Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

1916. 1946. 1956. 2016.

Smaka (literārs pseidonīms)
14.09.2015.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz vairāk nekā tūkstoš vārdu var izteikt viens attēls. Vai glezna. Vai monuments. Vai kinofotodokumentu arhīva fragments. Islamisko bēgļu pārvietošanās dokumentēta un izplatīta ļoti plaši, un attēli uzdod daudz jautājumu. Lai arī šis brīdis ir ar dramatiskiem notikumiem pārbagāts, Vācija slēdz robežas, Eiropas Savienība izirst acu priekšā, tomēr vajadzīgs skats arī uz būtiskākiem cēloņiem un procesiem, kuri nepametīs nelaimes kontinentu līdz ar robežu slēgšanu.

Lai nu ko, bet literāro jaunradi bēgļu invāzija ir sekmējusi, Latvijas kontemporārā literārā garlaicība apkarota. Eiroparlamentārietis Zīle tikko publicējis savu pravietisko sapni http://www.delfi.lv/news/comment/comment/roberts-zile-obligata-solidaritate-plaksteris-beglu-krizei.d?id=46449747 Ja bēgļu krīzes un nacionālās apvienības blāvās atbildes dēļ NA vairs neievēlēs orgānos, un muitas pakalpojumu sniegšanu būs pārņēmuši islamiskie kaukāzieši, Zīles kungs varēs atvērt zīlēšanas salonu. Zīlēšanas salons "Zīle".

Kinofotodokumentu jomā arī liela pārbagātība. Daudz par bēgļu tēmu. Melnīgsnēji smaidoši islamiski bērni priecīgi māj pa vilciena logu, it kā dotos atpūsties uz pionieru nometni "Arteks". Vagonā jaunietes ar pusmetra akrila nagiem bēg - no kā? Fitnesa treneri no Bagdādes, frizieres no Alepo, visi dodas uz apsolīto Vāczemi. Muskuļoti tēviņi drasē pa peroniem, izvēlas labākās kupejas braucienam uz Vāciju. Dāmas parandžās gan redzamas ļoti reti. Tās karo un aizstāv savu valsti pret ISIS, kamēr vīrieši devušies uz Eiropu pamasēt vecākas kundzītes.

Līdz ar to apzīmējums "sīriešu bēgļi" jāraksta kā "sīriešu" "bēgļi". Jo absolūts to vairākums nav nedz sīrieši, nedz bēgļi. Tie ir visparastākie ekonomiskie migranti no pilnīgi normālām pārapdzīvotām valstīm.

Un neceriet ieraudzīt šajos manipulētajos "sīriešu" "bēgļu" skatos jebko līdzīgu Grosvalda vai Kazāka 1916.-1917. gada monumentālajām gleznām par bēgļu tēmu. Ar izmisumu sejās, ar melnu skatu, ar sažņaugtam rokām. Ar bezcerību visā. Ar neziņu par rītdienu. Ar šausmīgām sāpēm, kas izstaro no audekla. Ar ciešanu simboliku it visā.

Un nebūs tur neviena skata kā 1956. gadā, kad 200.000 ungāru pameta savu valsti dažu stundu laikā. Iet ģimenes ar dažiem steigā līdzi paņemtiem groziem. Vēl pēdējais skats uz Panonijas laukiem, jo tos vairs neredzēs - un lielākā daļa arī tos nekad vairs neredzēja. Cilvēki ar maziem sainīšiem pameta savus piecistabu Budapeštas dzīvokļus, lai steigtos prom. Sievietes ar lakatiņiem, vīri ar cepurēm. Novembris. Bērni ar izbīli sejā steidzas līdzi. Sievietes daudzas vienas - pēckara laiks.

Ungārijai tika uzkrautas 300 miljonu (pēc šodienas kursa tie ir 30 miljardi) reparācijas, bet Vācija un Austrija nekādas reparācijas nemaksāja. Rietumvalstis bloķētas Ēģiptes krīzes risināšanā Parīzē. Palīdzību nav, no kā gaidīt. Projām, projām. Autobusu rinda Traiskirhas nometnē, cilvēku rindas. Tik vienveidīgas, tik drūmas. Divu mēnešu laikā vairākums jau atradās ASV, Kanādā un Austrālijā. Un neatgriezās vairs savas dzīves laikā.

Nē, šodienas "sīriešu" "bēgļu" invāzija Eiropā notiek pēc pilnīgi cita scenārija un rada pilnīgi citus attēlus.

Daudz precīzāka "sīriešu" "bēgļu" pārvietošanās analoģija būtu Taganrogas rajona komjaunietes, kuras pēcstaļina brīvības un padomju industrializācijas sajūsmas pilnajā gaisotnē ar vilcienu dodas uz Maskavu vai kādu no lielajiem industriālajiem centriem vervēties ("verbovatsja") 50. gadu otrās puses nepiepildāmā pieprasījuma pēc darbaspēka apstākļos.

Vienā vagonā trīs jautras meitenes piesaista pasažieru uzmanību. Komjauniete Ļuba bija sava vārda īstenojums zemes virsū. Vietējā partorga meita, piens un asinis. Sovhoza traktoristu sarunu objekts. Nepakļāvīga, drosmīga. Vecāki baidījās, ka tikai nepasaka kaut ko tādu, kas sabojātu tālāko karjeru. Bet pašai Ļubai gan šķita, ka dzimtajā Kubaņas ciemā nekāda karjera nav iespējama, jo te jau tie griesti bija gandrīz turpat, kur grīda. Tādēļ Ļuba devās uz lielo centru, viņa pakļaus sev tos izstīdzējušos pilsētniekus, viņi rāpos, lai iegūtu viņas labvēlību. Bet viņa smiesies par visiem, un darīs savu. Aidā, uz pilsētu, uz rūpnīcu. Varbūt viņa kļūs par tekstilrūpnīcas direktori, kur desmitiem tūkstošu mazizglītotu strādnieču pārvērtīs Fergānas kokvilnu miljonos metru audumu, kurus var atļauties katrs padomju cilvēks, jo tie taču maksā pārdesmit kapeikas metrā un visskaistākās drēbes sievietes var uzšūt pašas sev. Un virpuļot (kruževatj) un smieties, un zaudēt prātu no mīlestības un laimes.

Komjaunietei Zosjai māte iespieda rokās naudas paciņu un nočukstēja: uzmanies, tur pilsētās viņi tādi nelabi. Pārbaudi desmit reižu, pirms kādam uzticies. Citādi dabūsi bērnu, vīra nebūs, visi uz tevi skatīsies. Bet Zosja iekšēji tik smējās. Ja pat sanāktu vienai palikt ar bērnu, kas lielpilsētā uz to skatīsies? Un ir taču pietiekami daudz jaunu vīriešu, kara bērni, kurus vairs neiesauca. Galvenais ir labi un rūpīgi strādāt, pārējais atnāks pats. Bet šeit sovhozā gan viņa jau bija redzējusi visu, un nekas jauns un interesants šeit nebija iespējams. Uz pilsētu, uz Jauno krastu!

Mazliet nostatu sēž komjauniete Fruņa. Visa ģimene aizgāja bojā 1946. gada bada ziemā. Tikai Fruņu, jau dziestošu, paņēma vecāmāte Varja. Varja bija bagāta Kubaņas zemniece cara laikā, viņa no vietējā čekista bija nopirkusi neaiztikšanu, atdodot dārglietas, kuras būtu katras bezgaumīgās Eiropas jaunbagātnieces neaizsniedzams sapnis. Jāsaka gan, ka vietējais čekists Afanasijs dziļi sirdī neticēja itin nemaz šīs neproduktīvās padomju varas, kā mūsdienās teiktu, ilgtspējai. Redzējis cara laika pārpilnību, kad zemnieku pajūgi kā milzīgi putnu pulki vasaras nogalē veda labību, tūkstošiem un miljoniem tonnu, ko bagātā melnzeme katru gadu sūtīja Krievzemes tautām, lai visi ir paēduši, priecīgi un laimīgi, atcerējās patieso tautas uzticēšanos valdniekam un baznīcai, tādēļ viņš nekādu perspektīvu modernajā verdzībā nesaskatīja, bet amata dēļ mehāniski reproducēja no Maskavas saņemtās klišejas.

Fruņai pusaudzes vecumā pārdzīvotā bada ietekmē bija palikušas neattīstītas visas tās sieviešu lietas, kas prasa tik daudz piena un medus, lai izveidotos. Bet Fruņa nebija dumja, galva strādāja kā pulkstenis. Viņa bija priecīga par iespēju doties kopā ar savām kareivīgākajām draudzenēm. Tālais un nezināmais ļāva aizmirst visas pārestības un neveiksmes, lai arī nedaudz biedēja. Un galu galā kam sovhozā būtu vajadzīga viņas spēja rēķināt sinusus un kosinusus tā, ka roka nespēja līdzi pierakstīt šos mīklainos pārveidojumus, kuri Fruņas draudzenēm asociējās ar krūšu formām. Nu ja, bet Fruņai jau tas skaistums nav dots. Un Fruņai nebija, ko zaudēt, viņai pat nebija, kam pateikt ardievas.

Lai arī brauciens ilga vairākas dienas, trīs draudzenes bija laimes pārpilnas. Lai ir kurpes nomītas un katūna kleitām atirusi mala, bet tam nav nekādas nozīmes. Jo viņām ir tas, ko nevar nopirkt par naudu - JAUNĪBA! Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks! Draudzenes dziedāja skumjas kara laika dziesmas un jautras častuškas. Dejoja bariņju. Fruņa nekāda liela dejotāja nebija, vairāk skatījās Ļubas un Zosjas trakulīgo virpuļošanu vagona šaurībā. Vienkārši sēdēja un ar papēdi sita taktī līdzi vilciena radītajiem klaudzieniem. Brīžiem viņas visas jutās kā milzīgā tačankā, kas dodas cīņā par Jauno pasauli. Jo tikai Jaunā pasaule ir tā vērta, lai par to cīnītos. Meiteņu-komjauniešu sajūsma piepildīja visu vagonu, visu vilcienu, likās, ka pat visas pilsētas, kur vilciens pieturēja, pildījās ar smaidiem un prieku. Vecākiem cilvēkiem lika atcerēties savas vieglās un skaistas dienas. Ganu dienas, rudzu laukus kā Siškina gleznās, laikus, kad bija Cars un viss vēl bija kārtībā. Un cilvēki smaidīja, atceroties šīs dziļās ainavas. Lai daža veca baba norūca, bet visi taču bija gājuši cauri karam un zaudējuši savus tuvos, bet šodien ir jādzīvo, ir jātver viss, ir jāņem pretī tas, ko dod Saule, Zeme, Gaiss un Padomju valsts!

Vēl islamisko imigrāciju varētu mēģināt salīdzināt ar neskarto zemju apgūšanu. Par to Brežiks uzrakstījis grāmatu "Ceļina". Komjauniešu ģimenes no pilsētām dodas pretī aicinājumam, auglīgās atmatas uzaršanai. Stepē taps nākotnes Saules pilsētas. Fantastiski transportlīdzekļi, izcila ēdamviela no uzartās stepes. Kā strādnieks un kolhozniece, sirpis un āmurs. Apgarotas sejas, priecīgi cilvēki. Lai ir grūtības, bet notiks brīnums. Tikai jātic, jāstrādā! Vienīgā problēma ar salīdzinājumu ir tāda, ka islamistiem nemēdz būt apgarotas sejas, tā esot tikai balto cilvēku unikāla īpašība. Līdz ar to atstājam šo analoģiju nākamajam imigrācijas vilnim, kas taču noteikti būs vēl daudz priecīgāks un laimīgāks.

Bet dzīves realitāte Eiropas Savienībā ir drūma. Nu ir skaidrs, ka šie "sīriešu" "bēgļi" izmaksās miljardu miljardus. Būs jāsamazina budžeti izglītībai un veselībai, jācērt nost zinātne un māksla. Jo Latvijā nevar uzņemt bēgļus lētas vieglās koka būdiņās. Būs jāceļ vai jāremontē pamatīgas mūra mājas. Pat ja šiem islamistiem atdotu Skrundas ciematiņu, būs tur par valsts naudu jāuzstāda veļas mašīnas, vannas, jāiepērk gultas un skapji. Un paklājiņi. Muļķa latvieši ņēma kredītus, lai nopirktu dzīvoklīšus vai izremontētu esošos, bet te tūkstošiem "salašņu" dos visu par brīvu! Komunisms darbībā!

Masveidā nelegāli ieplūstošie krieviski protošie, ar viltotiem dokumentiem aprīkotie Tuvo Austrumu iedzīvotāji jau pamatīgi spiež uz augšu īres cenas Latvijā. Bankām noteikti nebūs intereses par kreditēšanu pulvera mucas apstākļos.

Pārsteidzoši ir tas, ka islamisti, kas izdiedelējuši uzņemošās valsts pilsonību, labprāt ar savām ES pasēm brauc ar lielu pārākuma sajūtu tūrisma ekskursijās uz valstīm, no kuram it kā aizbēguši. Somijā tūrisma aģentūrām ceļojumi uz Irāku ir topā, brauc islamisti, kas ieguvuši Somijas pilsonību. Nekādu problēmu ar briesmīgajiem kara draudiem, ja var lēti iepirkties.

Šausmīga patiesība atklājusies par izskalotā sīriešu zēna gadījumu. http://www.breitbart.com/london/2015/09/11/drowned-aylan-kurdis-father-accused-of-being-people-smuggler-at-helm-of-capsized-boat/

Taču jāsaprot, ka citās reliģijas ir citi principi. Tikko meli atmaskoti un rodas reāli izraidīšanas draudi, pēkšņi šie ieceļotāji vīrieši ir geji, kuriem Levantē draud nāves sods. Attiecības ar citas reliģijas pārstāvjiem bieži nepakļaujas nekādiem principiem un nekādam rakstītam kodam, ja tas ir izdevīgi.

Paskatieties hashtagu #NoRefugees. Mati celsies stāvus! ISIS sūta 500 000 bēgļus uz Eiropu, lai iznīcinātu Eiropas kultūru. http://www.dailymail.co.uk/news/article-2958517/The-Mediterranean-sea-chaos-Gaddafi-s-chilling-prophecy-interview-ISIS-threatens-send-500-000-migrants-Europe-psychological-weapon-bombed.html

Palīdzības konteineros bēgļiem atrasti tūkstošiem gabalu ieroči. http://girlsjustwannahaveguns.com/thousands-of-guns-ammo-discovered-in-aid-container-headed-to-refugees/

Tonnām tiek sūtītas viltotas sīriešu pases.

Eiropas ar savu politkorektumu maršē pretī savai bojāejai. Tiesa gan, jau sāk iezīmēties analoģija ar banku krīzi - katra ES valsts cenšas problēmas nogrūst uz citām valstīm. Latvija atkal var izrādīties muļķības čempione, kas jau pierādījās ar Parex afēru.

Visā šajā šļurā, kas līst no televizora un avīzēm, grūti atpazīt, cik dramatiskas pārmaiņas jau notikušas Eiropas Savienībā, kurā Latvija iestājās ar pilnīgi citiem noteikumiem.

Tas, ka nule ir atcelta brīva pārvietošanās, ir skaidrs. Šengenas vairs nav. Vai to atjaunos? Ja katram Mazāzijas pilsonim iedos māju, mašīnu un harēmu, tad varbūt atjaunos. Citādi ne. Liela problēma ir Vācijas šizofrēnija - vispirms tiek samazināts un likvidēts Grieķijas publiskais sektors, tai skaitā būtiski samazināta robežsardze, bet tad, kad ir sekas, Vācija ir neapmierināta ar Grieķijas nespēju nosargāt robežu. Vai nu austeritāte Grieķijā un caura robeža, vai austeritāte tiek atcelta un Grieķija sargā savas robežas. Zelta Rītausmas līderi jau paša sākumā teica, ka tādas būs sekas. Un nu ir sekas. Un tik viegli to mainīt nevarēs.

Merkele ir anulējusi arī otru Eiropas Savienības pamatprincipu - darba iespējas jebkurā ES valstī, jo tas balstās uz ES pilsoņu prioritāro pieeju citu dalībvalstu darba tirgiem. Atļaujot islamiskajiem imigrantiem strādāt jau vienu mēnesi pēc ierašanās Vācijā bez nekādam papildu prasībām, Merkele vienpersoniski ir atcēlusi ES likumdošanā ierakstīto priekšroku strādāšanai Eiropas Komisijas pilsoņiem (Vorrangspruefung). Ja šāda prioritāte ES pilsoņiem vairs netiek piešķirta, tad nekāda ES kopējā darba tirgus vairs nav. Jo gluži vienkārši nevar izveidoties nekādas vakances, uz kurām varētu pieteikties un iziet atlases procedūras citu EK valstu pilsoņi, kam tas jebkurā gadījumā saistīts ar papildus izdevumiem. Vācijas pašas interesēs ir, lai katru vakanci momentā aizpildītu islamiskie imigranti, jo tas samazinās sociālo pabalstu apjomu. Ar to pašu ES kopējais darba tirgus beidz pastāvēt.

Atlikušais ES brīvas kapitāla un preču plūsmas princips saskaņā ar jebkuru starptautiskās tirdzniecības teoriju nekad nebūs izdevīgs mazāk attīstītām valstīm. Latvijai tas nav izdevīgs, Latvijai daudz izdevīgāka būtu ievedmuitu ieviešana, kas ir būtisks budžeta papildināšanas avots. Visa 90. gadu pāreja no sociālisma uz kapitālismu tika finansēta no ievedmuitām.

Visai drīz notikumi liks uz altāra visu Eiropas Savienības struktūru. Latvijas intereses nav piedalīties bezgalīgā agonijā, kur Latvijas intereses tiek mīdītas ar kājām, bet Latvijai jāievēro citu valstu intereses. Šādā ārprātā esoša Eiropas Savienība arī nav Latvijas drošības garants. Latvijas drošība ir atkarīga no ASV vairoga.

Daži pamatoti saka, ka būtu labi, ja ES integrācijai tiktu ieslēgta atpakaļgaita. Tas ir loģisks arguments. Taču atgriešanās funkcionēt spējīgajā 90. gadu Eiropas Kopienā nav iespējama, jo ir eiro monstrs. Te gan uzreiz jāsaka, ka šāda nestabila ES nespēs stutēt arī eiro. Varbūt šeit tomēr ir iespēja atmest nefunkcionējošo eiro un atgriezties pie funkcionēt spējošas tautu savienības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...