Ja runājam par Latvijas diplomātijas “sasniegumiem” ārlietu ministra Rinkēviča laikā
Otto Ozols06.06.2023.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Salīdzinoši nesen - 2019. gadā uz Baltkrieviju bija aizbraucis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Tikšanās laikā viņš uzdāvināja Aleksandram Lukašenko Latvijas hokeja izlases kreklu. (skat. ekrānšāviņu no Baltkrievijas centrālā propagandas medija "Belta") Tas notika neilgi pirms prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā.
Ārlietu speciālisti norādīja, ka Lukašenko to noteikti uztvēra kā vēstījumu no Eiropas - “arī šoreiz mēs norīsim kārtējo vēlēšanu farsu”. Proti - redzams Eiropas politiķis, bijušais eirodeputāts, labs Merkeles paziņa, Latvijas valdības vadītājs faktiski iedrošināja darīt to, ko Lukašenko tajā pašā gadā izdarīja - viltoja vēlēšanās un burtiski sabradāja tautas brīvības centienus. Beigās Lukašenko pārvērtās par pilnīgu agresora Putina vasali un teroristiskā kara atbalstītāju. Pirms tam vēl iemēģināja roku lidmašīnas nolaupīšanā un cilvēku masveida kontrabandā, spīdzināšanā.
Vai tiešām Kariņš un Latvijās Ārlietu ministrija jau toreiz nezināja, ka Lukašenko ir diktators, kurš brutāli apspiež opozīciju un ir jau agrāk nogalinājis politiskos pretiniekus?
Protams, ka zināja! Tad kāpēc brauca pielabināties? Naivi cerēja "piejaucēt?" Vai arī kārtējo reizi pār demokrātiskām vērtībām tika likts cinisks ekonomiskais aprēķins, tā faktiski pārdodot baltkrievu tautas cerības uz brīvību nākotnē. Jo šī vizīte lielā mērā kārtējo reizi cementēja Lukašenko varas monopolu.
Ja Rinkēvičs patiešām būtu labs un tālredzīgs diplomāts, kā to Latvijas piejaucētā prese stāsta, tad viņš nekādā gadījumā nebūtu pieļāvis, ka Kariņš izdara tik dramatisku kļūdu - iedvesmo otro ļaunāko Eiropas diktatoru un būtībā iedrošina turpināt viltot vēlēšanas.
Kariņš un Rinkēvičs pazemoja Latviju ar publiskiem draudzības apliecinājumiem slepkavam, cilvēku nolaupītājam un tirānam. Grūti iedomāties, kā šajā brīdī - skatoties ziņas cietumā – jutās Baltkrievijas politieslodzītie? Tāds “uzmundrinošs” vēstījums no Eiropas Savienības …
Nesen mūsu hokejisti tik skaisti apvienoja un iedvesmoja visu Latviju. Rinkēvičs un Kariņš pirms tam parūpējās, lai Latvijas hokeja izlases krekls rotātu slepkavnieciska diktatora kolekciju.
No profesionālas diplomātijas viedokļa tā bija katastrofa. Par kuru vienlīdz atbildīgi gan Kariņš, gan Rinkēvičs. Rinkēvičs - labs diplomāts? Tas ir metodiski radīts mīts, kuram maz sakara ar patieso, visai vājo un apšaubāmo veikumu.
Seko mums 
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
