"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā
Guntars Vītols20.05.2025.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Nē, izrādās, ka nu jau būs kādi trīs gadi riņķī, es stāstu vienu un to pašu, to, kas redzams no kompānijas pārskatiem, un šitie sāk atzīties un tuvinās tam, ko saku es. Malači, varoņi, ka viņus jupis. Būtu savlaicīgi nākuši pie manis kursos, viss šitais krusta ceļš būtu īsāks.
Sākšu ar vienkāršāko. Nauda beigsies kad? Vasks saka, ka uz gada beigām spārdīs MK durvis, es saku, ka tagad kaut kad. Ir atšķirība? Patiesībā nav. Kad tev ir 800 miljonu apgrozījums, tev vienmēr ir iespējas kavēt maksājumus, stiept gumiju, vilkt tās ragaviņas. Nauda jau ir beigusies, tagad bezcerīgi manevri. Te tātad viedoklis pa lielam sakrīt.
Otra lieta par to “veiksmīgo” obligāciju emisiju ar 14.5% likmi. Atceramies taču, kā Ašeradens slavēja, televizors pūta uzvaras fanfaras… veiksme, bet es teicu - zdec. Un tagad izrādās… Vasks atzinās, ka jau tad esot izskatīts variants iet “bankrotā”. Tiesiskās aizsardzības procesā, uzmest iepriekšējo obligāciju turētājus. Tur jau nebija ķīlas, sāc nemaksāt un tad virpini tās divas bumbiņas skrūvspīlēs. Viņi jau tad zināja, ka balle beigta, bet izlēma aiziet uz lombardu un vēl pavilkt.
Trešā lieta, ko teicu par šīgada rezultātiem, bija, ka ieņēmumi par vidējo biļeti strauji kritušies un tāpēc ir tiešām slikti. Respektīvi sliktāk par prognozēm. Vasks to arī pieminēja. Ja tagad vasaras sezona ir tikpat slikta, tad Desdemonai gals pienāk ātrāk.
Tagad par Gausa atlaišanas ietekmi uz procesu. Es Jums te kādu laiciņu atpakaļ stāstīju par to, ka Gausam bija IPO plāns - iesmērēt vietējiem vatņikiem tās nevērtīgās akcijas kā “statusa kuponus”. Teicu, ka tas varētu arī izdoties. No sērijas - lepnais letiņš šļūc garām ciltsbrāļiem rindā uz check-in treniņbiksēs ar trīs strīpiņām un lepnu uzrakstu “investors”. Vasks arī atzina, ka Gausam ir spējas iesmērēt ledusskapi eskimosiem. Ostaps Benders.
Tālāk. Viena nianse atšķiras no tā, ko šajās dienās teica kompānijas vadītājs. Teica, ka IPO pārlikts uz 2026. gadu. Es tam neticu un tāpēc par šo faktu rakstīju, liekot pārlikšanu pēdiņās. Vasks atzina, ka visticamāk runa ir par pusotru, diviem gadiem. Drīz tur nebūs nekā.
Un vispār teica, ka Cālītis varētu palikt par kompānijas vadītāju arī tupmāk, jo diez vai solīds menedžeris nāks uz kompāniju bankrota priekšvakarā. Ja nu vienīgi valdība atkal iztērē mūsu naudu.
Nu un vispār Vasks vairākkārt minēja restrukturizāciju, “nordiku” (tiem iestājās pilnīgs zdec, zaudēja 90% biznesa) utt. Tātad citiem vārdiem saka to pašu, ko es.
Kopumā garlaicīgi, jo neko diži jaunu nepateica. Gaidu Ošleja fufeli, tur vismaz var iesmiet.
Viena no pamatlietām, kura izskanēja kontekstuāli, bija tas, ka tā nākšana pie valdības pēc jaunas naudas bija neizbēgama jau pasen. Tas, ko es esmu teicis vienmēr. Vismaz no tā brīža, kad pagājušogad ņēma dārgo aizņēmumu. Faktiski sanāk - pirms tam, jo tā obligāciju refinansēšana jau bija ar konkrētu termiņu un viņi zināja, ka tas būs ļoti dārgi (nevarēja nezināt).
Un tur bija tā, ka valdība jau sen bija pateikusi - dariet, ko gribat, bet pēc naudas nenāciet. Skaidrs uzstādījums. Tāpēc visu šo laiku bija tāds kā “konflikts”, par priekpilnām attiecībām valdība-kompānija nevarēja būt ne runas.
Padomes toreizējais vēstījums bija formā - nu Jūs tur varat dusmoties, cik uziet, mūs tur nomainīt vai kā, bet naudu vajadzēs tāpat. Nu un tad, kad atlaida Vasku, tad pēc idejas vajadzēja nomainīt arī Gausu, tas būtu bijis loģiskāk. Bet visi tēloja kaut kādas ilūzijas (tēloja, ne dzīvoja ilūzijās). Es vēl atceros, ka gāju toreiz uz Kas notiek Latvijā, un tur viņi visi virpināja pozitīvus vārdus, kā nu būs un cik labi tas viss būs. Tas IPO. Bet bez valsts papildu naudas iešpricēšanas nekāds IPO nevarēja būt tāpat. Kur tie laiki, kāpēc nevarēja jau tad sakārtot?
Tāpēc, ka valdības modus operandi ir strauss. Galva smiltīs un dupsis gaisā. Tieši tas pats jau notiek ar Rail Baltica. Naudas nav, katru dienu rodas papildus zaudējumi, tēriņi netiek samazināti, bet izliekas, ka būvē, un izliekas, ka nekas nav noticis.
Labā ziņa ir tāda, ka abu kompāniju problēmas nāksies risināt pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām. Sliktā ziņa ir tā, ka vēlētāju tas neinteresē un to Big Bang jeb ķieģeli uz galvas gaidām ar stoicisku ticību tam, ka nekur viņš neliksies un neko nevar darīt.
Darīt jau var un pavisam noteikti. Sākt vismaz rosīties, strādāt, nevis ieņemt strausa pozu.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
