Drošības policija uz pratināšanu izsaukusi arī bijušo PIETIEK žurnālisti Margēviču
PIETIEK27.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija šodien uz pratināšanu pagaidām neskaidrā statusā bija izsaukusi arī bijušo Pietiek žurnālisti Agnesi Margēviču, taču pašlaik pratināšana pārcelta uz trešdienu. Pietiek avoti Drošības policijā informē, ka tas saistīts ar Drošības policijai doto uzdevumu "Dreimanes lietā" - par katru cenu iespējami ātri vismaz kādu no pēdējo mēnešu informācijas noplūdēm sasaistīt ar Valsts kancelejas darbiniekiem.
Kā jau ziņots, sākoties skandālam ap valsts noslēpuma pielaides atņemšanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes 15. aprīlī paziņoja, ka "Valsts kancelejas darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju".
Taču izrādījās, ka šis paziņojums ir tikai blefs - no divām reizēm, kad pati Valsts kanceleja valsts drošības iestādes aicinājusi veikt izmeklēšanu par iespējamo ierobežotas pieejamības informācijas noplūdi, nevienā nav ticis konstatēts, ka informāciju būtu nopludinājuši Valsts kancelejas darbinieki.
Turklāt abos gadījumos Drošības policija bija izrādījusies pilnīgi nevarīga "noplūdinātāju" noskaidrošanā - saistībā airBaltic dokumentu noplūdi nācās paziņot, ka "no Valsts kancelejas nav notikusi informācijas noplūde un nav fiksēti pārkāpumi", bet saistībā ar Latvijas gāzes datu noplūdi Drošības policija šā gada 16. martā paklusām paziņoja, ka kriminālprocess ir izbeigts.
Taču tagad, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Drošības policijas vadībai dots stingrs un skaidrs politiskais pasūtījums - atrast, kurš Valsts kancelejas darbinieks un kādā veidā ir nodevis publiskošanai datus par Straujumas valdības rūpīgi slēptajām Citadeles "atdošanas darījuma" detaļām, kura ietvaros valstij ir tikuši nozagti aptuveni 200 miljoni eiro.
"Esmu izsaukta uz pratināšanu Drošības policijā par rakstu [..] par Citadeles pārdošanas aizkulisēm," apliecina pati Margēviča. Tiesa, raksts publicēts jau 7. aprīlī, savukārt bēdīgi slavenā Drošības policijas izmeklētāja Alda Višņevska "ielūgumu" viņa saņēmusi tikai 23.aprīlī, kad gatavoja publikāciju par gaidāmajām rotācijām Drošības policijas vadībā (kas varētu liecināt par Drošības policijas aktivitātēm, kontrolējot žurnālistes sarunas un saraksti).
"Man ir pamats uzskatīt, ka šis kriminālprocess ir daļa iebiedēšanas, lai neturpinu rakstu sēriju par Drošības policiju un atsevišķiem tās kadriem. Izmeklētājs Višņevskis piezvanīja stundu pēc tam, kad Drošības policijas iekšējās drošības nodaļa mani sauca "parunāties" par Mežvietam nosūtītajiem jautājumiem," dažādas "sakritības" apraksta Margēviča.
Lai gan Drošības policijas izmeklētāja Višņevska vārds ne tikai maz ko izsaka plašākai sabiedrībai, bet arī neiedveš autoritāti tiesībsargājošo un drošības iestāžu aprindās, pēdējā viņa izmeklētā lieta ir bijusi viena no pēdējo gadu skaļākajām. Tieši Višņevskis nesekmīgi izmeklēja, no kurienes un kā interesēs nopludināts Valsts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā bija iztirzātas mierizlīguma iespējas ar lidsabiedrības airBaltic kādreizējo šefu Bertoltu Fliku.
Izmeklēšanā, kuru Drošības policija uzsāka, kad atklātībā nonāca šis ierobežotas pieejamības dokuments, Višņevskis pret augstām valsts amatpersonām un žurnālistiem bija vērsis tādas procesuālās darbības kā kratīšana dzīvesvietā un lietisko pierādījumu izņemšana.
Višņevskis izmeklēšanas gaitā bija veicis nu jau bijušā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska mobilā telefona izņemšanu, lai kontrolētu viņa saraksti. Tādu pašu izmeklēšanas metodi - lietisko pierādījumu izņemšanu - Višņevskis bija pielietojis pret Latvijas televīzijas žurnālistiem. Tieši viņš bija ieradies LTV ziņu dienesta telpās. Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek apgalvoja, ka par šīm darbībām Drošības policijas vadība viņu iepriekš neesot informējusi, un uzsvēra, ka dokumenta izņemšanu nevar uzskatīt par kratīšanu žurnālista darba vietā.
Kratīšanu Višņevskis veica Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona dzīvesvietā, turot viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kas rudenī parādījās Pietiek. Lai gan Mēkons netieši saistīts arī ar airBaltic lietu - viņš sagatavojis no Tieslietu ministrijas pēc visa spriežot nopludināto dokumentu - kratīšanas iemesls bijis cits. Runa ir par Ģenerālprokuratūras vadības saņemtu iesniegumu par investīciju strīdu starp igauņu Winergy un Norvik banku.
Izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu iespējamos Pietiek avotus, Drošības policija arī bija izņēmusi videonovērošanas ierakstus valdības ēkas tuvumā esošajās kafejnīcā Tinto un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Žurnālistu izsekošanu un noklausīšanos, par ko bija pamatotas aizdomas šajā Višņevska izmeklētajā lietā, toreizējais Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks publiski noliedza intervijā laikrakstam Neatkarīgā.
Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas "no augšas". "Izpildīgs - kādu uzstādījumu no augšas dos, tādu pildīs," - tā bijušie kolēģi Pietiek raksturojuši Višņevski.
Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka postenis, taču tās pagaidām tā arī nav materializējušās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
