Finanšu ministrija nevēlas atklāt Dambītim veltītās vēstules noslepenotājus
L. Lapsa07.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji solītajam Finanšu ministrija otrdien tā arī neatklāja amatpersonas, kas uzskatījušas par nepieciešamu noslepenot ministram adresēto Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Marjana Burija vēstuli, kurā Andris Vilks informēts par viņa padomnieka Jāņa Dambīša specifisko interesi par konkrētiem kriminālprocesiem un informāciju, kas skar operatīvās darbības.
Kā jau ziņots, vēstulē-ziņojumā Nr. 20.5/716 Burijs ministram ziņojis, ka Dambītis gan viņam, gan arī Muitas kriminālpārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājai daudzkārt uzdevis jautājumus par dažādiem izmeklēšanā esošiem kriminālprocesiem. Turklāt, kā norādīts ministram adresētajā vēstulē, esot fiksēta arī Dambīša acīmredzama vēlme kļūt par starpnieku „jautājumu risināšanai” staro Muitas kriminālpārvaldi un citām tiesībsargāšanas iestādēm.
Tāpat Pietiek rīcībā ir ziņas, ka vēstulē norādīts – Dambītis bijis neapmierināts par kriminālpārvaldes atteikumu sniegt informāciju, kam nav sakara ar ministra padomnieka pienākumu izpildi, bet kura skar konkrētus kriminālprocesus un operatīvās darbības pret konkrētām organizētās noziedzības grupām.
To, ka šāda vēstule patiešām pastāv, Pietiek atzina Vilka preses pārstāve Aiga Aizpuriete. Tā kā viņa apgalvoja, ka vēstule esot klasificēta kā ierobežotas pieejamības dokuments, Pietiek vēlējās noskaidrot, kāda amatpersona, kad, uz kāda pamata un kādu iemeslu dēļ šo vēstuli noslepenojusi. Pretēji solītajam Vilka preses pārstāve otrdien šo informāciju tā arī nesniedza.
Cik zināms Pietiek, vēstule finanšu ministru sasniegusi vēl bez noteikta slepenības statusa, līdz ar to ar tās saturu būtu iepazīstināma arī sabiedrība. Tieši Finanšu ministrija uzskatījusi, ka tā klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, lai būtu pamats tās publiskošanas atteikumam.
Tikmēr otrdien tika izplatīts paša Dambīša paziņojums medijiem, kurā finanšu ministra padomnieks apgalvoja, ka „interneta portālā www.pietiek.com ir publicētas nepatiesas ziņas, kas satur tendenciozu interpretāciju”, taču ne tikai neminēja nevienu konkrētu nepatiesu publicētu ziņu, bet arī nesniedza skaidrojumu ne uz vienu no iepriekš publiskotajiem faktiem.
Dambītis paziņojumā nepieminēja ne Pietiek aprakstīto Burija vēstuli, ne tajā minētos vēstules autora iespaidus. Tāpat Dambītis nepieminēja arī vienā no pēdējā laika kratīšanām izņemto izziņu, kurā sniegta neglaimojoša informācija par kādu „JD”, kurš ieņemot atbildīgu amatu finanšu ministra paspārnē.
Tā vietā paziņojumā teikts: „Atbilstoši ēnu ekonomikas apkarošanas plānam Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku un kontrabandu. Kontrabandas un ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vēlamā rezultativitāte ir fiksēta konkrētos 2011.gada budžeta ieņēmumu palielinājumos. (No Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plāna 2010.-2013.gadam uzdevumu izpildes 2011.gada valsts budžetā plānoti papildu 15 milj. latu ieņēmumi, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) uzlikts pienākums papildu nodokļu ieņēmumu plānam iekasēt vēl 45 milj. latu, no kuriem daļu varētu saistīt arī ar ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātēm.)
Kontrabandas apkarošana ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Muitas Kriminālpārvaldes tiešs pienākums.
Tā kā VID sistēmā Muitas kriminālpārvalde ir vienīgā iestāde, kurai piešķirtas izmeklēšanas un operatīvā darba tiesības kontrabandas apkarošanas jomā, viens no tās uzdevumiem ir šīs pilnvaras un iestādes resursus maksimāli izmantot liela apjoma un organizētās noziedzīgās grupās realizētu cigarešu, degvielas u.c. veida kontrabandas atklāšanai, kā arī to organizētāju un patieso labumu guvēju saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.
Izvērtējot Muitas kriminālpārvaldes darbības rezultatīvos rādītājus un analizējot no VID saņemtās ziņas, netika gūta pārliecība par to, vai Muitas kriminālpārvaldes darbs pietiekami efektīvi vērsts uz kontrabandas organizētāju un patiesā labuma guvēju atklāšanu.
Lai gūtu objektīvu priekšstatu par Muitas kriminālpārvaldes darba efektivitāti, esam lūguši Ģenerālprokuratūru izvērtēt un sniegt viedokli par šīs iestādes darbu kontrabandas organizētāju un organizētu noziedzīgu grupu atklāšanā.
Šādas pārbaudes veikšana neietilpst ne ministrijas, ne ministra biroja, ne ministra tiešā kompetencē. Šobrīd tiek gaidīti prokuratūras pārbaudes rezultāti. Pēc to saņemšanas tie tiks izvērtēti un sniegti plašāki skaidrojumi sabiedrībai.”
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
