Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.

Lai arī AS politiskajās aprindās ieguvis neapskaužamo “tukšmuldētāju” reputāciju, šo aicinājumu nevajadzētu uztvert tikai kā kārtējo pirksta kratīšanu bez tālākām sekām. Pusgadu pēc 14. Saeimas vēlēšanām AS piedzīvo asu identitātes krīzi. Kas tas galu galā ir par politisko spēku? Vai pa politiskajām izgāztuvēm kopā salasīts lupatu deķis vai nopietns, ilgtspējīgs spēlētājs? Pēc sākotnējiem, uzreiz pēc vēlēšanām kareivīgajiem uzstādījumiem AS vienā brīdī zaudēja asumu un, iekļaujoties Kariņa valdībā, strauji sāka zaudēt arī savu identitāti.

Viena no AS identitātēm ir cenšanās uzdoties par vietējo uzņēmēju aizstāvjiem. Mēs esam “uzņēmēju” partija. Izejot no šī uzstādījuma, “uzbrukumu” Jaunzemei var uztvert kā soli pretim tiem uzņēmējiem, kuri nav apmierināti ar VID darbu.

Liela Latvijas politiskās šķiras nelaime ir bailes skaidri pozicionēties un stingri iestāties par kaut ko. Tikai viens piemērs. Svētdien Somijā bija parlamenta vēlēšanas, kurās labējās partijas skaidri pateica, ka sašaurinās sociālās palīdzības programmas. Kad Latvijā politiķi būtu pirms vēlēšanām pateikuši, ka kādam kaut ko noņems vai samazinās? Politiķi tik ļoti baidās zaudēt kaut vienu balsi, ka cenšas izpatikt visiem. AS šajā ziņā nav izņēmums. Vēl vairāk. AS ar savu bezzobaino frazeoloģiju izvirzījušies politisko abstrakcionistu pirmrindniekos. Ko konkrēti AS pārmet Jaunzemei?

Lūk, AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Tavara oficiālais paziņojums: “Sarunas gaitā secinājām, ka VID vadītājai nav izpratnes par to, kā veicināt nodokļu nomaksu, vienlaikus palīdzot ekonomikai dzīvot, trūkst līderības un visaptveroša redzējuma par nepieciešamajām izmaiņām VID darbībā. Plānotās izmaiņas ir kosmētiskas un uz papīra. Turpinot darboties šādā pašā garā kā līdz šim, cerētos rezultātus, kas palīdzētu efektivizēt VID darbību, samazināt birokrātiju, veicināt godīgu konkurenci un cīņu ar melnajiem un pelēkajiem nodokļu nemaksātājiem, sasniegt nebūs iespējams. Vēlamies strukturālas pārmaiņas VID, jo redzam, ka iestādei ir nepieciešams kapitālais remonts.”

Vai no šī paziņojuma var kaut niecīgākajā mērā saprast, kas AS īsti nepatīk VID darbā? Par ko pretenzijas? Es lieliski saprotu politiskās frazeoloģijas jēgu, kad aiz izplūdušiem izteikumiem ir visai skaidri nojaušama būtība, bet šajā gadījumā vienīgā konkrētība ir noņemt Jaunzemi.

Labi, bet - kāpēc? Kāpēc tas netiek tikpat skaidri pateikts? Es šeit netaisos kādam teikt priekšā, ko Jaunzeme ir vai nav nodarījusi, bet politikā pretenzijas jāformulē skaidri. Citādi nav saprotams, ko AS īsti grib? Atkal runāt par “kara istabām” un “horizontālajām sadarbības saitēm”? Frāzes par kapitālo remontu ir tikpat jēgpilnas kā “Vienotības” skandētās reformas.

Taču, kā mēdz teikt, ir nianse. “Vienotība” ir politisks spēks, kurš iestājas par esošā kursa turpināšanu. Nekā nemainīšanu galvenajos vilcienos. Tāpēc “Vienotības” tukšie saukļi par reformām tās politisko reputāciju negrauj. Visi saprot, ka premjera Krišjāņa Kariņa izteikumi par reformām ir tikai tukši labskanīgi vārdi, bez jēgas un satura. Tā tie arī jāuztver.

AS ir pavisam cita tipa politiskais spēks. Tas politikā nāca ar solījumiem darīt visu citādi. Nu tad arī dariet. Labi, zemkopības ministrs Didzis Šmits nodemonstrēja zināmu disidentismu klimata jautājumos. Bet kāds ir AS piedāvājums citos jautājumos? Teiksim, nodokļu jautājumos?

Nekādu konkrētu piedāvājumu līdz šim nav gadījies dzirdēt. No Tavara paziņojuma nojautu līmenī var secināt, ka Jaunzeme “neļaujot ekonomikai dzīvot”. Tad tā arī jāsaka. Jāsaka, kas mums nepatīk. Ko gribam mainīt un uzlabot. Ja galvenā pretenzija ir tā, ka uzņēmējiem liek maksāt nodokļus, tad skaidri jāpasaka, kas ar Latvijas nodokļu sistēmu būtu jādara. Kādas ir AS rosinātās izmaiņas? Kur ar tām var iepazīties?

Tā vietā aicinājums Ašeradenam atlaist Jaunzemi. Bet ko AS darīs, ja Ašeradens šo aicinājumu ignorēs vai diplomātiski atrunāsies, ka tik vienkārši Jaunzemi no amata atlaist nevar? Ka jāļauj viņai nostrādāt atlikušo termiņu līdz gada beigām?

Bažām, ka “Vienotība” uz AS aicinājumu nekādi nereaģēs, ir zināms pamats. Atceramies Ašeradena neslēpti augstprātīgo attieksmi pret AS valdības veidošanas gaitā, kad viņš bija biežs viesis televīzijas studijās. Ašeradena izturēšanās bija nepārprotama - nē, nu labi, lai jau viņi tur kaut ko runā, bet līdz īstiem politiķiem viņiem vēl jāaug un jāaug. Maz ticams, ka šoreiz Ašeradens Tavara teikto uztvers citādi. Cita lieta, ka arī pašai “Vienotībai” Jaunzemes turpmāka aizstāvēšana var kļūt neizdevīga.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

30
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi