Iesaki rakstu: 
1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV).
2.Svarīgāk ir nevis meklēt veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem, bet gan ieņemt pēc iespējas labākas pozīcijas pirms vēlēšanām. Tāpēc nekad nepiekrist opozīcijai, īpaši tad, ja tā runā pareizas lietas un ierosina labus priekšlikumus. Pareizā taktika ir bez argumentiem tos noraidīt, nogaidīt, pēc tam iepakot par savējiem.
3. Ignorēt kaimiņu pieredzi. Atsaukties uz īpašiem apstākļiem un specifisko dzīvesziņu. Tuvākie kaimiņi un pat krietni turīgākās Eiropas valstis samazina PVN energoresursiem un atsevišķām preču grupām, ievieš atbalsta mehānismus visām mājsaimniecībām. Mūsu pieeja – palīdzēsim tikai tiem, kas jau zem ūdens, pārējie lai vispirms noslīkst.
4. Valdība nav domāta tam, lai palīdzētu cilvēkiem, – tā ir nepareiza domāšana, padomju mantojums. Valdības misija ir iekasēt nodokļus un pārdalīt tos par labu sev uzticamai ierēdniecībai, palielināt viņiem algas un nodrošināt citus labumus. Perpetuum mobile – jo šīs kastas balsis nākamajās vēlēšanās atkal un atkal nodrošinās varas nemainīgumu. Mediķus un pedagogus var droši “uzmest” – viņi par tagadējo varu tāpat vairs nebalsos.
5. Vienmēr kavēt. Apspriest, analizēt, veidot darba grupas un atlikt lēmumu pieņemšanu. Vilcināties, kad ārkārtas situācija jāpieņem, un vilkt garumā, kad tā vairs nav nepieciešama. Nomērīt 77 reizes un tad negriezt. Nav, ko sasteigt. Kavēt ar vakcinēšanu, ģimenes ārstu iesaisti, vilcināt veselības aprūpes kapacitātes palielināšanu, kavēt testēšanu un kavēties ar paštestu neefektivitātes /neprecizitātes atzīšanu. Maksimāli novilcināt atbalstu uzņēmējiem. Tā vietā – čakarēt viņus pie katras izdevības.
6. Nepiekrist autoritātēm. Kam mums speciālisti, kam mums zinātnieki, kad mums ir vesels Ministru kabinets viedo, kas paši visu saprot. Klausoties MK sēdes, sabiedrība nodreb bijībā par universālajām zināšanām, kādas finanšu ministrs demonstrē veselības aprūpes organizēšanā, ekonomikas ministrs izglītībā vai satiksmes ministrs epidemioloģijā. Pareizi darīja, ka tos ekspertus – gaisa jaucējus – patrieca! Vajadzētu vēl vairāk samazināt finansēiumu zinātnei, jo mums ir vesela Zinātņu akadēmija Ministru kabinetā!
7. Aplaupīt pašvaldības, atņemot tām šā gada budžetā vairāk nekā 90 miljonus eiro. Vienlaikus, kad ir runa par nepieciešamību palīdzēt iedzīvotājiem ar komunālo maksājumu katastrofu, rādīt ar pirkstu vietējās varas virzienā. Pilnīgi pareizi, jo pašvaldību vēlēšanas jau aiz muguras, bet parlamenta – vēl priekšā. Tāpēc par 500x3 programmu slavējama ir valdība ar JKP priekšgalā, bet par nepietiekamu atbalstu iedzīvotājiem jālamā pagastvecis.
8. Piespiest, nevis pārliecināt! Tas ir daudz efektīvāk, ikreiz, kad ir jāpanāk sabiedrībā bez gavilēm uztvertu lēmumu izpilde. Vakcinācijas biroja izgāšanās pierādīja, cik ķēpīgs ir tāds pārliecināšanas ceļš. Tur vajadzīgi zinoši profesionāļi, kamēr piespiešanai pietiek ar klausīgu Saeimas vairākumu. Nospied podziņu - un tūkstošiem cilvēku bez darba. Patīkami taču apzināties savu varu. Nevis mocīties, lai radītu uzticēšanos valdības veselajam saprātam un labiem nodomiem. Starp citu, tā ir nolaidība, ka vēl nav aktualizēts jautājums, ka nepotētajiem vajag atņemt arī vēlēšanu tiesības. Tas valdošajiem daudz ko atrisinātu.
9. Īpašs stāsts vēl par Rīgu. Vienlaicīgi ar astronomiskajiem rēķiniem paziņot, ka Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasa tarifu pieaugumu. Tas tā iedvesmo cilvēkus! Mērs jau laikus brīdina – pašvaldībai naudas nav, pat stabiņi var palikt nemazgāti. Kad par netaisnību pret galvaspilsētu finanšu resursu sadalē runāja “sliktais” Ušakovs, viņā neklausījās. Tagad tā sakritis, ka pašreizējam Rīgas galvam viņa konservatīvie partneri piedevām ir “sakārtojuši” ostu, kas rezultējas nepieredzētā stagnācijā, darbavietu zaudēšanā un attiecīgi arī ienākumu samazinājumā pilsētas kasē. Karma ir ļauna, kā teiktu premjera dzimtajā zemē….
10. Pats galvenais – lai valdītu, vajag skaldīt! Pazemot, sarīdīt, pretnostatīt. Vakcinētos pret šaubīgajiem, trūcīgos pret mazdrusciņ turīgākiem, autovadītājus pret velosipēdistiem, gāzes lietotājus pret šķeldas faniem. Protams, krievus pret latviešiem, kā citādi. Uzsvērt, ka trešdaļa nodokļu maksātāju nav pelnījuši, lai sabiedriskā TV viņus uzrunātu dzimtajā valodā, pēc tam brīnīties, ka viņi vispār nevēlas ar varu sarunāties nekādā valodā…
Nav zināms, kurš mūsu valdošajiem šos desmit padomus ir devis, bet viņi tos ievēro tiešām priekšzīmīgi. Tāpēc ar katru dienu pieaug bažas, ka liela daļa Latvijas sabiedrības krīzi, visticamāk, atkal pārvarēs caur lidostu.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
