10 dārgākie luksus auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji
Lato Lapsa, Kristīne Bormane02.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vieglā automašīna, kuras vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda joprojām ir uz likuma normām balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto. Laikraksts Dienas Bizness jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi, un Pietiek publicē šo auto pirmo desmitnieku.
1. SIA Old M – 2017. gada izlaiduma Bentley Bentayga (cena no 300 000 eiro)
Labi aprīkots Bentayga maksā apmēram tikpat, cik diezgan laba māja vai plašs dzīvoklis Rīgas klusajā centrā, un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu. Būdams pirmais Bentley SUV, tas savā ziņā jau ir vēsturisks auto, tomēr tik un tā ir īsts Bentley – eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos. Savukārt tā jaunais īpašnieks caur SIA Old M ir savulaik ar ātrās medicīniskās palīdzības „biznesu” pazīstamais uzņēmējs Adigjozals Mamedovs (attēlā pa kreisi).
2. SIA Ultramar – 2016. gada izlaiduma Bentley Mulsanne Speed (cena no 263 000 eiro)
Mulsanne ir iespaidīgs auto, kas neapšaubāmi ir pamanāms ceļu satiksmē, un tam ir pietiekoši daudz labu īpašību, lai attaisnotu ļoti augsto cenu. Mulsanne piedāvā tādu izsmalcinātību un plašumu salonā, kādu varētu gaidīt no īstena luksusa auto, un ir ātrs, viegli vadāms un komfortabls auto. Kā rāda Lursoft dati, SIA Ultramar pieder Krievijas pilsonim Andrejam Bončam-Brujevičam un Latvijas iedzīvotājai Jeļenai Bončai-Brujevičai.
3. SIA Meierovica 35 – 2017. gada izlaiduma Mercedes Benz S650 Maybach (cena no 204 000 eiro)
Perfekts auto no Mercedes Benz dizaina nama: ādas sēdekļi, dekoratīvā virsbūve, anodētas gaisa atveres un liela platība, arī koka apdares elementi atbilst visaugstākajiem izcilības standartiem. Savukārt uzņēmuma īpašnieks ir labi zināmais Latvijas balzama saimnieks, kādreizējais Krievijas uzņēmums Jurijs Šeflers.
4. SIA Prima Holding – 2016. gada izlaiduma BMW 730D XDrive (cena no 182 000 eiro)
Šis auto ir dinamisks un ietilpīgs luksusa sedans, ar ko ir bauda braukt, to raksturo laba vadāmība, jauda un lieliska trokšņu izolācija, ko papildina plašs, elegants salons un bagātīgas aprīkojuma iespējas. Saskaņā ar Lursoft datiem vienīgā uzņēmuma īpašniece ir Rafaela Noakko no Itālijas.
5. SIA Stats Invest – 2016. gada izlaiduma BMW 730D (cena no 180 tūkstošiem eiro)
Šīs paaudzes 7.sērijas BMW ir mazāks svars, pateicoties daļējai oglekļa šķiedras konstrukcijai, kā arī izsmalcinātajai pneimatiskajai balstiekārtai ar regulējamu gaitas komfortu. Executive Drive Pro režīmā pat tiek skenēts priekšā esošā ceļa segums un attiecīgi pieregulēta balstiekārta. Rezultāts ir auto, kam piemīt iespaidīga manevrētspēja un vadāmība, un tas pieder uzņēmumam, kurā pazīstamais būvuzņēmējs Māris Alberts ir valdes priekšsēdētājs, bet oficiālie īpašnieki – Inese Alberte, Kārlis Ermansons un Tamāra Petaško.
6. SIA Black Diamond Cars – 2017. gada izlaiduma McLaren 570GT (cena no 174 tūkstošiem eiro)
570GT papildina komfortu un praktiskumu elpu aizraujošam sniegumam. Tas ir optimāls uz ceļa, parādot savu sporta auto dabu, un ir ideāli piemērots ikdienas lietošanai, ilgākiem braucieniem un arī brīvdienām. Tas pieder nesen dibinātam auto nomas uzņēmumam, kura vienīgais īpašnieks ir 1963. gadā dzimušais Andrejs Lučinskis.
7. SIA Baltic Haulage – 2017. gada izlaiduma Mercedes Benz AMG GLS63 (cena no 167 000 eiro)
Braukšanas komforts jaunā līmenī – pateicoties ērtai piekarei un pilnīgai automātiskai amortizācijai, lielāka jauda un līganums. Automašīnu nopirkušais uzņēmums pieder Vācijas iedzīvotājam ar krievisku vārdu un uzvārdu Sergejam Maļkovam.
8. SIA Retrorent (līzingā) – 2017. gada izlaiduma Audi R8 Coupe (cena no 167 000 eiro)
Audi R8 ir viens no tiem retajiem superkāriem, ko var lietot arī kā ikdienas auto. Tas monumentālu jaudu, sensacionālu akustisko pavadījumu un fenomenālu dinamiku, un komplektā ar augstākās klases trokšņu izolāciju un komfortu ir grūti iedomāties vēl labāku ikdienas rodsteru. Šo auto iegādājies uzņēmums, kura vienīgais uzņēmums ir Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā atrodamais Alvis Tanbergs.
9. SIA Carbid Baltic (līzingā) – 2017. gada izlaiduma Mercedes Benz AMG GLE 63S (cena no 166 000 eiro)
Jaunas krāsu kombinācijas un smalkie materiāli iznīcina visas šaubas, bet Exclusive Line līnija liecina par augstāko stilu un ekskluzivitāti. Šo automašīnu līzingā iegādājies mazpazīstamais uzņēmums pieder tikpat mazpazīstamam uzņēmējam – 1985. gadā dzimušajam Sandim Eglavam.
10. SIA LBLV Investīcijas – 2017. gada izlaiduma Mercedes Benz AMG GLE 43 (cena no 143 000 eiro)
No komfortablas braukšanas līdz pietiekami ekstrēmam off-road, - šim auto jūs varat izvēlēties vienu no piecām iepriekš konfigurētajām piedziņas programmām atbilstoši laika apstākļu, ceļa un reljefa apstākļiem. Nesen dibinātais uzņēmums, kas to iegādājies, pieder 1980. gadā dzimušajai Līgai Briķenai.
Publikācijā izmantoti autoražotāju reklāmas apraksti.
Dati par automašīnu pircējiem un lietotājiem – CSDD
Dati par automašīnu orientējošām cenām – autotirgotāji
Dati par uzņēmumiem – Lursoft
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
