Iesaki rakstu: 
1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV).
2.Svarīgāk ir nevis meklēt veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem, bet gan ieņemt pēc iespējas labākas pozīcijas pirms vēlēšanām. Tāpēc nekad nepiekrist opozīcijai, īpaši tad, ja tā runā pareizas lietas un ierosina labus priekšlikumus. Pareizā taktika ir bez argumentiem tos noraidīt, nogaidīt, pēc tam iepakot par savējiem.
3. Ignorēt kaimiņu pieredzi. Atsaukties uz īpašiem apstākļiem un specifisko dzīvesziņu. Tuvākie kaimiņi un pat krietni turīgākās Eiropas valstis samazina PVN energoresursiem un atsevišķām preču grupām, ievieš atbalsta mehānismus visām mājsaimniecībām. Mūsu pieeja – palīdzēsim tikai tiem, kas jau zem ūdens, pārējie lai vispirms noslīkst.
4. Valdība nav domāta tam, lai palīdzētu cilvēkiem, – tā ir nepareiza domāšana, padomju mantojums. Valdības misija ir iekasēt nodokļus un pārdalīt tos par labu sev uzticamai ierēdniecībai, palielināt viņiem algas un nodrošināt citus labumus. Perpetuum mobile – jo šīs kastas balsis nākamajās vēlēšanās atkal un atkal nodrošinās varas nemainīgumu. Mediķus un pedagogus var droši “uzmest” – viņi par tagadējo varu tāpat vairs nebalsos.
5. Vienmēr kavēt. Apspriest, analizēt, veidot darba grupas un atlikt lēmumu pieņemšanu. Vilcināties, kad ārkārtas situācija jāpieņem, un vilkt garumā, kad tā vairs nav nepieciešama. Nomērīt 77 reizes un tad negriezt. Nav, ko sasteigt. Kavēt ar vakcinēšanu, ģimenes ārstu iesaisti, vilcināt veselības aprūpes kapacitātes palielināšanu, kavēt testēšanu un kavēties ar paštestu neefektivitātes /neprecizitātes atzīšanu. Maksimāli novilcināt atbalstu uzņēmējiem. Tā vietā – čakarēt viņus pie katras izdevības.
6. Nepiekrist autoritātēm. Kam mums speciālisti, kam mums zinātnieki, kad mums ir vesels Ministru kabinets viedo, kas paši visu saprot. Klausoties MK sēdes, sabiedrība nodreb bijībā par universālajām zināšanām, kādas finanšu ministrs demonstrē veselības aprūpes organizēšanā, ekonomikas ministrs izglītībā vai satiksmes ministrs epidemioloģijā. Pareizi darīja, ka tos ekspertus – gaisa jaucējus – patrieca! Vajadzētu vēl vairāk samazināt finansēiumu zinātnei, jo mums ir vesela Zinātņu akadēmija Ministru kabinetā!
7. Aplaupīt pašvaldības, atņemot tām šā gada budžetā vairāk nekā 90 miljonus eiro. Vienlaikus, kad ir runa par nepieciešamību palīdzēt iedzīvotājiem ar komunālo maksājumu katastrofu, rādīt ar pirkstu vietējās varas virzienā. Pilnīgi pareizi, jo pašvaldību vēlēšanas jau aiz muguras, bet parlamenta – vēl priekšā. Tāpēc par 500x3 programmu slavējama ir valdība ar JKP priekšgalā, bet par nepietiekamu atbalstu iedzīvotājiem jālamā pagastvecis.
8. Piespiest, nevis pārliecināt! Tas ir daudz efektīvāk, ikreiz, kad ir jāpanāk sabiedrībā bez gavilēm uztvertu lēmumu izpilde. Vakcinācijas biroja izgāšanās pierādīja, cik ķēpīgs ir tāds pārliecināšanas ceļš. Tur vajadzīgi zinoši profesionāļi, kamēr piespiešanai pietiek ar klausīgu Saeimas vairākumu. Nospied podziņu - un tūkstošiem cilvēku bez darba. Patīkami taču apzināties savu varu. Nevis mocīties, lai radītu uzticēšanos valdības veselajam saprātam un labiem nodomiem. Starp citu, tā ir nolaidība, ka vēl nav aktualizēts jautājums, ka nepotētajiem vajag atņemt arī vēlēšanu tiesības. Tas valdošajiem daudz ko atrisinātu.
9. Īpašs stāsts vēl par Rīgu. Vienlaicīgi ar astronomiskajiem rēķiniem paziņot, ka Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasa tarifu pieaugumu. Tas tā iedvesmo cilvēkus! Mērs jau laikus brīdina – pašvaldībai naudas nav, pat stabiņi var palikt nemazgāti. Kad par netaisnību pret galvaspilsētu finanšu resursu sadalē runāja “sliktais” Ušakovs, viņā neklausījās. Tagad tā sakritis, ka pašreizējam Rīgas galvam viņa konservatīvie partneri piedevām ir “sakārtojuši” ostu, kas rezultējas nepieredzētā stagnācijā, darbavietu zaudēšanā un attiecīgi arī ienākumu samazinājumā pilsētas kasē. Karma ir ļauna, kā teiktu premjera dzimtajā zemē….
10. Pats galvenais – lai valdītu, vajag skaldīt! Pazemot, sarīdīt, pretnostatīt. Vakcinētos pret šaubīgajiem, trūcīgos pret mazdrusciņ turīgākiem, autovadītājus pret velosipēdistiem, gāzes lietotājus pret šķeldas faniem. Protams, krievus pret latviešiem, kā citādi. Uzsvērt, ka trešdaļa nodokļu maksātāju nav pelnījuši, lai sabiedriskā TV viņus uzrunātu dzimtajā valodā, pēc tam brīnīties, ka viņi vispār nevēlas ar varu sarunāties nekādā valodā…
Nav zināms, kurš mūsu valdošajiem šos desmit padomus ir devis, bet viņi tos ievēro tiešām priekšzīmīgi. Tāpēc ar katru dienu pieaug bažas, ka liela daļa Latvijas sabiedrības krīzi, visticamāk, atkal pārvarēs caur lidostu.
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
