2016.gads - miljonāru galvgalis nemainīgi stabils
Daiga Kiopa, Lursoft IT valdes locekle24.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lursoft, iesaistoties ikgadējā miljonāru saraksta veidošanā, arī šogad apkopojis Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju, kura izvērtēta, ņemot vērā privātpersonām reģistrētās kapitāldaļas Latvijas uzņēmumos.
Papildus tam uzņēmums Laika Stars novērtējis arī šīm personām piederošo uzņēmumu vērtību – piemēram, sīkāk analizējot uzņēmumu finanšu rādītājus, kā arī nozari, kurā strādā uzņēmums, lai tādejādi objektīvāk varētu noteikt uzņēmējam piederošo uzņēmumu, kopējo īpašumu apjomu.
Jāatzīmē, ka TOPa veidotāju rīcībā nav pieejama visaptveroša informācija par personai piederošajiem īpašumiem (tai skaitā ārpus Latvijas robežām, piemēram, ofšoros), tādēļ jāatceras – TOPs tiek sagatavots, tikai balstoties uz publiski pieejamiem un juridiski ticamiem avotiem.
Miljonāru saraksta galvgalis arī šajā gadā nerada lielu pārsteigumu, jo pirmajās pozīcijās, pateicoties ilggadējam un stabilam peļņas pieaugumam, vēl aizvien stingri turas banku sektora miljonāri. Šoreiz 1.-3.vietā attiecīgi ierindojas Oļegs Fiļs, Ernests Bernis, Leonīds Esterkins, bet 5.vietā - Arkādijs Suharenko.
Jāteic gan, ka pēc pāris gadiem ir iespējama miljonāru TOPa līderu maiņa. Pamats šādām prognozēm balstīts uz vairākiem apsvērumiem.
Pirmkārt, banku sektors pašlaik piedzīvo zināmas pārmaiņas. Bankām tiek veikta aizvien stingrāka uzraudzība – tiek izvirzītas papildu prasības gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī – piemēram, saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, patiesā labumu guvēju noskaidrošanu, “zini savu klientu” pienākuma ievērošanu, klientu veikto darījumu papildus kontroli, tai skaitā papildus prasības nerezidentu apkalpošanā utml. Šādu prasību izvirzīšana bankām liek atvēlēt papildus resursus šo normu izpildei un pārkārtot iekšējās kontroles procedūras.
Savukārt prasību neizpildes gadījumā gan bankām, gan to amatpersonām paredzētas stingras soda sankcijas, kuru apmērs var sasniegt pat vairākus miljonus eiro. Tādēļ arī iespējams, ka šajā sektorā peļņas pieaugums turpmākos gados varētu vairs nebūt tik straujš. Pašlaik publiskotie 2016.gada pirmā pusgada banku peļņas rādītāji gan vēl uzrāda peļņas pieauguma inerci.
Swedbank peļņa bija 47,65 miljoni eiro, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Otrajā vietā ierindojas ABLV Bank, kuras peļņa bija 45,301 miljons eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pirms gada, savukārt Rietumu banka nopelnījusi 45,197 miljonus eiro, kas ir par 21,2% vairāk.
Šajā gadā TOP 4.vietā sevi pieteicis uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kas jau vairākus gadus atrodams miljonāru TOP desmitniekā. Uzņēmums šogad plašākā sabiedrībā guvis pozitīvu publicitāti, ziedojot 1 miljonu eiro Bērnu slimnīcai un Latvijas Universitātei. Jāteic, ka bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādes kompānijas Mikrotīkls peļņa 2015.gadā patiešām ir bijusi rekordaugsta – 61,36 milj. EUR un, salīdzinot ar 2014.gadu, tā pieaugusi par 78.4%. Līdz ar to 2015.gadā šis uzņēmums ir otrs lielākais pelnītājs aiz valsts kapitālsabiedrības Latvenergo. Mikrotīkls nenoliedzami ir viens no Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem, jo lauvas tiesu no gūtas peļņas uzņēmums gūst ārvalstu tirgos savu produkciju eksportējot, par ko pelnīti saņēmis arī vairākas atzinības un balvas.
Izvērtējot miljonāru TOPu, secinām, ka pēdējos gados sekmējies dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmējiem – farmācija, būvniecība, darbība ar nekustamajiem īpašumiem, azartspēļu bizness, kā arī loģistikas un kokapstrādes nozares.
Ja paraugāmies uz 2015.gada TOP pelnošāko uzņēmumu sarakstu un no tā izslēdzam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, tad, paraugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības nozarēm, kuras TOPā pārstāvētas, un salīdzinot šos datus ar miljonāru sarakstu, gūtie rezultāti pārsteigumus nerada.
Šajos sarakstos ir vērojamas vairākas līdzīgas tendences – plaši pārstāvēta finanšu pakalpojumu sfēra (banku sektors), azartspēles, vairumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, mežizstrāde, būvniecība un loģistikas nozare. Jāatzīst, ka Latvijas pelnošāko uzņēmumu galvgalī vēl aizvien ir liels uzņēmumu skaits, kuriem kā kapitāldaļu īpašnieki ir reģistrēti ārvalstu investori – piemēram, AS 4finance, AS Rimi Latvia, SIA Kronospan Riga, AS Uralchem Trading, AS Tele2.
Vēl šajā gadā, gatavojot miljonāru sarakstu, papildus izvērtējām, kādās juridiskajās adresēs reģistrēti miljonāriem piederošie uzņēmumi. Statistika parāda, ka gandrīz 87% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā vai Pierīgas reģionā, Kurzemē atrodami nedaudz vairāk nekā 6%, Zemgalē – 5%, savukārt Vidzemē un Latgalē – tikai pa 1%.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
