"3.a portfeļa" lietā Straujuma ar publiskiem meliem mēģina palīdzēt Dombrovskim
L. Lapsa17.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa valstiskajā Hipotēku bankā ņemto kredītu un īpašā "3.a portfeļa" lietā nolēmusi iesaistīties viņa partijas biedre, pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa nākusi klajā ar publiskiem meliem par to, ka Dombrovskis, valdībā apspriežot jautājumus par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu, "vienmēr godīgi teicis", ka "šā jautājuma apspriešanā nepiedaloties".
"Esmu bijusi visās valdības sēdēs, kurās tika cilāts šis jautājums. Un Dombrovskis vienmēr godīgi teica: man tur ir kredīts, es šā jautājuma apspriešanā nepiedalos," - tā Ministru prezidente Straujuma paziņojusi 17. jūnija Neatkarīgajā Rīta Avīzē.
Nākot klajā ar šo paziņojumu ar nolūku atbalstīt savu partijas biedru un priekšgājēju premjera postenī, Straujuma ir samelojusies, - Ministru kabineta sēžu protokoli un Valsts kancelejas informācija rāda, ka vismaz divās valdības sēdēs, kurās piedalījusies gan Straujuma, gan Dombrovskis un kurās spriests par Hipotēku bankas likteni, Dombrovskis ir piedalījies attiecīgā jautājuma apspriešanā.
Ministru kabineta interneta mājas lapā www.mk.gov.lv 2009. gada 24. novembra valdības sēdes protokola 51.§ ir atrodams šāds ieraksts: "Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku" TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu. 2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.
3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."
Tas nozīmē, ka 2009. gada 24. novembra valdības sēdē, kurā piedalījusies gan Straujuma, gan Dombrovskis, viņi abi piedalījušies spriešanā par Hipotēku bankas pārveides koncepciju. Dombrovskis pretēji Straujumas apgalvojumam ne tikai nav atteicies no piedalīšanās šī jautājuma izlemšanā, bet arī uzstājies tajā.
Savukārt 2011.gada 1.novembra valdības sēdes protokola 64.§ ir atrodams šāds ieraksts: "64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju" 2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."
Tāpat šīs valdības sēdes protokolā norādīts, ka šajā valdības sēdē piedalījusies arī zemkopības ministre Straujuma. Tas nozīmē, ka arī šajā reizē pretēji Straujumas apgalvojumam Dombrovskis piedalījies spriešanā par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu un tajā arī uzstājies.
Pēc oficiāla Pietiek informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts kanceleja jau aizvadītajā nedēļā apstiprināja, ka nevienā no šo valdības sēžu protokoliem "nav fiksēts V.Dombrovska atsevišķais viedoklis, kā arī nav informācijas par V.Dombrovska ģimenes biznesa kredītiem. Tāpat nav informācijas par V.Dombrovska atstatīšanas no attiecīga jautājuma izskatīšanas".
Nevienā no šiem gadījumiem Dombrovskis arī nav balsojis pret lēmumu pieņemšanu: "Tā kā neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma. Kā jau iepriekš norādījām, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta otrajai daļai Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst."
Pirms Straujumas ar līdzīgiem meliem klajā jau bija nācis pats Dombrovskis. "Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," - ar šādu paziņojumu, sūdzoties par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu", Dombrovskis nāca klajā šā gada 27. maijā.
Šis paziņojums attiecās uz pagājušā gada 21. maija sēdi, kad valdība slēgtā sēdē lēma par speciāli izdalītā Hipotēku bankas "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai par joprojām slēptu cenu un neatklātiem nosacījumiem. Šajā portfelī, kā zināms, atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa ņemtie kredīti. Vēl joprojām ne Dombrovskis, ne Finanšu ministrija nevēlas atklāt, cik kredītu bija šajā īpašajā portfelī, par kādu summu, ar kādu atlaidi un ar kādiem noteikumiem tas tika pārdots Rietumu bankai.
Sākotnēji, kad bija zināms, ka Dombrovskis atstatījies no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas jautājuma izskatīšanas pagājušā gada 21. maija Ministru kabineta sēdē, Pietiek pauda viedokli, ka līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par iespējamo ekspremjera interešu konfliktu ir formāla un bezjēdzīga. Taču jaunatklātie fakti, ka vairākās valdības sēdēs Dombrovskis ir piedalījies spriešanā un lemšanā par savas ģimenes biznesa kredītdevēju, liecina par uzskatāmu interešu konflikta situāciju arī KNAB izpratnē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
