Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.

Runājot par politikas apskatniekiem, galvenokārt domāju tos krievu politologus un blogerus, kuri bija spiesti emigrēt, lai izvairītos no represijām, labi pārzina Krievijas apstākļus un spēj saglabāt objektīvu spriešanu. Šeit var pieminēt šādus -

A.Piontkovskis (Андрей Пионтковсий) - krievu matemātiķis un žurnālists, izvairoties no represijām, 2016.gadā emigrēja uz ASV. Pašreiz skaitās viens no ievērojamākajiem ekspertiem ASV un Krievijas attiecībās. Prezidenta Trampa kritiķis;

A.Sotņiks (Александр Сотник) - žurnālists un blogeris, nesamierināms Putina režīma kritiķis;

A.Kušnars (Александр Кушнарь).

Šo personu blogus un intervijas var atrast vietnē YouTube, ievadot vārdu un uzvārdu krievu valodā.

Šoreiz vēlos pievērst portāla lasītāju uzmanību pēdējo laiku populārā politiskā analītiķa Valērija Soloveja (Соловей, Валерий Дмитриевич) šī gada 10. janvāra intervijai vienā no blogiem (https://www.youtube.com/watch?v=2uYdH2NLCFs). Vēsturisko zinātņu doktors, bijušais Maskavas starptautisko attiecību institūta pasniedzējs un vīrs, kas tiek uzskatīts par tā saucamo “insaideru” jeb personu ar sakariem Krievijas valdošajā elitē, kura laiku pa laikam vien sev zināmos nolūkos nopludina informāciju.

Pieņemu, ka kādam no portāla lasītajiem var būt grūtības ar krievu valodu vai arī kādam var būt apgrūtinoši noskatīties stundu garo interviju, tāpēc pieskaršos galvenajiem momentiem, vienlaicīgi dodot arī savu vērtējumu.

Intervijā tiek apskatīta Krievija un tās tuvākie ģeopolitiskie mērķi ASV un Irānas konflikta kontekstā ar galveno domu par to, ka Krievijas ārpolitikas galvenais vektors tuvākajā laikā būs nevis Tuvie Austrumi, bet gan tā saucamā postpadomju telpa, tai skaitā Baltkrievija, Ukraina un trīs Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis, bet Tuvo Austrumu konflikts tiks izmantots kā līdzeklis galvenā mērķa sasniegšanai Eiropā. Pieminot Baltijas valstis, uzsvaru lieku uz NATO, jo, kā tas būs redzams no turpmākā, tam šeit ir noteicoša nozīme.

Kādi tad ir Kremļa ieguvumi no ASV un Irānas konflikta? Sākotnēji tika cerēts uz to, ka konflikts starp ASV un Irānu attīstīsies un ASV tur nopietni “iestrēgs”, tādejādi zināmā mēra atraisot Krievijai rokas Austrumeiropā. Tā kā šīs cerības neattaisnojās, jo Irānas vadība saprot, ka, iesaistoties atklātā konfliktā, pasākums var beigties ar konkrētu personu fizisku iznīcināšanu un nekādi bunkuri nepasargās, tad aktualizēts tika plāns “B” - uzņemties starpnieka lomu, un perpektīvā varbūt pat izdotos pierunāt Irānu atteikties no kodolieroču programmas.

Kā apgalvo, Solovejs, tad ideja par Irānas butaforisko raķešu triecienu pa ASV bāzēm kā “šausminošu atriebību” par Kasema Soleimani likvidēšanu pieder Kremlim. Tā teikt, vilks paēdis, un aita dzīva. Doma par Irānas kodolieroču programmas apturēšanu nemaz nav tik nereāla, ņemot vērā to, ka Izraēla jebkurā gadījumā nepieļaus šādu ieroču rašanos valstī, kas pasludinājusi par savu primāro mērķi Izraēlas iznīcināšanu, un gan jau līdzekļi atradīsies, lai to apturētu. Domājams, ka agri vai vēlu Irānas ajatollas to sapratīs, kad sankcijas kļūs vēl nopietnākas un pastiprināsies iekšējie nemieri.

Otrkārt, pastāv aizdomas, ka Krievija līdz šim ir veicinājusi Irānas kodolprogrammu, piemēram, nepieprasot atdot atstrādāto kodoldegvielu, kas tika piegādāta no Krievijas Bušeras atomelektrostacijas vajadzībām, kā to paredz starptautiskie noteikumi (centrifūgās bagātinātu kodoldegvielu var izmantot kodolieroču radīšanā).

Kāpēc Krievijai ir nepieciešama starpnieka loma? Ka paskaidro Solovejs, - lai nodrošinātu trumpi plānotajā veikalā ar Trampu, cerot pretī dabūt brīvas rokas Austrumeiropā. Šeit piebildīšu no savas puses, ka, ja tas atbilst patiesībai, tad tā ir Kremļa kāpšana uz viena un tā paša grābekļa, kas izriet no tur valdošās kliķes mentalitātes - valstī visu nosaka viens cilvēks vai dažu grupa, kam nospļauties uz pārējiem.

Atceros, kā pēc Trampa ievelēšanas Maskavā priecīgi dzēra šampanieti, bet pretī dabūja papildu sankcijas, krievu algotņu apšaušanu Sīrijā, saglabājot ASV kontroli pār tur esošajām naftas atradnēm, un beidzot Nord Stream 2 nobremzēšanu. Arvien vel nepielec, ka Trampu var nepārvēlēt un ASV konstitūciju arī sagrozīt nevar, kā vajag konkrētajā brīdī. Turklāt jebkurā brīdī ASV kongress var atstādināt prezidentu, ja tas uzskatīs, ka viņa darbība apdraud nacionālo drošību. Var dažādi attiekties pret Trampu, tomēr jāpiekrīt, ka līdz šim viņš konsekventi ir pildījis vēlētajiem doto solījumu – „America first”.

Kādi vēl ieguvumi Krievijai no tās klātbūtnes reģionā? Pēc Soloveja domām, tā ir iespēja kontrolēt procesus, nepieciešamības gadījumā eskalējot konfliktus, kas viennozīmīgi palielinās bēgļu plūsmu uz Eiropu, radot tur tādas problēmas, kas liks aizmirst par NATO līguma 5. pantu. Solovejs to sauc par demogrāfiskā faktora izmantošanu kā hibrīdkara elementu. Runājot par Franciju, tad tur pat tas nav nepieciešams, ņemot vērā Makrona izteikumus par NATO “atmirstošajām smadzenēm”. Ir dzirdēts, ka Parīzes ielās melnīgsnēji ļaudis ir biežāk sastopami par eiropiešiem un pilsētā ir rajoni, kur policija baidās parādīties.

Savukārt Merkele, pakļaujoties rūpnieku lobija spiedienam, ir gatava turpināt sēdēt uz Kremļa gāzes adatas, sedzot 30% un vēl vairāk no valsts gāzes patēriņa ar piegādēm no Krievijas, neskatoties uz to, ka NATO, kuras dalībniece ir arī Vācija, ir pasludinājusi Krieviju par stratēģisko pretinieku Nr.1, bet Putins kaļ plānus, ka sagraut aliansi no iekšienes bez neviena šāviena, turklāt īpaši to neslēpjot. Jāatzīmē, ka Polija plāno pilnībā pārtraukt gāzes piegādi no Krievijas, sākot no 2023.gada. Vai tad poļi ir izrādījušies tālredzīgāki par vāciešiem?

Piebildīšu, ka kontrole pār procesiem reģionā Kremlim dod iespēju ietekmēt naftas cenas pasaules tirgū. Kā zināms, tad konfliktu saasināšanās gadījumā naftas cenas biržās automātiski pieaug.

Ja runā par bēgļu invāziju Eiropā, prātā nāk kāds Pietiek lasītāja raksts par šo tēmu, kas tika publicēts šajā portālā tagad jau tālajā 2015. gadā, laikā, kad Krievijas aktivitātes Sīrijā bija vel tikai sākuma stadijā. Raksts man bija iepaticies, tāpēc nolēmu to saglabāt, un šeit to var atrast - https://www.pietiek.com/raksti/begli_eiropa_ieguveji_un_zaudetaji.

Nedomāju, ka Solovejs regulāri apmeklē latviešu portālus, tomēr tur rakstītais mats matā sakrīt ar krievu analītiķa teikto attiecībā uz ES un NATO šķelšanu.

Runājot par Kremļa plāniem postpadomju telpā, Solovejs uzsver, ka Krievijas klātbūtne Baltijā, visticamākais, neatgādinās 1940. gada scenāriju ar okupāciju vai aneksiju, vienlaicīgi gan neprecizējot iespējamo notikumu attīstību, vienīgi pasaka, ka Kremļa plānos ir nevis fiziska klātbūtne reģionā, bet gan uzticības zuduma panākšana NATO līguma 5.pantam, kas nozīmēs alianses nevardarbīgu galu.

Bet tas, kādi varētu būt scenāriji attiecībā uz Baltijas valstīm, ir tēma atsevišķam rakstam. No savas puses piebildīšu, ka hibrīdkara elementi var būt ļoti daudzšķautnaini un viens no tā efektīviem veidiem ir informatīvais karš. Panākt iedzīvotāju ticības zudumu savai valstij, vienu daļu noskaņojot pret to, bet otru padarot apātisku, - informatīvā kara primārais uzdevums.

Novērtē šo rakstu:

32
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...