23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu pavasarī: aizdomu ēna kļūst aizvien tumšāka
PIETIEK14.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Agrāk nekad iepriekš nenovērots - jau aprīlī sarīkots valsts uzņēmuma Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) ceļu kaisāmās sāls iepirkums 23 tūkstošu tonnu apmērā, lai arī krājumos vēl stāv teju 30 tūkstoši tonnu, izsaucis dažādus speciālistu komentārus.
Kā jau vienmēr pēc šādas informācijas publicēšanas, attiecīgās nozares speciālisti sāka apspriest notiekošo savā starpā, beigās savu saraksti pārsūtot Pietiek lasītāju vajadzībām.
- “Te nav taisnība, jo pēc ziemas paliek pāri sāls [LAU krājumos], bet tas, ka iepirkumu LAU veidojuši jau aprīlī, tas gan ir jautri, jo pagaidām vēl nav stājušās spēkā [ražotāju] vasaras cenas, tāpēc ka vasara vēl nemaz nav sākusies — kādam stāv krājumi ar sāli no pagājušās rekordsiltās ziemas, no kā jātiek vaļā.”
- “Latvijas Autoceļu uzturētāja valsts ceļu uzturēšanas 7 gadu deleģēšanas līgums beidzas 2020. gada decembrī. Ļoti iespējams, ka ceļu uzturēšanā tālāk darbosies tirgus, un iespējams, ka LAU iet uz izsoli, lai ceļus tīrītu privātfirmas, kā tas ir Igaunijā un kur tādas shēmas līdz ar to netiek īstenotas.
Ja LAU sapirks sāls krājumus par valsts naudu diviem gadiem uz priekšu, kurš tad atbildēs par neiztērētiem, pārpildītiem krājumiem LAU noliktavās? Vajag pirkt pēc vajadzības, nevis zinot, ka tev jāiet no dzīvokļa prom decembrī, pirkt malku arī nākamajiem diviem gadiem. Kurš par to atbildēs? Jo iespējams, ka nākošgad līgumus par ceļu uzturēšanu slēgs ar privātiem uzņēmumiem, kam 100 gadus nevajag tādu sāli un par tādām cenām.
Ja ceļus kaisīs privātie, viņi paši rīkos tenderus un pirks tikai tad un tikai tik, cik vajadzēs. Un, ja runa par to, lai krājumi būtu pietiekoši — tagad noliktavās ir vismaz 29 000 tonnu. Pat ja ir tā, kā raksta LAU savā atbildē — esot bijuši mēneši, kad iztērēts 20 000 tonnu sāls (bet tad jau pie mums jābūt kā Murmanskā), arī tad ar šādiem krājumiem pietiek 45 dienām pie vissliktākā scenārija.
Piegādes laiks ziemas iepirkumiem vienmēr bijušas 7 līdz 10 dienas, un nekad LAU bez sāls nepalika. Neatceros gadījumu ne reizi, kad LAU noliktavas būtu bijušas pilnas ar sāli līdz augšai. Tā ka viss tas ir blefs.”
- “Neviens neapstrīd LAU tiesības pirkt sāli esošās vienošanās ietvaros. No juridiskā viedokļa viss OK. Jautājums visu laiku ir cits, uz ko viņi [iepriekš rakstiski sniegtajās atbildēs] neatbild: kāpēc iepirkums jātaisa tagad, kad noliktavās esošie krājumi netraucē viņu darbu un nodrošina ceļu kaisīšanu vismaz līdz nākamā gada februārim, turklāt pie augstas varbūtības, ka LAU šis darbs pēc decembra nemaz nebūs jādara.”
- “Vēl ir cita lieta: esot rīkojums no Satiksmes ministrijas, ka LAU šogad, iepērkot savām vajadzībām degvielu, materiāli tehnisko nodrošinājumu utt., nedrīkst veidot uzkrājumus un slēgt piegādes līgumus, kuru izpilde iet pāri
- “Skaidrojums par to, ar kāda veida iepirkuma procedūru tiek izsludināts tehniskās sāls iepirkums šā gada aprīlī, nav atbilde uz jautājuma būtību, kas šoreiz slēpjas nevis veidos, kā iepērk sāli, bet gan — kāpēc iepirkums tiek izsludināts aprīļa beigās. Vēl nekad agrāk iepirkums tehniskai sālij ar vasaras cenām nav veikts aprīlī, jo ražotāji cenas uz sāli nolaiž vasarā — jūlijā, augustā, septembrī.
Pati sāls būs vajadzīga, pats ātrākais, decembrī. Vasaras cenas ir spēkā līdz pat 31. oktobrim. Parasti vasaras iepirkums tāpēc arī tiek organizēts septembrī. Šāda neloģiska iepirkuma veikšana aprīlī vedina domāt, ka kāds ir ieinteresējis LAU veikt iepirkumu tagad. Cik zināms dažiem uzņēmējiem ir palikuši ievērojami atlikumi no šoziem atvestajiem, bet nenorealizētajiem sāls daudzumiem.”
Jau rakstīts, ka pēkšņais LAU iepirkums tika izsludināts pēc tam, kad izrādījās — mēnešiem ilgi pusapsegtas Rīgas ostā nepiemērotā vietā stāvēja 15 000 tonnas sāls: sakarā ar rekordsilto ziemu un ledus trūkumu uz autoceļiem kādam nav izdevies pārdot visus iepriekš uzpirktos sāls krājumus, par kuru glabāšanu ostā tagad jāmaksā, taču šāds negaidīts LAU iepirkums nāk tieši īstajā brīdī.
Pietiek jau rakstīja — valsts institūcijām nodoti iesniegumi, kuros paustas aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem var rasties negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita galu galā netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
LAU sniedza izvērstas rakstiskas atbildes uz žurnālistu jautājumiem, kurās minēja visas privātfirmas, kuras izcīnījušas tiesības piegādāt valsts uzņēmumam tehnisko sāli — izņemot vienīgi “aizmirsa” pieminēt P. Kravčenko firmu SIA Lat Salt Trade. Pilnas atbildes izlasāmas te:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
