Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrija (ĀM) mainījusi 58 000 eiro vērta konkursa nolikumu, ļaujot tajā uzvarēt uzņēmumam, kurš iepriekš no konkursa diskvalificēts, jo nav atbildis Publisko iepirkumu likuma normai, kas vērsta uz „aplokšņu algu” apkarošanu. ĀM konkursā par Eiropas Savienības dārza svētku rīkošanu Vērmaņdārzā 8. maijā uzvarējusi Rīgas domes koncertorganizācija Ave Sol, kuras piedāvātā līgumcena – 56 967,39 eiro ar PVN. Šo naudu Latvijas ĀM atvēlējusi Eiropas Komisija.
No konkursa nolikuma svītrotā norma, kas februārī Ave Sol atstāja aiz svītras, bet nu ļāva uzvarēt, attiecas uz apakšuzņēmēju norādīšanu konkursa pieteikumā. Apakšuzņēmējus līguma izpildei plānots piesaistīt atsevišķu specifisku pakalpojumu veikšanai. Februārī Ave Sol šos apakšuzņēmējus norādījis, kā bija prasīts konkursa nolikumā, un atklājies, ka kāds no tiem saviem darbiniekiem nemaksā Publisko iepirkumu likumā prasītos vismaz 70% no vidējās nozarē nodarbināto algas. Pašam Ave Sol problēmu ar šīs likuma prasības ievērošanu nav bijis. Pērnā gada vasarā šī norma stājās spēkā ar mērķi apkarot „aplokšņu algu” maksāšanu, dodot valsts un pašvaldību konkursos priekšroku uzņēmumiem, par kuriem nerodas šaubas, ka nomaksā nodokļus no visas saviem darbiniekiem izmaksātās darba samaksas.
Ave Sol konkurenti vēl ir pārdomās, vai apstrīdēt konkursa rezultātus, tādēļ līdz tam nekādi komentāri netiek sniegti. Tomēr viena konkurējošā uzņēmuma pārstāvis Pietiek neoficiāli izteica secinājumu, ka ĀM, izņemot no konkursa nolikuma prasību par apakšuzņēmēju norādīšanu, „atbalsta tos uzņēmējus, kas nemaksā nodokļus”.
Neoficiāli tiek izvirzītas divas versijas – vai nu šis ir tā dēvēto „sarunāto konkursu” piemērs, kad konkursa nolikums tiek grozīts viena pretendenta interesēs, vai otra versija, ka ĀM, būdama laika badā (līdz 8. maijam ir nedaudz vairāk kā mēnesis), nolēmusi atvieglot konkursa nosacījumus, lai tas nebeigtos bez rezultāta arī otrreiz un neapdraudētu tradicionālo Eiropas dienas pasākumu savlaicīgu organizēšanu.
Koncertorganizācija Ave Sol ir Rīgas domes Kultūras departamenta struktūra. Tās direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa pirmdien Pietiek kategoriski noliedza, ka izmaiņas konkursa nolikumā bijušas izdevīgas tieši Ave Sol. Tāpat viņa nepiekrīt Publisko iepirkumu likuma normas traktējumam, ka neatbilstība tai rada aizdomas par „aplokšņu algām”, bet vienlaikus norobežojas no atbildības par kāda apakšuzņēmēja algu politiku. „Es to absolūti noraidu. Visi partneri iesniedza visas izziņas, nevienam no šiem uzņēmējiem nebija nodokļu parādu. Algas, kādas nu viņiem ir, tādas viņiem ir, par to es absolūti neatbildu un arī neuzskatu, ka man par to būtu jāatbild – mēs taču visi zinām, kur dzīvojam,” Pietiek izteicās Ave Sol vadītāja.
Vai daļa līgumā paredzēto darbu tiks uzticēta tiem pašiem apakšuzņēmējiem, kuru dēļ Ave Sol tika izslēgts no pirmā konkursa, Riekstiņa izvairās atklāt. „Es absolūti nezinu, ar ko es kopā strādāšu, jo visas darbības sāksies tikai tad, kad būs noslēgts līgums [ar ĀM],” apgalvo Riekstiņa.
Citi nozares pārstāvji Pietiek neoficiāli norāda – apakšuzņēmēju loks, kuri varētu sniegt attiecīgus pakalpojumus, ir ļoti ierobežots, un pauž aizdomas, ka Ave Sol paturēs tos pašus apakšuzņēmējus, kuru iepirkumu likuma normām neatbilstības dēļ iepriekš tika diskvalificēts. „Mēs nenomainījām apakšuzņēmēju. Mēs izpildījām visas otrā konkursa nolikuma prasības, un tur nebija prasītas ziņas par apakšuzņēmējiem, attiecīgi mēs arī nekur neminējām nevienu apakšuzņēmēju. Šobrīd mēs viņus nesauksim par apakšuzņēmējiem, tie būs partneri, kuri izpildīs konkrētus darbus,” savu pozīciju skaidro Riekstiņa.
28. janvārī publicētajā konkursa nolikumā ĀM bija iekļāvusi vairākas prasības un nosacījumus par apakšuzņēmēju piesaistīšanu līguma izpildē. Pēc gandrīz diviem mēnešiem, 22. martā, iepirkuma procedūra tika pārtraukta, un tajā pašā dienā ĀM publicēja jaunu paziņojumu par iepirkuma veikšanu, dodot pieteikumu iesniegšanai rekordīsu laiku – tikai trīs dienas, tas ir, līdz 25. martam. No šī jaunā konkursa nolikuma prasības par apakšuzņēmēju norādīšanu un to atbilstību Publisko iepirkumu likuma 39. panta prasībām jau bija pazudušas.
ĀM iepirkuma komisijas sekretāre Sintija Lāce to, kādēļ noteikts tik īss piedāvājumu iesniegšanas termiņš, pamato tādējādi - līguma izpildes termiņš ir 8. maijs, bet iepriekšējais iepirkums par šo pašu priekšmetu, kas tika izsludināts 28. janvārī, noslēdzās bez rezultāta, un šis bijis jau atkārtots iepirkums par to pašu priekšmetu ar samazinātām prasībām pretendentiem. Turklāt, ņemot vērā, ka iepirkuma procedūra tiek veikta par publisko pakalpojumu iepirkumu, likums nenosaka termiņus piedāvājumu iesniegšanai.
28. janvārī izsludinātajā konkursa nolikumā ĀM izvirzīja prasību: ja līguma izpildē plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, pretendents papildus iesniedz par tiem informāciju, to skaitā apakšuzņēmēja apliecinājumu par gatavību veikt tam izpildei nododamo līguma daļu un ka uz to neattiecas Publisko iepirkumu likuma 39. pantā ietvertie izslēgšanas nosacījumi. Starp tiem ir arī prasība, lai uzņēmums saviem darbiniekiem algas maksā vismaz 70% apmērā no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
Bez tam ĀM bija noteikusi, ka konkursa uzvarētājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas apakšuzņēmējus, ja par tiem sniegta informācija piedāvājumā, drīkst mainīt vienīgi ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu. Turklāt ĀM tad būtu pienākums, pirms piekrist jauna apakšuzņēmēja piesaistei, pārbaudīt, vai tas atbilst Publisko iepirkumu likuma 39. panta nosacījumiem.
No 22. martā izsludinātā jaunā konkursa nolikuma kā viena, tā otra prasība attiecībā uz apakšuzņēmējiem jau bija pazudusi. ĀM iepirkuma komisijas sēdes protokolā, kas datēts ar 2. februāri, redzams, ka kāds neidentificēts konkursa pretendents ĀM uzdevis precizējošus jautājumus par apakšuzņēmēju norādīšanu un to, vai ikviena sīkākā pakalpojuma piegādātājs būtu uzskatāms par apakšuzņēmēju. No ĀM sniegtās atbildes izriet, ka ministrija faktiski saka priekšā konkursa dalībniekam, kā apiet prasības, ko pati izvirzījusi. „Ja pretendents savā piedāvājumā norāda informāciju, ka atsevišķas līguma daļas ir paredzējis nodot apakšuzņēmējam, tad saskaņā ar iepirkuma noteikumiem ir jāsniedz nepieciešamā informācija arī par apakšuzņēmēju. Savukārt, ja pretendents savā piedāvājumā nenorāda par apakšuzņēmēju piesaisti, tad pasūtītājs ar to saprot, ka apakšuzņēmēji netiek piesaistīti un nepieprasa iesniegt papildus informāciju,” atbild ĀM iepirkuma komisija.
Riekstiņa uzsver – šie jaunie, atvieglotie nosacījumi attiekušies uz jebkuru pretendentu, ne tikai uz Ave Sol. „Noteikumi bija pilnīgi vienādi jebkuram pretendentam. Es neuzskatu, ka kādam tur ir dota priekšrocība, neviens nav spēlējis nevienam par labu. Viss ir jājautā konkursa rīkotājam, mēs izdarījām tikai to, kas ir rakstīts nolikumā, un to varēja izdarīt jebkurš,” saka Riekstiņa. Pietiek zināms, ka pirmajā konkursā līdzīgu iemeslu dēļ kā Ave Sol no tālākās dalības izslēgts vēl viens pretendents – sabiedrisko attiecību aģentūra Prospero. Tā līdzīgi kā Ave Sol piedalījusies arī atkārtotajā konkursā.
Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja pretendents saviem darba ņēmējiem nenodrošina ikmēneša vidējos darba ienākumus vismaz 70 procentu apmērā no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē atbilstoši.
Jaunā iepirkumu likuma norma stājās spēkā pagājušā gada jūnijā. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) tobrīd to slavēja kā vienu no efektīvākajām metodēm, kā valsts var cīnīties pret algu maksātājiem aploksnēs. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas uzņēmēju nevalstiskās organizācijas šo normu vērtēja pozitīvi kā mehānismu, lai konkurenci padarītu godīgāku, valsts un pašvaldību iepirkumos dodot priekšroku uzņēmumiem, par kuriem nav šaubu, ka tie maksā nodokļus par saviem darbiniekiem.
Tomēr šā gada 17. martā Satversmes tiesa pieņēmusi izskatīšanai konstitucionālo sūdzību par šīs normas neatbilstību Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Pieteicējs SIA HansaWorld Latvia uzskata - lai arī norma esot pieņemta ar mērķi sekmēt tā saucamo „aplokšņu algu” izskaušanu, tomēr ne visi uzņēmumi, kuru darbinieku vidējie darba ienākumi nesasniedz 70% no vidējās algas nozarē, maksā „aplokšņu algas”. Iemesli zemākam atalgojumam varot būt dažādi, piemēram, uzņēmums ir nesen nodibināts un nevar atļauties maksāt darbiniekiem tādas algas kā nozares vadošie uzņēmumi, uzņēmumā strādā nepilna laika darbinieki, uzņēmums izmanto ārpakalpojumus, piemēram, speciālisti sniedz pakalpojumus kā pašnodarbinātie. Uz šo konstitucionālo sūdzību Pietiek norādīja arī Ave Sol vadītāja Kitija Riekstiņa.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
