"airBaltic" padome par lidmašīnu dzinējiem nesatraucas – uzticas Gausam
Māris Krautmanis, Neatkarīgā06.08.2023.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.
Uzņēmuma padomes locekļiem Andrim Liepiņam, Klāvam Vaskam un Kasparam Ozoliņam “Neatkarīgā” vaicāja, vai “airBaltic” arī padomes locekļi uzskata, ka “Pratt & Whitney” ražotie dzinēji ir droši, un vai viņus nesatrauc ziņas plašsaziņas līdzekļos par problēmām, kas radušās ar šā uzņēmuma ražotajiem dzinējiem.
“airBaltic” padome ar uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas nodaļas starpniecību sniedza šādu atbildi: “Pirmkārt, būtiski uzsvērt, ka ar “Reuters” rakstā minētajiem GTF (geared turbofan PW1100G-JM) dzinējiem aprīkoti “Airbus A320neo” gaisa kuģi. Savukārt “airBaltic” flotē ir tikai “Airbus A220-300” lidmašīnas (tās darbina cita veida dzinēji - PW1521G).
Otrkārt, “airBaltic” ir saziņā ar “Pratt & Whitney”, un, balstoties uz dzinēju ražotāja skaidrojumu, gaisa kuģi, kas aprīkoti ar rakstā minētajiem dzinējiem, ir ekspluatācijai droši. Tomēr, pamatojoties uz drošību kā galveno aviācijas prioritāti, “Pratt & Whitney” regulāri uzrauga šo dzinēju veiktspēju un nepieciešamības gadījumā veic to pārbaudes.”
Metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”. Arī Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” lidmašīnās ir “Pratt & Whitney” dzinēji. “Neatkarīgā” par to jau rakstīja, lasiet šeit.
“airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā “Neatkarīgajai” šā gada februārī atzina, ka negadījumi aviācijas nozarē diemžēl notiek. “Mūsu lidaparāti ir aprīkoti ar divu tipu dzinējiem. Viens no tiem ir “Pratt & Whitney” dzinējs, kas ir modernāks dzinējs un tiek izmantots modernākās lidmašīnās. Kā modernāks dzinējs tas ir aprīkots ar iekšējās drošības sistēmām. Šī sistēma nosūta pilotam signālu. Problēmu gadījumā notiek ķēdes reakcija un pakāpeniski šis dzinējs tiek izslēgts. Problēmas tas nesagādā, jo ar vienu dzinēju ir iespējams pabeigt reisu un nonākt nepieciešamajā galamērķī. Ja dzinējs automātiski neizslēgtos, tad tas pilotam būtu jāizdara manuāli,” stāstīja M. Gauss.
Uzņēmuma valdes nostāja ir zināma - ar dzinējiem viss ir puslīdz kārtībā. Bet vēl valstij piederošajā uzņēmumā “airBaltic” ir arī padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt uzņēmuma valdi un analizēt tās lēmumus. Tagad “Neatkarīgā” noskaidrojusi, ka arī uzņēmuma padome jūtas pilnīgi pārliecināta - “airBaltic” lidmašīnās izmantotie “Pratt & Whitney” dzinēji ir pilnīgi droši.
Tādējādi visas amatpersonas vienprātīgi apgalvo, ka pie mums viss ir kārtībā. Tiesa gan, ir bijis gadījums ar “airBaltic” jaunajās lidmašīnās izmantoto dzinēju “Pratt & Whitney”. 2020. gada 12. februārī bija negadījums “airBaltic” reisā no Rīgas uz Malagu. Lidmašīnā “A220-300” notika kļūme dzinējā. Šis dzinējs vienkārši izslēdzās. “airBaltic” valdes priekšsēdētājs M. Gauss iepriekš paskaidroja, ka tā mēdz notikt. Lidmašīna tika nosēdināta ar vienu dzinēju.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
