
12.Saeimas deputātu “gulbja dziesma” - Latvijai kaitīgs likumprojekts vēlēšanu ēnā
NĪMA/NĪSA/NĪLA09.10.2018.
Komentāri (0)
13.Saeimas vēlēšanas vēl bija priekšā, kad piektdien, 5.oktobrī, dienas beigās šīs publikācijas autori kā triju biedrību - Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA) un NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk NĪLA) - valdes locekļi saņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par to, ka š. g. 10.oktobra sēdē Komisija izskatīs likumprojektus "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" un "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā" (pirms iesniegšanas Saeimā).
Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" (turpmāk – Likumprojekts) neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts) prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam visu triju biedrību valde jau informēja sabiedrību: skat. publikāciju Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?
http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols.
Divu iepriekš minēto Likumprojekta variantu virzību 12.Saeimā izdevās apturēt, jo Likumprojekts atklāti iedibinātu privātās organizācijas – Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (turpmāk – LANĪDA) – monopolu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Likumprojekta autori 13. Saeimas priekšvēlēšanas periodā tādus Likumprojekta variantus neuzdrošinājās virzīt un tos secīgi bija spiesti atzīt par nederīgiem Saeimas komisiju un deputātu pārliecinošs vairākums, tajā skaitā – Likumprojekta virzītāju naudīgās privātās organizācijas LANĪDA labā. Komisija, Ekonomikas un Tieslietu ministrija visas norobežojās no goda saukties par Likumprojekta izstrādātājiem, kaut gan visas minētās valsts un likumdevēja institūcijas aktīvi piedalījās gan Likumprojekta izstrādē, gan arī tā virzībā, bet to iespējamo korumpētību, kā jau vienmēr, pierādīt gandrīz nav iespējams.
Jāteic, ka 3. Likumprojekta variants, kas šobrīd tiek virzīts zem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma karoga (turpmāk – NILLTFNL), ir daudz sliktāks nekā divi iepriekš noraidītie, jo vispār neparedz nekādu sertificēto nekustamā īpašuma starpnieku – aģentu un mākleru (turpmāk – NĪ aģenti) – izglītības pakāpi. Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkura iepriekš krimināli nesodīta persona, kura:
a) reģistrē savu darbību sertificējošās institūcijas (uz doto brīdi tā ir tikai un vienīgi privātā naudīgo nekustamo īpašumu firmu – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. - apvienība LANĪDA) reģistrā, iepriekš veicot Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas un arī citas sertificējošās institūcijas (LANĪDA) brīvi (!) noteiktās iemaksas, kā arī ievēro sertificējošās institūcijas (LANĪDA) izstrādāto ētikas kodeksu;
b) apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisku atbildību (turpmāk - CTA);
c) ievēro NILLTFNL prasības un atskaitās par to ievērošanu un saviem ieņēmumiem (uzmanību!) nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet gan – pirmkārt sertificējošai institūcijai (LANĪDA), kurai atbilstoši Likumprojektam būs arī tiesības, kas parasti tiek piešķirtas tikai valsts un pašvaldības iestādēm - gan administratīvi sodīt, gan pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju – gan no personām, gan arī no iestādēm.
Par LANĪDA ētikas vērtību izpratni, kas šajā gadījumā ir svarīgi, jo noteic topošo sertificēto “speciālistu” bez likuma noteiktās izglītības, tikumības un ētikas principu izpratni, autori jau rakstīja iepriekš – skat.http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.
Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkurš sētnieks un/vai jebkura mājsaimniece. NĪSA/NĪMA/NĪLA lūdz piedošanu sētniekiem un mājsaimniecēm, tomēr starpniecības darbībai NĪ nozarē ir nepieciešamas labas speciālās zināšanas, kuru minimāli (!) nepieciešamais līmenis attiecībā uz NĪ aģentiem ir precīzi aprakstīts Eiropas Savienībā un arī Latvijā 2010.gadā, tas ir 8 (astoņus gadus) atpakaļ akceptētajā NĪ aģentu darbības profesijas Standartā, kas prasa 1.līmeņa augstākās izglītības apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā.
Likumprojekts iepriekš minētās ES Standarta prasības ignorē, prasot no sertificētiem “speciālistiem” tikai un vienīgi naudas iemaksas, kas, ņemot vērā CTA prēmiju apmēru (300-600 EUR, kā rakstīts Likumprojekta anotācijā), valsts nodevas, iemaksas reģistrā, profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumu cenas (kuru skaits, kvalitāte un izcenojumi tiks noteikti pēc sertificējošās institūcijas LANĪDA ieskatiem, piemēram viena starptautiskās federācijas FIABCI pasākuma apmeklējums varētu maksāt 200-300 EUR, Krievijas Rieltoru ģildes locekļu lekcijas u.c. konferences varētu maksāt nedaudz mazāk) gadā katram NĪ aģentam varētu pārsniegt 1000 EUR. Turklāt neapmeklēt minētos pasākumus nozīmēs pakļaut sevi izslēgšanai no NĪ aģentu reģistra.
Likumprojekts ignorē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normas, kas noteic profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās, kā arī ignorē Profesionālās izglītības likuma 22.panta prasības, kas nosaka, ka profesijas standarts ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošiem pamatdokumentiem, kas nemaz nemulsina NĪ aģentu likumprojekta virzītājus privāto naudīgo NĪ formu apvienības LANĪDA labā.
NĪSA/NĪMA/NĪLA uzskata, ka Likumprojekta 3. varianta izstrādātāju izvēle virzīt Latvijai kaitīgu Likumprojektu “miglainajā” pārejas perioda laikā, kad Komisijas deputātu daļa vairs nepiedalīsies 13.Saeimas darbībā, pats par sevi neliecina par Likumprojekta virzītāju godprātīgu rīcību.
Atgādināsim “gulbja dziesmas” iniciatoru - Komisijas deputātu sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa) – sk. http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV.
Ir skaidrs, ka piektdien, 2018.gada 5.oktobrī, izsūtot Ziņojumu, Komisijas deputāti nevarēja būt pārliecināti par savu vietu saglabāšanu arī 13.Saeimā, tajā pašā laikā iespējami saņemtā atlīdzība no privātās naudīgās organizācijas LANĪDA par Likumprojekta virzību ir jāatstrādā. Turklāt grūti izvēlēties labāku laiku nekā pārejas “tumšo” periodu, kad 12.Saeimas deputāti jau ir pārvēlēti, bet jaunie - 13. Saeimas deputāti - vēl nav apstiprināti. Līdz ar to visiem Komisijas un citiem Saeimas deputātiem, ar Ziņojumu pieaicinātai Saeimas juridiskā biroja vadītājai Dinai Meistarei, kā arī visu pieaicināto valsts iestāžu amatpersonām, kuru sēdē pieaicināto personu sarakstā ir Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ir dota iespēja bezatbildīgi nobalsot par Latvijai kaitīgā, nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesijas diskreditējošā Likumprojekta virzību.
Aicinām plašu sabiedrību nevis klusi apspriest šo publikāciju virtuvēs, bet gan - iesaistīties un kopā ar NĪSA/NĪMA/NĪLA apturēt zem modernā NILLTFNL karoga bīdītā Latvijai kaitīgā Likumprojekta virzību iespējami korumpēto ierēdņu, vecas Saeimas deputātu un privātās NĪ naudīgo firmu apvienības labā.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.