Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai smieklīga, ja nebūtu runa par eksistenciāliem draudiem latviešu tautas pastāvēšanai. Tāpēc nebrīnītos, ja vēstule un parakstītāju saraksts klusi pazustu (cik nu tas vairs iespējams, protams). Lai tomēr paliktu vēsturei, pārpublicēju te.

Parakstītāju sarakstu esmu pārkārtojis vārda alfabēta secībā un konstatējis, ka bijuši 167 parakstītāji, turklāt Baiba Fromane, Evelīna Ozola un Jānis Ķirpītis parakstījušies divreiz. Tā kā skaitlis „160” iegājies tautā un paši parakstītāji nav iebilduši pret to, nosaukumā var palikt 160 velkamistu vēstule.

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie “algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, ko tautā joprojām dēvē par “simtlatnieku programmām”. Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

1. Agnese Gaile-Irbe, filologs

2. Agnese Naudiša

3. Agnese Rutkēviča, dramaturģe

4. Ainārs Sauka

5. Aldis Kaufmanis

6. Alise Rupeka

7. Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

8. Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

9. Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

10. Andis A. Bluķis, uzņēmējs

11. Andra Neiburga, rakstniece

12. Anete Konste, publiciste

13. Anete Vanaga

14. Anita Reitere

15. Anne Sauka

16. Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

17. Artjoms Uršuļskis

18. Arvis Kolmanis, rakstnieks

19. Baiba Fromane

Baiba Fromane, juriste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

20. Baiba Renerte

21. Baiba Rubess

22. Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

23. Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

24. Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

25. Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

26. Daina Bērziņa

27. Dāvids Vikmanis, IT speciālists

28. Dāvis Kaņepe

29. Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

30. Diāna Zamurajeva

31. Dmitrijs Golubevs

32. Dmitrijs Krupņikovs

33. Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

34. Dzintars Kalniņš

35. Edgars Engīzers, vēsturnieks

36. Edgars Jēkabsons

37. Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

38. Edgars Raginskis

39. Edmunds Vanags, psihologs

40. Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

41. Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

42. Elīna Brasliņa, ilustrators

43. Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

44. Emīls Klotiņš

45. Eva Eglāja-Kristsone

46. Eva Ikstena

47. Evelīna Ozola

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

48. Fricis Vilnis, arhitekts

49. Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

50. Gatis Vectirāns

51. Gints Knoks

52. Gunārs Božis

53. Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

54. Guntars Rēboks

55. Gustavs Strenga, vēsturnieks

56. Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

57. Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

58. Ieva Bergmane

59. Ieva Brante, juriste

60. Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

61. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

62. Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

63. Ieva Raubiško

64. Igors Gubenko

65. Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

66. Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

67. Ilze Jaunberga, māksliniece

68. Ilze Klimaševska

69. Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

70. Ilze Naudiša

71. Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

72. Iļja Ļenskis, vēsturnieks

73. Indulis Svīķis, IT konsultants

74. Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

75. Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

76. Inese Zinovska

77. Inga Gaile, dzejniece

78. Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

79. Ingrīda Blūma

80. Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

81. Iveta Kažoka

82. Ivo Briedis, scenārists

83. Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

84. Jānis Bērziņš, ekonomists

85. Jānis Egliņš

86. Jānis Ķirpītis

Jānis Ķirpītis (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

87. Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

88. Jānis Radiņš

89. Jānis Strods

90. Jānis Viļums

91. Juris Pūce, politiķis

92. Jūlija Dibovska

93. Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

94. Kaspars Blekte, laborants

95. Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

96. Kaspars Vanags

97. Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

98. Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

99. Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

100. Kārlis Apinis

101. Kārlis Langins, feļetonists

102. Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

103. Kristīne Zamurajeva

104. Kristīne Želve

105. Krists Ozoliņš, podnieks

106. Krišjānis Bušs

107. Laima Graždanoviča

108. Lauris Bokišs

109. Lauris Gundars, režisors

110. Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

111. Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

112. Liene Ķeķere

113. Liene Linde, kinorežisore

114. Liesma Ose

115. Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

116. Līga Irbe, vēsturniece

117. Ljeta Putāne

118. Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

119. Madara Peipiņa

120. Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

121. Madara Ventiņa

122. Maija Upeniece

123. Marija Assereckova

124. Marija Golubeva, politikas analītiķe

125. Marta Bergmane

126. Marta Elīna Martinsone, režisore

127. Marta Kreituse

128. Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

129. Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

130. Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

131. Mārtiņš Ķeņģis

132. Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

133. Mārtiņš Vaivods

134. Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

135. Olga Cara, pētniece

136. Olga Procevska, uzņēmēja

137. Paula Glubinska

138. Pauls Bankovskis

139. Pauls Daija, filologs

140. Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

141. Reinis Tukišs, pavārs

142. Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

143. Roberts Bernans

144. Roberts Putnis

145. Roberts Rubenis

146. Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

147. Rūdolfs Mazurs

148. Sabīne Brice

149. Santa Mičule, mākslas zinātniece

150. Santa Remere, tulkotāja

151. Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

152. Sergejs Ušakovs

153. Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

154. Toms Jansons, vecākais programmētājs

155. Toms Zariņš, vēstures students

156. Ulvis Zirnis

157. Una Bergmane, vēsturniece

158. Una Bērziņa

159. Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

160. Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

161. Vents Sīlis

162. Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

163. Viesturs Radovics, žurnālists

164. Viktorija Aizkalna

165. Zanda Zālīte

166. Zane Peneze

167. Zuzanna Runkovska

* pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...