"AirBaltic" maksātnespējas priekšvakarā - glābt vai ļaut aiziet?
Aivars Strakšas14.03.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka tas ir pirmais un svarīgākais jautājums saistībā ar "airBaltic", kas būtu jārisina valdībai, iepazīstoties ar 2024. gada pārskatu. Protams, ja vien kāds to ir izlasījis un spējis saprast. Kā nekā 213 lpp. nav joka lieta, jāsalīdzina arī ar 9 mēnešu rezultātiem un šis tas jāparēķina.
Jaunais satiksmes ministrs acīmredzot ir apmierinājies ar valdes vadītāja bravūrīgo ziņojumu par jauniem rekordiem, apvāršņiem un saulaino nākotni un arī noticējis Gausa solītajai nākotnei.
Citādi nebūtu taisījis šādu paziņojumu FB: "Par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" uzņēmuma finanšu rezultātiem atbild "airBaltic" valde, un jebkurā gadījumā ir jābūt plānam B un C, kā pārvarēt grūtības. Mans kā ministra uzstādījums ir - "airBaltic" jāspēj patstāvīgi augt un jāprot pielāgoties ārējiem apstākļiem," norāda ministrs. Kompānija dod pienesumu Latvijas ekonomikai, tas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums valstij, un tam ir jāattīstās un jāpiesaista privātais kapitāls."
Gausam ne silts, ne auksts no ministra uzstādījumiem, turklāt valde, protams, atbild par rezultātiem padomes un akcionāra priekšā, taču par valdes darbu valsts un pilsoņu priekšā atbild Satiksmes ministrija un arī ministrs. Ja ministrs netic, tad Viņķeles k-dze var padalīties pieredzē. Laika nav nemaz, un ministram ir jārīkojas, ja vien negrib pārmetumus vai pat apsūdzību par bezdarbību. Gada pārskatā uzrādītā informācija liek rīkoties nekavējoši. Citādi 2025. gada pārskata var arī nebūt.
Par pašu pārskatu.
Zaudējumi - 118 miljoni eiro. Gauss taisnojās par valūtas kursu svārstībām un sliktiem dzinējiem, un vēl viskautko. Taču aizmirsa pateikt, ka ne visus zaudējumus var norakstīt uz apstākļiem, kurus nevar ietekmēt, ja jau tie ir radīti.
Kopš kāda laika "airBaltic" atskaitēs tika ieviesti jēdzieni "Vadības uzskaitē izmantotā peļna, EBITDAR vai EBIT". Tā ir tā pati peļņa, EBITDAR, EBIT, no kuras ir atskaitīta valūtas ietekme, dzinēju problēmu izmaksas un, iespējams, vēl kāda neregulāra ietekme.
Kas tad mums parādās rindā "Peļna izmantota vadības uzskaitē"? Tur ir zaudējumi - 42 miljoni eiro. Tātad tas ir valdes darbības rezultāts bez ārējiem vainīgajiem. Turklāt pēc 9 mēnešu rezultātiem zaudējumi bija 19,8 miljoni. Varam secināt, ka 4. ceturkšņa zaudējumi bija 22,2 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā puse no visiem gada zaudējumiem, jeb 7,4 miljoni eiro mēnesī. Tas tikai tīri no saimnieciskās darbības. Nedomāju, ka biznesa plāns un budžets 2024 paredzēja zaudējumus. Tātad valde visdrīzāk nesasniedza rezultātus, par kuriem bija vienojušies ar Padomi un akcionāru.
Lai cik dramatiski neizskatītos peļņas rādītāji, pamatproblēma tomēr slēpjas naudas plūsmā. Uzņēmums taču ne vienmēr kļūst maksātnespējīgs, kad strādā ar zaudējumiem, bet, ja nespēj apmaksāt rēķinus, tad bez variantiem. Tātad šeit arī jābūt pievērstai vislielākajai uzmanībai.
Un kā tad ir veicies "airBaltic"?
Gada laikā saņemti aizņēmumos un obligācijās 385 miljoni eiro, atmaksāti 239,7 miljoni eiro, un kontu atlikumu pieaugums gada laikā kopā ar ierobežotas pieejas naudas līdzekļiem ir 17,9 miljoni eiro. Sanāk samazinājums par 127,4 miljoniem gadā jeb 10,6 miljoniem eiro mēnesī. Turklāt uz 3. ceturksni attiecas samazinājums par 48,5 miljoniem jeb 16,16 miljoniem eiro mēnesī. Kā redzam, tad gada beigās tika ieslēgts naudas aizplūšanas turbo režīms zaudējumu kompensācijai. Uz gada beigām uzņēmuma kontos brīvai rīcībai bija palikuši tikai vairs 32,9 miljoni eiro. Atliek tikai minēt, cik ir šobrīd. Pieļauju, ka tikpat kā nekas. Ķerties klāt ierobežotās pieejas naudai nozīmētu defoltu pret obligāciju turētājiem.
Detalizētākam apskatam šobrīd neredzu jēgu. Apjomu pieaugums, EBITDAR rekordi utt. ir bezjēdzīgi, ja nevar apmaksāt rēķinus.
Pāris vārdu par valdes un padomes atalgojumu. Valdes un padomes atalgojuma izmaksas kopā ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pieauga no 2 miljoniem eiro 2023. gadā uz 2,59 miljoniem 2024. gadā. Ja padomes bruto atalgojuma pieaugums bija visai pieticīgs, tikai 8 tūkstoši eiro uz četriem padomes locekļiem, tad valdes atalgojums palielinājās no 1,48 miljoniem uz 1,93 miljoniem eiro jeb par 30%. Padome, kā redzam, rūpējās par valdes locekļu atalgojumu vairāk, nekā valdes locekļi par uzņēmuma vadību.
Tagad man ir saprotama iepriekšējā padomes vadītāja Vaska panika sociālajos tīklos un tikko kā ieceltā padomes locekļa Larsa Midlanda personīgie apstākļi, kas lika steigā pamest amatu. Iespējams, ka Midlanda k-gs bija vienīgā adekvātā amatpersona "airBaltic".
P.S. Pašreiz notiekošais "airBaltic", manuprāt, pierāda to, ka biznesa plāns par nesamērīga daudzuma lidmašīnu iegādi bija kļūdains un ir novedis "airBaltic" gandrīz līdz maksātnespējai. Atbilstošus secinājumus vajadzēja izdarīt, vēlākais, pēc 2023. gada rezultātiem.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
