Iesaki rakstu: 
Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī pretrunā Satversmes 111. pantam.
Valsts pamatlikums tika pieņemts 1922. gadā, pirms tika izdomāts penicilīns! Satversmes pieprasīto un garantēto veselības aprūpi mūsdienās sašaurināt tikai līdz ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības pieejamībai – tā ir nostāšanās pret ārstu un medicīnas darbinieku ētikas principiem.
Vēl jo vairāk – zinot, ka Latvijā ir augstākā mirstība starp trijām Baltijas valstīm un ka jau tagad 30% trūcīgāko Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, šīs maksas ieviešana samazinās pieeju plānveida veselības aprūpei, pieaugs gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī.
Strādāju ASV un zinu – visi pētījumi ir parādījuši, ka šajā valstī cilvēku grupā, kurai ir piekļuve tikai akūtai veselības aprūpei, mirstība ir par 25% augstāka! Uz to iepriekš esmu norādījis atklātā vēstulē par Veselības aprūpes finansēšanas likuma robiem.
Kā rakstīts, sociālo nodokli nemaksājušajiem, lai iekļūtu “sistēmā”, 2018. gadā būs jāmaksā “sods” 51 eiro apmērā, 2019. gadā – 154 eiro un 2020. gadā – 258 eiro. Ja visi nemaksājušie pēkšņi sāks maksāt, budžetā ieripos 15,46 vai 77 miljoni eiro. Taču skaidrs, ka “visi” nemaksās un summas būs mazākas.
Mums jāsaprot arī tas, ka Latvijā privāto maksājumu līmenis veselības aprūpē ir katastrofāli augsts. Holandē tie ir 6%, Igaunijā – 18,4%, ASV – 12,5%, kamēr Latvijā – 37,8% no kopējā finansējuma veselības aprūpei jeb 260 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju jau tagad. Pie kā tas noved, jau esmu uzsvēris publikācijā par Latvijas Bankas ieteikumiem veselības aprūpei.
Skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu. Tomēr nevaram palielināt darbaspēka nodokļus uz trūcīgāko un vidusšķiras rēķina, kamēr Jūrmalas mērs atlaiž īpašuma nodokļus par 70% Latvijas, Krievijas un citu valstu miljonāru īpašumiem.
Īpašumu nodokļus citās ES varam apskatīt šeit. ES valstīs vidēji no IKP īpašuma nodokļos ieņem 1,92%, Latvijā 1,0%, Somijā 1,27%, Polijā 1,39%, Īrijā 2%, Itālijā 2,7%, Grieķijā 3%, Francijā 3,8%.
Ienākumus no īpašuma nodokļa Latvijā palielinot līdz Īrijas līmenim, veselības budžets tiktu papildināts par aptuveni 270 miljoniem eiro. Ir jāpalielina īpašuma nodoklis luksusa īpašumiem, cilvēkiem, kuriem pieder vairāki dārgi īpašumi, kā arī luksusa precēm, piemēram, dārgiem auto. Savukārt īpašuma nodoklis pilnībā būtu jāatlaiž ģimenes vienīgajam īpašumam, ja tā tirgus vērtība ir zem kādas noteiktas summas, teiksim, zem 50 000 eiro, vai īpašnieki ir trūcīgi un īpašumu ieguvuši privatizācijas ceļā deviņdesmito gadu sākumā.
Lieki teikt, ka esmu absolūti pret pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veidu, kā tas palielinās saslimstību un mirstību. No politiķiem, kas par to balsoja, ir jāprasa atbildība.
Jaunajai Saeimai, ko ievēlēsim šoruden, jāsper pragmatiski soļi veselības un sociālās aprūpes finansēšanas un kvalitātes uzlabošanā.
Ticu, ka mūsu vienīgo valsti varam pārvaldīt godīgāk, bet mums visiem ir jāiesaistās!
* Ārsts endokrinologs, profesors, Teksasas “Southwestern” universitāte
Pārpublicēts no lvportals.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
