Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija spējīga sagatavot kvalitatīvu konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības reformu. IZM nu jau vairāk nekā pusgadu haotiski ķepina arī grozījumus Augstskolu likumā. Ķep-ļep, pa roku galam veiktais darbs, protams, nevedas - labojumi tiek veikti rindām, iebildumi seko viens pēc otra.

Tāpēc IZM izdomājusi - samaksāsim valsts naudu "privātai" kompānijai, lai par valsts naudu skaidro un dara mūsu vietā to darbu, par ko mums jau ir

alga un kas mums būtu jāveic saskaņā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem.

Divu mēnešu garumā šī kompānija mēģinās nekvalitatīvo IZM darbu
uzdot par kvalitatīvu – tas maksās “nieka” 41 000 eiro. Tikko IZM ir izsludinājusi konkursu PR kompānijas algošanai

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/45549 

Nav jābūt pārāk tālredzīgam, lai saprastu, ka nodokļu maksātāju nauda aizies “godīgi iepirktiem” Ilgas kundzes drauģeļiem kā jau to reiz pieredzējām
ar mācību stundu organizēšanu TV…

Ja reiz dzīvojam tiesiskā valstī, tad šāda nekvalitatīva darba piesegšana ar nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu būtu jāvērtē ne tikai Valsts
kontrolei, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.!

4. pielikums

Iepirkuma nolikumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

(iepirkuma identifikācijas numurs: IZM2020/33)

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Iepirkumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”

Vispārīga informācija

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās augstskolu pārvaldības modeļa maiņas sekmīgai realizācijai nepieciešami papildu publiskās komunikācijas resursi (komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi), lai panāktu sabiedrības un iesaistīto pušu atbalstu. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu plānots īstenot 2020./2021. gadā, un tā ietvers institucionālas, kā arī pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas augstskolās. Sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā būs kampaņas vēstījumu pamatā. Ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai plānotos soļus šajā procesā, tostarp, Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kā arī ar likuma grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. Ideja – tiekšanās uz izcilību:

augstskolu resursu koncentrēšana spēcīgos akadēmiskos/zinātniskos centros ar augstu kvalitāti;

lektoru korpusa integrācija starptautiskā akadēmiskā vidē un obligātas publikācijas starptautiskos akadēmiskos izdevumos;

starptautiskā dimensija – vieslektori un iespēja pasniedzējiem pasniegt angļu, vācu, franču valodās;

salīdzinājums starptautiskā mērogā – izaugsme augstskolu reitingos;

izglītības eksporta pievienotās vērtības paaugstināšana un jaunu ģeogrāfiju atklāšana;

eksaktās izglītības tuvināšana sešiem nozīmīgākajiem industriālajiem klasteriem (mašīnbūve, ķīmija/farmācija, elektronika, IT).

Vairāk par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3946-uzzini-galveno-par-parmainam-augstakaja-izglitiba

Kampaņas izaicinājumi

Radošās idejas un stratēģijas ilgtspēja. Lai izvairītos no vienveidīgas un rutinētas komunikācijas, radošai idejai un stratēģijai jābūt ilgtspējīgai, atbilstošai komunikācijas vides pārmaiņām un aktualitātēm.

Projekta un partneru kapacitāte. Stratēģijas realizācijā un vēstījumu radīšanā un izplatīšanā nepieciešams iesaistīt viedokļu līderus.

Fakti, dati un statistika kampaņas gaitā. Ja radošā koncepcija paredz veikt mērķauditorijas aptaujas vai pētījumus, tiem jābūt reprezentatīviem un izstrādātiem saskaņā ar atzītām socioloģijas metodēm.

Pieredzes stāstu izaicinājums. Ir pieejami pieredzes stāsti, kurus var izmantot arī kampaņā, taču jāņem vērā, ka uz šiem pieredzes stāstiem nevar balstīt visu radošo koncepciju.

Trešās puses atbalstītāju iesaiste. Darba devēji un nozaru pārstāvji var tikt iesaistīti, tāpēc viņu loma var būt atbalsts vēstījumu nodošanā vai viedokļu paušanā.

Kampaņas mērķis un rezultāts

Kampaņai jātiecas pievērst sabiedrības grupu uzmanību augstākās izglītības kvalitātei.

Kampaņas mērķis ir sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā pēc izmaiņu veikšanas augstākās izglītības sektorā. Ir jāizstrādā un jāīsteno integrētās komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi, kas paredz dažādas komunikācijas aktivitātes. Konkrētās aktivitātes īpatsvaru var koriģēt atbilstoši piedāvātajai kampaņas stratēģijai, ja tas ļauj sasniegt kampaņas mērķus un mērķauditoriju. Integrētā kampaņa apvienos reklāmas, digitālos un/vai sabiedrisko attiecību instrumentus, panākot visefektīvāko budžeta izmantošanu rezultāta sasniegšanai.

Ar kampaņas starpniecību iecerēts pozitīvi ietekmēt sabiedrības attieksmi pret augstākās izglītības nozīmi, kā arī veicināt iesaistīto pušu izpratni un normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu.

Provizoriski sasniedzamie rezultāti ir šādi:

Izstrādāt komunikācijas stratēģiju un vēstījumus augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;

Nodrošināt publicitāti un izpratnes veidošanos sabiedrībā par pārmaiņām augstākajā izglītībā, uzsākot īstenot kampaņu, sasniedzot vismaz 20 publicitātes vienības (viedokļu raksti, ziņu sižeti, intervijas) un realizējot vismaz 5 pasākumus (publiskas diskusijas, semināri, vebināri, preses konferences);

Ar regulāras publiskās komunikācijas (tostarp sociālo tīklu ieraksti) palīdzību sasniegt vismaz 200 000 mērķauditorijas (total reach) vadošajā Latvijas interneta medijā ar lielāko auditoriju.  

Komunikācijas mērķauditorijas

Kopējā mērķauditorija ir visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ar pabeigtu vai nepabeigtu augstāko izglītību, kā arī jaunieši.

Prioritārā mērķauditorija: studenti, mācībspēki un augstākās izglītības iestādes, sadarbības partneri, kurus ietekmēs plānotās izmaiņas augstākajā izglītībā;

Sekundārā mērķauditorija, kas īpaši jāuzrunā, veltot atsevišķas komunikācijas aktivitātes: lēmumu pieņēmēji saistībā ar normatīvo aktu virzību līdz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā.

Izpildītāja uzdevumi

Paredzamais darba apjoms:

komunikācijas kampaņas stratēģijas un vēstījumu izstrāde, piedāvājot situācijas izpēti, radošo risinājumu, ilustrējot kampaņas stratēģijas un taktikas iespējamo attīstību;

provizoriskā aktivitāšu laika plāna, provizoriskā mediju plāna un budžeta izstrāde;

izstrādātās komunikācijas kampaņas koncepcijas un taktikas realizācija.

Kampaņas vēstījumiem jābūt skaidriem, mērķtiecīgiem un viegli uztveramiem plašā sabiedrībā. Satura materiāli jāpiedāvā dažādos formātos, valsts valodā, iespēju robežās nodrošinot, piemēram, video, ar subtitriem, lai arī bez audioiespējām būtu uztverami kampaņas vēstījumi. Kampaņas vizuālie vēstījumi u.c. materiāli jāsagatavo, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes Grafiskā standarta prasība: 

http://www.mk.gov.lv/file/Valsts_parvaldes_grafiskais_standarts_2014.pdf.

Kampaņas stratēģijas izstrādes un norises/realizācijas laiks

Kampaņas stratēģijas izstrāde un vēstījumu izstrāde – 2 (divi) mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas. Kampaņas faktiskā īstenošana notiks saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem, un tā tiks realizēta atsevišķi, balstoties uz šajā iepirkumā saņemto nodevumu (stratēģija un vēstījumi).

Novērtē šo rakstu:

62
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi