"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam, un beigas būs traģiskas
Aivars Strakšas15.01.2025.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
"AirBaltic" sāga tuvojas savam noslēgumam un beigas būs traģiskas. Taču viss varēja būt arī citādi, ja vien "airBaltic" padome būtu pildījusi savus pienākumus kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, kā arī satiksmes ministri vēl kopš tālā 2011. gada būtu parūpējušies par profesionālu un kompetentu padomes locekļu iecelšanu. Vai tad nu tādi pa visu Latviju nebija sameklējami?
Pašreizējais "airBaltic" biznesa plāns jau sākotnēji ar 50 lidmašīnu pirkšanu bija avantūra. Apstiprināšanā piedalījās arī toreizējais "airBaltic" padomes loceklis K. Briškena k-gs. Pēc tam, sajūtot naudas garšu, plānu palielināja līdz pat 100 lidmašīnām. Draņķīgām lidmašīnām, jo bija labi zināms par tehniskajām problemām.
Turklāt arī bez zināšanām nozares tirgus un ekonomiskajos aspektos bija saprotams, ka vietējiem pasažieru pārvadājumiem vairāk par 30 lidmašīnām nevajag. Priekš kam vēl 70 lidmašīnas maksātnespējīgai kompānijai? Nav taču to pasažieru. Tas viss bija redzams un saprotams, taču pirka. Cerams, ka kaut kad nonāks arī līdz lidmašīnu pirkšanas labumu guvējiem.
Kā redzam, tad satiksmes ministru, valsts sekretāru un "airBaltic" padomes locekļu nekompetences, bezatbildības un nolaidības dēļ valstij radīti ir gandrīz 600 miljonus eiro lieli zaudējumi.
Taču ir arī viens "pozitīvs" rezultāts - "airBaltic" valdes priekšsēdētājs padarīts par multimiljonāru. Diemžēl uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina.
Un ko darīt? Domāju, kungi 21. janvārī lems kaut kā tā: "Saprast un piedot!"
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
