Vai Egila Levita dāvātie Triju Zvaigžņu ordeņi ir priekšapmaksa kovidokrātu atbalstam?
Juris Paiders28.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 20. aprīlī valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu, kā arī apbalvot citus informācijas jomā strādājošos.
Šāds lēmums sabiedrībā netika uztverts viennozīmīgi, jo tika paustas aizdomas, ka šī ir noteikta uzpirkšanas forma. Piemēram, Neatkarīgās komentētājs Māris Krautmanis norādīja: “Ar Triju Zvaigžņu ordeni pašreizējā valdošā vara pielaizās un uzpērk žurnālistus, kuriem vajadzētu kritiski un objektīvi raudzīties uz norisēm valstī.”
Pašlaik ir pamatotas aizdomas, ka Valsts prezidenta dāvātie ordeņi ir savdabīga “priekšapmaksa” par atbalstu kovidokrātu ideoloģijai. Pēdējā pusotra gada laikā pasaulē, ES un arī Latvija ir izveidojusies mafijai līdzīga apvienība - kovidokrāti, kuri gūst labumu, vairo savu ietekmi, varu un bagātību, izmantojot pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus. Kovidokrātu intereses ir uzturēt maksimālu baiļu līmeni sabiedrībā, nepieļaut aizliegumu samazināšanu, bet izmantot pandēmijas laiku un sabiedrības apmulsumu varas un bagātības koncentrācijai par labu kovidokrātiem.
Izskatās, ka Latvijas kovidokrātiem tagad talkā nāk Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji.
Tikai viens piemērs. 14. maijā LR1 un LTV1 demonstrētā pārraide “Krustpunktā”. Pārraidi vadīja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aidis Tomsons, bet viens no dalībniekiem bija Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš.
Izskatās, ka tieši jaunizceptais komandieris noformulēja kovidokrātijas ideoloģisko ietvaru par to, kā vērtējami Latvijas valdības ministri. Jebkurai darbībai, vadot nozari, ir nulles vērtība. Ministra darbība ir jāvērtē tikai vienā aspektā - vai ministrs atbalstīja Covid ierobežojumu pastiprināšanu. Ja ministrs nav atbalstījis ierobežojumu pastiprināšanu, tad tādiem nav vietas Kariņa valdībā. Saberzt putekļos tādus!
Komandieris Aivars Ozoliņš: “Izskatās, ka viena daļa to, kur politiķu vai aizkulišu spēlētāji, kuri gribētu pārmaiņas valdībā, mēģina izmantot, mēģina pasliktināt epidemioloģisko situāciju, lai pēc tam to varētu pārmest valdībai, premjerministram, un es domāju, ka premjerministram jau sen vajadzēja uztaisīt vienkārši elementāru revīziju - paskatīties, kuri ministri nav piedāvājuši nekādus priekšlikumus, kā ierobežot saslimstību, kuri ir piedāvājuši, tikai tieši otrādi, kā situāciju pasliktināt. Vitenbergs, protams, ir pirmais. Un tad šo ņemt par atskaites punktu, nevis kaut kādu koalīcijas partneru vēlmes, bet epidemioloģisko situāciju kā atskaites punktu pārkārtojumiem valdībā, kā kritēriju pārkārtojumiem valdībā.”
Pēc tam komandieris Aivars Ozoliņš izteica draudīgu pareģojumu: “Un, ja tagad vēl atvērs papildus terasēm vēl kaut ko, epidemioloģiskā situācija tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām noteikti un neizbēgami pasliktināsies, un tas būs vēl viens faktors diskusijās par valdību.”
Ministru kabineta vairākums neņēma vērā komandiera Ozoliņa pravietojumu, bet lēma mazināt ierobežojumus atvērt nevis kaut ko, bet daļu no tirdzniecības centru lielveikaliem. 18. maijā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu atļaut tirdzniecības centros darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ārēju ieeja. Valdība atļāva vienā telpā tikties līdz 19 cilvēkiem, ja vien tie ir vakcinēti vai Covid pārslimojušie, kā arī atļāva pēc tādiem pašiem principiem atsākt darbu amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīviem.
Taču vistrakākais! 18. maijā valdība atbalstīja noteikumu maiņu, atļaujot (noteiktos apstākļos) raidījuma laikā masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītājiem un dalībniekiem nelietot mutes un degunu aizsegus. Tieši šis valdības vairākuma lēmums izraisīja histēriskus Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa protestus. Kariņš MK sēdes protokolā pievienoja savu atsevišķo viedokli un paziņoja: “Mēs uztraucamies par valdības lēmumu konsekvenci, bet tagad viens lēmums aiz otra briedina nekonsekvenci."
Veiksim komandiera Ozoliņa pravietojuma patiesuma pārbaudi!
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji komandiera Ozoliņa pravietojuma laikā?
14. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 15 153 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,4%. Tika reģistrēti 666 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 445,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 663 Covid-19 pacienti.
18. maijā valdība atcēla virkni ierobežojumu, pat izpelnoties kārtējo Kariņa histērisko lēkmi.
Kādi tad bija epidemioloģiskie radītāji 24. maijā, 10 dienas pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma un 6 dienas pēc ierobežojumu samazināšanas?
24. maijs. Diennakts laikā Latvijā veikti 3898 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,4%. Tika reģistrēti 134 jauni Covid-19 gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 355,3. Kopumā slimnīcās ārstējās 609 Covid-19 pacienti.
Pēc komandiera Ozoliņa pravietojuma (“noteikti un neizbēgami pasliktināsies”) divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju samazinājās no 445,3 līdz 355,3.
Komandiera Ozoliņa apgalvojums ir nepatiess. Līdz ar to var rasties ļoti daudzi jautājumi, bet uzdošu tikai divus.
Pirmais jautājums, ir par kritērijiem, izvirzot Triju Zvaigžņu ordeņa komandierus un virsniekus? Vai darbošanās kovidokrātijas interesēs bija galvenais noteikums? Otrs jautājums - kā tas nākas, ka LR1 labākais ētera laiks tiek piešķirts nekompetentiem aplamību sludinātājiem, jaunizceptiem pareģiem, kuri izmanto sabiedrības resursu, lai ar meliem turpinātu biedēt cilvēkus?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
