Iesaki rakstu: 
Piepildīti Pietiek jau vasaras beigās aprakstītie plāni par shēmu, kādā valstij pašlaik piederošā lidsabiedrība airBaltic varētu izvairīties no būtiskas daļas nodokļu nomaksas par pilotiem izmaksājamo atalgojumu tai pašai Latvijas valstij. Par jaundibinātās akciju sabiedrības vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts ilggadējs airBaltic darbinieks, vienlaikus Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra biznesa partneris Juris Pauls Cālītis.
Kā rāda Lursoft datubāze, pērnā gada 19. septembrī – vien pāris nedēļas pēc tam, kad atbildīgās amatpersonas Pietiek vairījās apstiprināt un komentēt plānu par nodokļu optimizāciju attiecībā uz pilotu algām, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība Aviation Crew Resources ar darbības veidu - darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir lidostā Rīga, Pilotu ielā 6, kur reģistrēti arī atsevišķi airBaltic meitasuzņēmumi. Jaunizveidotās akciju sabiedrības padomē iecelti trīs airBaltic viceprezidenti. AS Aviation Crew Resources padomes priekšsēdētājas amatā iecelta airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos Daiga Ērgle, bet padomē pārstāvēti lidsabiedrības viceprezidenti Ilze Mālkalne un Imants Jansons.
Par uzņēmuma vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts airBaltic ilggadējs darbinieks Juris Pauls Cālītis, kurš zināms arī kā Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra Nila Studenta biznesa partneris uzņēmumā SIA Meknes. Šīs firmas vārds neilgi pēc 10. Saeimas vēlēšanām izskanēja saistībā ar tā dēvēto "lakatiņu skandālu", kad atklājās, ka Čigāne savulaik nav deklarējusi un tādējādi izvairījusies no nodevu nomaksas par lielu daudzumu ievesto lakatu un citu aksesuāru. Līdzīgas preces nopērkamas SIA Meknes jūgendstila suvenīru veikaliņā klusajā centrā.
AS Aviation Crew Resources akcionāru saraksts publiskajos reģistros nav atrodams. Tomēr jau šovasar, kad tapa zināms plāns par airBaltic nodokļu optimizēšanu, neoficiāli izskanēja, ka par uzņēmuma akcionāriem kļūs lidsabiedrības piloti, kā rezultātā daļu darba samaksas viņi saņemtu algā, no kuras jānomaksā sociālie nodokļi, bet daļu – dividendēs, no kurām maksājamo nodokļu likme ir būtiski zemāka, turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka. Tādā veidā airBaltic iespējams samazināt pašas īpašniekam – Latvijas valstij – nodokļos nomaksājamās summas.
AS Aviation Crew Resources statūti noteic, ka dividendes akcionāriem tiek noteiktas un aprēķinātas reizi gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls sastāv no 80 000 akciju ar 1 lata nominālu katra. Akcionāri saskaņā ar statūtiem sadalīti divās kategorijās – A kategorijas akciju īpašniekos (79 480 akciju), kuras to īpašniekiem reizi gadā ļauj saņemt dividendes nenoteikta apmērā, kā arī dod balsstiesības akcionāru sapulcē, kā arī B kategorijas akciju īpašniekos (520 akciju), kuras to īpašniekiem dod tiesības garantēti saņemt dividendes 600 latu pamērā reizi gadā, bet nepiešķir balsstiesības akcionāru sapulcē.
Zināms, ka šādu praksi – samazināt daļu valstij maksājamo nodokļu – airBaltic ieviesa vēl Bertolta Flika laikā. Toreiz, 2009. gadā, lidsabiedrība savus pilotus pārformēja uz kādu Kipras ofšorā reģistrētu kompāniju, padarot viņus par akcionāriem un daļu darba samaksas izmaksājot dividendēs. Pašlaik, kad airBaltic pilnībā pārņēmusi valsts, izraudzīta shēma ar Latvijā dibinātu kompāniju. Pietiek zināms, ka jau vasarā Valsts ieņēmumu dienestam tika prasīts saskaņojums, lai izvairītos no pārmetumiem, ka izraudzītā shēma apiet Latvijas likumus. Septembra pašā sākumā, kad Pietiek par šo ieceri interesējās pie tagadējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, airBaltic padomes locekļa Kaspara Briškena, viņš konkrēti neapstiprināja šo plānu, bet uzsvēra, ka "jebkurā gadījumā eventuāli izvēlētais risinājums, pirmkārt, būs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, otrkārt, nodrošinās visu nodokļu nomaksu Latvijā, tādējādi respektējot airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti".
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
