83 gadus veca sirmgalve būvēšot multimiljonu loģistikas centru: „Lidlam” noslēpumains labvēlības statuss
Pietiek lasītājs03.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības oficiālajā interneta vietnē atrodama informācija, ka 04.07.2017. ir izsniegta būvatļauja Loģistikas centra, tehniskās palīgēkas, ūdens rezervuāru, apsardzes posteņa izbūvei Ulbrokas ielā: http://atdep.rcc.lv/exp/buve/atlaujas.aspx. Šī būvatļauja ir izsniegta uz kādas 1934.gadā dzimušas kundzes - Baibas Gaisas vārda.
Zemesgrāmatas dati liecina, ka aiz 83 gadus vecās sirmgalves slēpjas Lidl veikalu ķēdes īpašumu attīstītāja - SIA MMS Property Solutions, kas saņēmusi netipiski pretimnākošu attieksmi no Rīgas domes – tik liela mēroga projektam nav ticis pieprasīts izstrādāt detālplānojumu, nedz IVN (pat ne sākotnējo IVN).
Turklāt arī sabiedriskā apspriešana šim projektam nav tikusi piemērota. Vēl jo vairāk, atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem piecu dienu laikā no būvatļaujas saņemšanas pasūtītājam zemes gabalā bija jāizvieto būvtāfele, kas objektā nav atrodama un nekad neesot bijusi izvietota. Līdz ar to 4. augustā atbilstoši likumdošanai, beidzas būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš, taču sabiedrībai šāda informācija par iespēju apstrīdēt nemaz nav tikusi sniegta.
Jautājumi:
- Vai Rīgas dome apzināti pieļauj šādu attieksmi no projekta attīstītāju puses, lai palīdzētu pieklusināti virzīt Lidl būvniecības ieceri, lai sabiedrībai nebūtu iespēja izteikt savu viedokli līdz pat brīdim, kad objekts jau ir nonācis stadijā, kad pret to vairs nav iespējams iebilst? (Līdzīgi kā situācijā ar Purvciema Lidl veikalu, kad Rīgas dome līdz pēdējam brīdim nesniedza informāciju par to, kāds veikals tiks būvēts.)
- Objektam nav pieejas galvenajiem ceļiem, taču loģistikas centram ir būtiski, lai šāda infrastruktūra tiktu izbūvēta. Vai Rīgas dome gatavojas šos ceļus izbūvēt par pašvaldības līdzekļiem? Un kāds būs šo ceļu izvietojums?
- Vai ir izmērīts, kā palielināsies gaisa piesārņojums, atļaujot būvēt vēl vienu industriālo objektu jau tā industriāli pieblīvētajā apkārtnē.
Spēkā esošie noteikumi:
5 dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas (stājas spēkā kad paziņots adresātam - BL 15.pants 4.daļa) pasūtītājam zemes gabalā jāizvieto būvtāfele (BL 14.pants 7.daļa). Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku (EBN 60.p.), tai jābūt ne mazāka par A1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi (EBN 59.p.), tai jābūt vērstai pret publisku vietu; jānorāda: 1) būvniecības iecere, 2) pasūtītājs, 3) būvprojekta izstrādātājs, 4) būvniecības ieceres plāns ar ēkas novietni, 5) informācija par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru (EBN 61.p.).
Ministru kabinetsVeids: noteikumi Numurs: 529 Pieņemts: 02.09.2014.Stājas spēkā: 01.10.2014.Statuss: spēkā esošs Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 194 (5254), 01.10.2014.OP numurs: 2014/194.4
Sabiedrības informēšana:
59. Par saņemto būvatļauju pasūtītājs Būvniecības likuma 14. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā informē sabiedrību, izvietojot zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, būvtāfeli (formātā, ne mazākā par A1, no materiāla, kas ir izturīgs pret apkārtējo vidi). Būvtāfeli izvieto, ja paredzēta:
59.1. otrās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
59.2. otrās grupas ēkas pārbūve, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu;
59.3. trešās grupas ēkas jauna būvniecība, novietošana vai pārbūve.
59.1 Būvtāfeli neizvieto, ja ir rīkota attiecīgās būvniecības ieceres publiska apspriešana.
(MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 50 redakcijā)
60. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku.
61. Būvtāfeli pilsētās un ciemos novieto vērstu pret publisku vietu, bet ārpus pilsētām un ciemiem – vērstu pret autoceļu, un tajā norāda šādas ziņas:
61.1. būvniecības iecere (būvniecības veids un adrese);
61.2. pasūtītājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
61.3. būvprojekta izstrādātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
61.4. būvniecības ieceres plāns ar ēkas novietni, bet trešās grupas publiskajām ēkām papildus – būvniecības ieceres vizualizācija vides kontekstā;
61.5. informāciju par būvatļaujas spēkā stāšanās laiku, lēmuma pieņemšanas datumu un numuru.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
