ar savu bezzobaino frazeoloģiju izvirzījušies politisko abstrakcionistu pirmrindniekos. Ko konkrēti AS pārmet Jaunzemei?
Lūk, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Tavara oficiālais paziņojums: “Sarunas gaitā secinājām, ka VID vadītājai nav izpratnes par to, kā veicināt nodokļu nomaksu, vienlaikus palīdzot ekonomikai dzīvot, trūkst līderības un visaptveroša redzējuma par nepieciešamajām izmaiņām VID darbībā. Plānotās izmaiņas ir kosmētiskas un uz papīra. Turpinot darboties šādā pašā garā kā līdz šim, cerētos rezultātus, kas palīdzētu efektivizēt VID darbību, samazināt birokrātiju, veicināt godīgu konkurenci un cīņu ar melnajiem un pelēkajiem nodokļu nemaksātājiem, sasniegt nebūs iespējams. Vēlamies strukturālas pārmaiņas VID, jo redzam, ka iestādei ir nepieciešams kapitālais remonts.”
Vai no šī paziņojuma var kaut niecīgākajā mērā saprast, kas AS īsti nepatīk VID darbā? Par ko pretenzijas? Es lieliski saprotu politiskās frazeoloģijas jēgu, kad aiz izplūdušiem izteikumiem ir visai skaidri nojaušama būtība, bet šajā gadījumā vienīgā konkrētība ir noņemt Jaunzemi.
Labi, bet - kāpēc? Kāpēc tas netiek tikpat skaidri pateikts? Es šeit netaisos kādam teikt priekšā, ko Jaunzeme ir vai nav nodarījusi, bet politikā pretenzijas jāformulē skaidri. Citādi nav saprotams, ko AS īsti grib? Atkal runāt par “kara istabām” un “horizontālajām sadarbības saitēm”? Frāzes par kapitālo remontu ir tikpat jēgpilnas kā “Vienotības” skandētās reformas.
Taču, kā mēdz teikt, ir nianse. “Vienotība” ir politisks spēks, kurš iestājas par esošā kursa turpināšanu. Nekā nemainīšanu galvenajos vilcienos. Tāpēc “Vienotības” tukšie saukļi par reformām tās politisko reputāciju negrauj. Visi saprot, ka premjera Krišjāņa Kariņa izteikumi par reformām ir tikai tukši labskanīgi vārdi, bez jēgas un satura. Tā tie arī jāuztver.
AS ir pavisam cita tipa politiskais spēks. Tas politikā nāca ar solījumiem darīt visu citādi. Nu tad arī dariet. Labi, zemkopības ministrs Didzis Šmits nodemonstrēja zināmu disidentismu klimata jautājumos. Bet kāds ir AS piedāvājums citos jautājumos? Teiksim, nodokļu jautājumos?
Nekādu konkrētu piedāvājumu līdz šim nav gadījies dzirdēt. No Tavara paziņojuma nojautu līmenī var secināt, ka Jaunzeme “neļaujot ekonomikai dzīvot”. Tad tā arī jāsaka. Jāsaka, kas mums nepatīk. Ko gribam mainīt un uzlabot. Ja galvenā pretenzija ir tā, ka uzņēmējiem liek maksāt nodokļus, tad skaidri jāpasaka, kas ar Latvijas nodokļu sistēmu būtu jādara. Kādas ir AS rosinātās izmaiņas? Kur ar tām var iepazīties?
Tā vietā aicinājums Ašeradenam atlaist Jaunzemi. Bet ko AS darīs, ja Ašeradens šo aicinājumu ignorēs vai diplomātiski atrunāsies, ka tik vienkārši Jaunzemi no amata atlaist nevar? Ka jāļauj viņai nostrādāt atlikušo termiņu līdz gada beigām?
Bažām, ka “Vienotība” uz AS aicinājumu nekādi nereaģēs, ir zināms pamats. Atceramies Ašeradena neslēpti augstprātīgo attieksmi pret AS valdības veidošanas gaitā, kad viņš bija biežs viesis televīzijas studijās. Ašeradena izturēšanās bija nepārprotama - nē, nu labi, lai jau viņi tur kaut ko runā, bet līdz īstiem politiķiem viņiem vēl jāaug un jāaug. Maz ticams, ka šoreiz Ašeradens Tavara teikto uztvers citādi. Cita lieta, ka arī pašai “Vienotībai” Jaunzemes turpmāka aizstāvēšana var kļūt neizdevīga.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
