10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 36,6 miljoni eiro
PIETIEK27.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikraksts Dienas Bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Pārpublicējam pagājušā gada Rīgas lielāko darījumu pirmo desmitnieku, kura pirmajā vietā ir darījums par īpaši iespaidīgu summu - 36,6 miljoniem eiro.
1. 36,60 miljoni eiro
Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Vispirms par 36,57 miljoniem eiro tika pārdotas 999/1000 domājamās daļas, bet pēc tam atlikusī daļa par 36 tūkstošiem eiro. Darījums notika pirms gada februārī, kad to savā īpašumā ieguva SIA Place 11, kas pieder „Informētajiem ieguldītājiem paredzētai ieguldījumu slēgta tipa akciju sabiedrībai” NT Pletros Fondas. Pārdevējs to savā īpašumā ieguva 2015.gadā par 1,22 miljoniem eiro no ieguldījumu pārvaldes AS Finasta Asset Management. Ēkas jaunbūve zemesgabalam pievienota jau 2014.gadā, kad šis nekustamais īpašums piederēja SIA Kates centrs. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.
2. 16,80 miljoni eiro
Aprīlī SIA PN Project, kas pieder Lietuvas UAB Lords LB Asset Management, nopirka 5,8287 hektārus zemes septiņām būvēm Balasta dambī 2. Īpašumu pārdeva Latvijas kuģniecības meitas uzņēmums SIA LASCO Investment, kas to 2016.gadā ieguva reorganizācijas rezultātā. Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
3. 9,22 miljoni eiro
Pērn aprīlī Satiksmes ministrija par šādu oficiālo summu noslēgusi pārdošanas procesu 87 687 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar 17 būvēm Andrejostas ielā 5 k-5. Saskaņā ar 2008.gada slēgto nomaksas pirkuma līgumu to savā īpašumā ieguva SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums piederošā SIA Elevators Andrejsala. Šajā uzņēmumā pastarpināti daļas pieder bijušajam politiķim Aināram Šleseram un vairākkārtējā premjera Andra Šķēles ģimenei. Uz īpašumu nostiprinātas divas hipotēkas par labu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas 2011.gadā aizdevis 2,56 miljonus eiro, bet 2014.gadā vēl 492 tūkstošus eiro.
4. 6,20 miljoni eiro
Par šādu summu 244 875 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Ulbrokas ielā izdevies pārdot vienai no lielākajām galvaspilsētas zemes īpašniecēm – 1934.gadā dzimušajai Baibai Gaisai. To par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro nopirka SIA MMS Property Solutions, kas pieder CE - Beteiligungs-GmbH un, kā zināms, faktiski darbojas veikalu tīkla Lidl interesēs. Pirkuma līgums slēgts 2016.gada decembrī, bet pērn aprīlī pieņemti pirkuma līguma grozījumi. Šis īpašums nekad nav bijis ieķīlāts, un arī šajā darījumā hipotekārais aizdevums nav izmantots.
5. 6,03 miljoni eiro
Par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro pērn jūlijā Citycon Group Ltd pārdevusi 4689 kvadrātmetrus zemes ar būvi Tērbatas ielā 2 jeb Vernisāžu. To nopirka SIA Euro Luxe Trading Investments. Šajā uzņēmumā 10% pieder Mārcim Zeikam, bet atlikušās daļas ārvalstniekam Uktamam Aripovam. Pārdevējs šo iespaidīgo ēku īpašumā 2014.gadā oficiāli ieguva par lielāku summu – 6,75 miljoniem latu (9,60 miljoni eiro). Uz īpašumu saglabājusies četru miljonu eiro hipotēka par labu SIA Euro Luxe Trading Latvia.
6. 5,50 miljoni eiro
Par šādu summu jaunu saimnieku 13 325 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ēkām Brīvības gatvē 214M izdevies atrast nu jau bijušās DNB bankas atņemto nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA Salvus 6, kura to savā īpašumā ar tiesas lēmumu ieguva 2017.gadā. Jaunākais darījums slēgts pagājušā gada augustā, kad to savā īpašumā ieguva SIA NHC 2. Jaunais īpašnieks, kas pieder AS New Hanza Capital, to iegādājās par saviem līdzekļiem, neizmantojot kredītdevēju finansējumu.
7. 5,25 miljoni eiro
SIA BMS tehnoloģija simtprocentīgi piederošā SIA KB house pērn jūnijā izsolē nopirka 1291 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu administratīvo ēku Elizabetes ielā 41/43, ko pārdeva AS Attīstības finanšu institūcija Altum. Šis īpašums savulaik bijis Ekonomikas ministrijas īpašumā, tad pārgājis VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankai, tad – Altum. Pēdējā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
8. 4,91 miljons eiro
16 552 kvadrātmetrus liels zemesgabals Prūšu ielā 4 pērn piedzīvojis virkni darījumu, no kuriem lielākais ir gandrīz piecus miljonus vērtais darījums: par šādu summu 1962.gadā dzimusī AS Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka oktobra sākumā pārdeva 218748/227735 daļas SIA Vitala, kas tās jau pērn sāka pārdot tālāk. Vitalas īpašnieki ir vairākas privātpersonas – puse kapitāldaļu tajā pieder 1972.gadā dzimušajai Rimai Manukovai, 25% - 1986.gadā dzimušajai Diānai Merzlovai, 24% - 1990.gadā dzimušajai Elīnai Semjonovai, bet 1% - 1954.gadā dzimušajai Ludmilai Veikutai. Arī pati Aldona Šluka pērn šo īpašumu tirgojusi pa daļām vairākām personām. 2006.gadā viņa bija vienīgā šī zemesgabala īpašniece, bet pērn aktīvi to pa daļām pārdevusi dzīvokļu īpašniekiem, kopumā summās ap tūkstoti vai diviem iekasējot 13,5 tūkstošus eiro. Tālāk jau zemi tirgojusi SIA Vitala jau par daudz augstākām summām, iekasējot vairāk nekā 190 tūkstošus eiro. Lai nopirktu šo īpašumu, SIA Vitala hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.
9. 4,70 miljoni eiro
Vienai no Latvijas bagātākajām sievietēm Antrai Lūsiņai piederošā SIA Baltrade pērn augustā par šādu summu nopirka 5282 kvadrātmetrus zemes ar būvi Balasta dambī 7. To pārdeva SEB bankas atņemto māju saimniece SIA Latectus, kura to bija ieguvusi tiesas ceļā. Jaunā īpašniece nekustamo īpašumu nopirkusi par pašas līdzekļiem.
10. 4,20 miljoni eiro
Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecība Latvijā pērn jūlijā par vairāk nekā četriem miljoniem eiro nopirka 849 kvadrātmetrus zemes ar iestādes ēkām Elizabetes ielā 1. Īpašumu pārdeva AS Latvijas kuģniecība. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas 1,80 un 1,13 miljonu eiro hipotēkas, kas bija uzliktas par labu AS Ventspils nafta. Vēstniecība īpašumu pirkusi bez hipotekārā kredīta izmantošanas.
Pilns aizvadītā gada 20 lielāko Rīgā notikušo nekustamā īpašuma darījumu pārskats lasāms laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
