"Aizdomīgais" VID izmeklētājs sezonas darbos pelna lielu naudu, dīrājot ūdeles
PIETIEK26.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viena no "aizdomīgākajām" amatpersonām 100 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju sarakstā Pietiek šķita Mārtiņš Strazdiņš, kurš, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijām, pēdējos četros gados sezonas darbos Dānijā divus gadus nopelnījis pa 8000 un vairāk eiro, bet pēc tam divus gadus - vispār neko. Publicējam saņemto Strazdiņa paskaidrojumu un arī videomateriālu:
"Man nav problēmu atbildēt uz Jūsu jautājumiem, jo vairākkārtīgi par to esmu jau sniedzis informāciju FPP IDB (Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības birojam) un arī KNAB.
Kopš 2007.gada atvaļinājuma laikā amata savienošanas kārtībā (katru gadu man tiek izsniegta VID atļauja savienot amatus) es strādāju par sezonas strādnieku Dānijas lauksaimniecības uzņēmumā „PELSCENTER VESTJYLLAND” AMBA, adrese - MOESKJEARVEJ 2, NORLEM, 7620 LEMVIG, reģistrācijas numurs 27270735, kas ir ūdeļu apstrādes cehs, ko izveidojuši vietējie ūdeļu audzētāji.
Cehā strādā aptuveni 100 strādnieku (precīzu datu nav un pats neesmu skaitījis). Atalgojums ir atkarīgs no nodīrāto ūdeļu skaita, jeb mums maksā par gabaldarbu, nevis kā citiem un citur - par stundām. Līdz ar to esam ieinteresēti izdarīt vairāk un saņemt vairāk. Šādu sistēmu ceha direktors radīja, jo no mums - dīrātājiem principā ir atkarīgs viss turpmākais ūdeļādas apstrādes process – darbs ir smags, nepatīkams, ļoti atbildīgs, un vajadzīgs ātrs temps.
Daļu no šī apstrādes procesa Jūs varat redzēt video, kas atrodams youtube https://www.youtube.com/watch?v=2KmUPJUKz_w un draugiem.lv https://www.draugiem.lv/user/4357916/gallery/?pid=410196794.
Taču ne jau visu nopelnīto mēs saņemam “uz rokas”, jo, kā zināms, tad Dānijā ir ļoti lieli nodokļi, un tas skar arī mūs, proti, kā Jūs redzēsiet no pielikumā esošās 2015.gada nodokļu kartes, tad man no 80 000,00 [dāņu kronām], ko man/mums bija atļauts 2015.gadā nopelnīt, nodokļos jāsamaksā 41%.
Protams, mēs varam strādāt un pelnīt vairāk nekā norādītos 80 000,00, bet tādā gadījumā mums būtu jāmaksā papildus vēl nodokļi, ko mēs sākotnējos gados nezinājām, un tādēļ nācās samaksāt nodokļos vēl aptuveni tūkstoti latu (pamatparāds plus soda procenti).
Atbilstoši deklarācijas aizpildīšanas nosacījumiem deklarācijās tiek norādīti visi gūtie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, piemēram 2013.gadā - 73 602,00 DKK, 2014.gadā – 66 979,00 DKK, 2015.gadā – precīzi dati vēl nav, jo tos apkopo darba devējs un pārbauda Dānijas nodokļu administrācija, bet aptuveni 75 000,00 DKK.
Dānijā gūtos ienākumus es ik gadu deklarēju Valsts ieņēmumu dienestam, arī 2013.gadā un 2014.gadā, bet man nesaprotamu iemeslu dēļ ienākumi neparādās valsts amatpersonas deklarācijas ailē – visi gūtie ienākumi, par ko tiku administratīvi sodīts ar naudas sodu. Taču šie iepriekšminētie dati vēl detalizētākā izklāstā (par to, cik bija aprēķināts un samaksāti nodokļi ārvalstīs) atspoguļoti manās Gada ienākumu deklarācijās par 2013.gadu un 2014.gadu.
P.S. Divi galvenie iemesli, kādēļ es atvaļinājuma laikā strādāju Dānijā – reāla psiholoģiskā atpūta no darba FPP un protams – papildu ienākumi.
Ar cieņu, Mārtiņš Strazdiņš."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
