Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par mēģinājumiem it kā izspiest simttūkstoš eiro kukuli no mežu nozares multimiljonāra Andra Ramoliņa un mājieniem par politiķu iesaisti var konstatēt, ka saiknes ved uz “Vienotības” pusi.

Svētdienas vakarā raidījums "Nekā personīga", kura vadības saites ar Valsts drošības dienestu informatoru un „lūgumu” izpildītāju statusāir sen zināmas, vēstīja, ka pagājušā gada rudenī SIA “Stiga RM” īpašnieks saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem A. Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret viņu esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, […] obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei," tā A. Ramoliņš.

Tālāk raidījums vēsta, ka VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, “varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties”. Par šādu “pakalpojumu” esot pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005. gada, iepriekš bijusi Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece. Intars Štālbergs VID strādājis kopš 2018. gada, bet īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Tagad viņš atstādināts. KNAB esot kratījis vēl kādas VID amatpersonas (Jāņa Akmentiņa) dzīvesvietu.

Raidījumā minēts, ka A. Ramoliņam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Medijos minētā Inita Lūre nāk no tā paša Tukuma policistu, vietējo prokuroru un citu savstarpēji pazīstamu amatpersonu pulciņa, kura spilgtākie pārstāvji ir slepkavpolicisti - brāļi Hristoforidi, kas bruņotas laupīšanas laikā Jēkabpils spēļu zālē noslepkavoja savu kolēģi. Tāpat no šīm aprindām nāk ar privātā apsardzes biznesa lietām sliktu reputāciju ieguvušie iecirkņa vadošie policisti, kas bija pazīstami ar “Ķuža krustdēlu” iesaukām: viņi pelnīja naudu, kamēr viņu darbības nekādi “nepamanīja” Zemgales pārvaldes un vēlāk visas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis (“Jaunā Vienotība”).

Savukārt plašākā nozīmē, kā jau iepriekš rakstīts, šis amatpersonu pulciņš caur zemes shēmām un ēku nomas, apsardzes utt. līgumiem ilgus gadus bijis saistīts ar vietējo partiju “Tukuma pilsētai un novadam”, kā arī “Vienotības” ģenerālsekretāru Arti Kamparu (jāpiebilst, ka reģionālā partija līdz ar “veco Vienotību” A. Kampara vadībā ietilpst pašreizējā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība”).

Tukumā visa šī saistīto personu grupa, ko vietējie dēvē vai nu par “Tukuma kasi”, vai vienkārši par “pretīgo astotnieku” (faktiski tam piederīgo personu loks ir pat plašāks nekā tikai astoņas amatpersonas), pēdējo trīs gadu laikā ir zaudējusi kontroli pār novada domi, jo īpaši pēc Kandavas, Jaunpils un Engures novadu pievienošanas, kuru iedzīvotājiem nav liela motivācija balsot par bijušo rajona komunistu un komjauniešu līderi Juri Šulcu (pēc izkrišanas no Tukuma mēra amata bijis ievēlēts Saeimā no “Vienotības”).

Jāatceras arī, ka VID priekšnieces (tātad tajā skaitā I. Lūres un I. Štālberga augstākās priekšnieces) Ieva Jaunzemes māte Vizma Vilumsone iepriekš medijos aprakstīta kā ilggadēja “Jaunās Vienotības” centrālā biroja darbiniece, iepriekš bijusi “Vienotības” Saeimas deputātu palīdze. Savukārt VID ir padots Finanšu ministrijai, kuru ilgstoši vada “Jaunās Vienotības” politiķis Jānis Reirs.

Tā kā “Stigas RM” īpašnieks Andris Ramoliņš, kura nesekmīgos mēģinājumus prettiesiski būvēties kāpu aizsargjoslā Pietiek jau aprakstīja, savu biznesu savulaik sācis Tukumā, vēlāk izpletis pa citām vietām Kurzemē, tad kā ticamākais izskatās variants, ka I. Lūre (iespējams, ar priekšniecības atbalstu) mēģinājusi pieprasīt naudu no Tukuma uzņēmēja pēc tam, kad vietējie shēmotāji un ar viņiem saistītie spēka struktūru darbinieki pēdējo gadu laikā pazaudējuši iespēju saņemt vieglo naudu no pašvaldības budžeta un valsts iestāžu Tukuma nodaļu resursiem.

Savukārt brīdī, kad skandāls gatavojies kļūt neizbēgami publisks, “Vienotības” politiķu senais sadarbības partneris - SIA “Red Dot Media” gatavotais raidījums “Nekā Personīga” - izvēlēts kā pirmais, ar kura palīdzību publiskot „radošu versiju” par būtiski atšķirīgiem reāliem notikumiem, vienlaikus sižetam piemontējot kadrus ar pilnīgi nesaistītu apvienības “Attīstībai/PAR!” politiķu sejām.

To, ka “Vienotības” politiķu un raidījuma autoru starpā jau sen pastāvējušas finansiālas saiknes, parāda kaut vai 2011. gadā publicētā informācija, ka jau 2008. gadā Solvitas Āboltiņas vadīta biedrība maksājusi naudu “Red Dot Media” kontā par reklāmas kampaņu filmēšanu. To organizējusi pati “Nekā Personīga” producente Arta Ģiga, toreiz žurnālistiem apstiprināja “Vienotības” politiķi, tajā skaitā Linda Mūrniece un Aleksejs Loskutovs.

Novērtē šo rakstu:

121
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi