12.Saeimas deputātu “gulbja dziesma” - Latvijai kaitīgs likumprojekts vēlēšanu ēnā
NĪMA/NĪSA/NĪLA09.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13.Saeimas vēlēšanas vēl bija priekšā, kad piektdien, 5.oktobrī, dienas beigās šīs publikācijas autori kā triju biedrību - Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA) un NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk NĪLA) - valdes locekļi saņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par to, ka š. g. 10.oktobra sēdē Komisija izskatīs likumprojektus "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" un "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā" (pirms iesniegšanas Saeimā).
Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" (turpmāk – Likumprojekts) neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts) prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam visu triju biedrību valde jau informēja sabiedrību: skat. publikāciju Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?
http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols.
Divu iepriekš minēto Likumprojekta variantu virzību 12.Saeimā izdevās apturēt, jo Likumprojekts atklāti iedibinātu privātās organizācijas – Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (turpmāk – LANĪDA) – monopolu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Likumprojekta autori 13. Saeimas priekšvēlēšanas periodā tādus Likumprojekta variantus neuzdrošinājās virzīt un tos secīgi bija spiesti atzīt par nederīgiem Saeimas komisiju un deputātu pārliecinošs vairākums, tajā skaitā – Likumprojekta virzītāju naudīgās privātās organizācijas LANĪDA labā. Komisija, Ekonomikas un Tieslietu ministrija visas norobežojās no goda saukties par Likumprojekta izstrādātājiem, kaut gan visas minētās valsts un likumdevēja institūcijas aktīvi piedalījās gan Likumprojekta izstrādē, gan arī tā virzībā, bet to iespējamo korumpētību, kā jau vienmēr, pierādīt gandrīz nav iespējams.
Jāteic, ka 3. Likumprojekta variants, kas šobrīd tiek virzīts zem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma karoga (turpmāk – NILLTFNL), ir daudz sliktāks nekā divi iepriekš noraidītie, jo vispār neparedz nekādu sertificēto nekustamā īpašuma starpnieku – aģentu un mākleru (turpmāk – NĪ aģenti) – izglītības pakāpi. Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkura iepriekš krimināli nesodīta persona, kura:
a) reģistrē savu darbību sertificējošās institūcijas (uz doto brīdi tā ir tikai un vienīgi privātā naudīgo nekustamo īpašumu firmu – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. - apvienība LANĪDA) reģistrā, iepriekš veicot Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas un arī citas sertificējošās institūcijas (LANĪDA) brīvi (!) noteiktās iemaksas, kā arī ievēro sertificējošās institūcijas (LANĪDA) izstrādāto ētikas kodeksu;
b) apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisku atbildību (turpmāk - CTA);
c) ievēro NILLTFNL prasības un atskaitās par to ievērošanu un saviem ieņēmumiem (uzmanību!) nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet gan – pirmkārt sertificējošai institūcijai (LANĪDA), kurai atbilstoši Likumprojektam būs arī tiesības, kas parasti tiek piešķirtas tikai valsts un pašvaldības iestādēm - gan administratīvi sodīt, gan pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju – gan no personām, gan arī no iestādēm.
Par LANĪDA ētikas vērtību izpratni, kas šajā gadījumā ir svarīgi, jo noteic topošo sertificēto “speciālistu” bez likuma noteiktās izglītības, tikumības un ētikas principu izpratni, autori jau rakstīja iepriekš – skat.http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.
Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkurš sētnieks un/vai jebkura mājsaimniece. NĪSA/NĪMA/NĪLA lūdz piedošanu sētniekiem un mājsaimniecēm, tomēr starpniecības darbībai NĪ nozarē ir nepieciešamas labas speciālās zināšanas, kuru minimāli (!) nepieciešamais līmenis attiecībā uz NĪ aģentiem ir precīzi aprakstīts Eiropas Savienībā un arī Latvijā 2010.gadā, tas ir 8 (astoņus gadus) atpakaļ akceptētajā NĪ aģentu darbības profesijas Standartā, kas prasa 1.līmeņa augstākās izglītības apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā.
Likumprojekts iepriekš minētās ES Standarta prasības ignorē, prasot no sertificētiem “speciālistiem” tikai un vienīgi naudas iemaksas, kas, ņemot vērā CTA prēmiju apmēru (300-600 EUR, kā rakstīts Likumprojekta anotācijā), valsts nodevas, iemaksas reģistrā, profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumu cenas (kuru skaits, kvalitāte un izcenojumi tiks noteikti pēc sertificējošās institūcijas LANĪDA ieskatiem, piemēram viena starptautiskās federācijas FIABCI pasākuma apmeklējums varētu maksāt 200-300 EUR, Krievijas Rieltoru ģildes locekļu lekcijas u.c. konferences varētu maksāt nedaudz mazāk) gadā katram NĪ aģentam varētu pārsniegt 1000 EUR. Turklāt neapmeklēt minētos pasākumus nozīmēs pakļaut sevi izslēgšanai no NĪ aģentu reģistra.
Likumprojekts ignorē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normas, kas noteic profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās, kā arī ignorē Profesionālās izglītības likuma 22.panta prasības, kas nosaka, ka profesijas standarts ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošiem pamatdokumentiem, kas nemaz nemulsina NĪ aģentu likumprojekta virzītājus privāto naudīgo NĪ formu apvienības LANĪDA labā.
NĪSA/NĪMA/NĪLA uzskata, ka Likumprojekta 3. varianta izstrādātāju izvēle virzīt Latvijai kaitīgu Likumprojektu “miglainajā” pārejas perioda laikā, kad Komisijas deputātu daļa vairs nepiedalīsies 13.Saeimas darbībā, pats par sevi neliecina par Likumprojekta virzītāju godprātīgu rīcību.
Atgādināsim “gulbja dziesmas” iniciatoru - Komisijas deputātu sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa) – sk. http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV.
Ir skaidrs, ka piektdien, 2018.gada 5.oktobrī, izsūtot Ziņojumu, Komisijas deputāti nevarēja būt pārliecināti par savu vietu saglabāšanu arī 13.Saeimā, tajā pašā laikā iespējami saņemtā atlīdzība no privātās naudīgās organizācijas LANĪDA par Likumprojekta virzību ir jāatstrādā. Turklāt grūti izvēlēties labāku laiku nekā pārejas “tumšo” periodu, kad 12.Saeimas deputāti jau ir pārvēlēti, bet jaunie - 13. Saeimas deputāti - vēl nav apstiprināti. Līdz ar to visiem Komisijas un citiem Saeimas deputātiem, ar Ziņojumu pieaicinātai Saeimas juridiskā biroja vadītājai Dinai Meistarei, kā arī visu pieaicināto valsts iestāžu amatpersonām, kuru sēdē pieaicināto personu sarakstā ir Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ir dota iespēja bezatbildīgi nobalsot par Latvijai kaitīgā, nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesijas diskreditējošā Likumprojekta virzību.
Aicinām plašu sabiedrību nevis klusi apspriest šo publikāciju virtuvēs, bet gan - iesaistīties un kopā ar NĪSA/NĪMA/NĪLA apturēt zem modernā NILLTFNL karoga bīdītā Latvijai kaitīgā Likumprojekta virzību iespējami korumpēto ierēdņu, vecas Saeimas deputātu un privātās NĪ naudīgo firmu apvienības labā.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
