Iesaki rakstu:
Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu govi.
Tieši likumdevēji bija tie, kuri radīja tādus apstākļus, ka daudziem bija burtiski piespiedu kārtā jāpamet sava zeme. Tie bija vietējie baņķieri un viņu draugi, tās bija it kā "ļoti cienījamas" lielās ārzemju bankas, tie bija nekustamo īpašumu spekulantu lobiji, ēnu ekonomikas miljonāri, tie paši oligarhi – kuru interesēs tiek pieņemti likumi. Tā vietā, lai sauktu viņus pie atbildības par radīto ekonomisko krīzi, jo tieši viņu neremdināmā alkatība, slimīgas ambīcijas un baudkāre izdzina no valsts desmitus un simtus tūkstošu, aplaupīja un turpina aplaupīt ģimenes ar bērniem un pensionārus.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
Satversmes 64.pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
Satversmes 89.pantā noteikts, ka Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Saeima ik pa brīdim maina civiltiesisko attiecību reglamentējošās tiesību normas, neņemot vērā to ietekmi un jau noslēgtiem darījumiem, un faktiski liedz cilvēkiem slēgt darījumu uz ilgāku laika posmu.
Viens piemērs no daudziem: 2009.gada 5.februārī Saeima ir pieņēmusi un 2009.gada 1.martā ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas ietekmēja daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīves. (Piemēram, 2009.gada 1.martā spēkā stājās Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 607.1 pantā, kurā tika noteikts, ka izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības.)
Tiem iedzīvotājiem, kuri līgumus slēdza līdz 2009.gada 1.martam, bija likumīgs pamats rēķināties, ka gadījumā, ja nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret hipotekāro aizdevēju, tad, pārdodot ieķīlāto īpašumu, izsolē tiks pilnībā dzēstas aizņēmēja parādsaistības. Bet 2009.gada 1.martā spēkā stājās Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 607.1 pantā, kuros tika noteikts, ka izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības.
Nevienā Latvijas Republikas tiesību normā nav definēts, kas ir piespiedu pārdošanas vērtība.
LĪVA (Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija) mājas lapā pieejamā definīcija no LVS un LĪVA novecojušās (2009.gads) metodikas īpašumu novērtēšanai izsoles vajadzībām nesniedz konkrētu skaidrojumu par īpašumu novērtēšanai izsoles vajadzībām piemērojamo tirgus vērtību samazinošo koeficientu lielumu noteikšanas kārtību. Sekojoši šādas vērtības noteikšana paliek tikai un vienīgi vērtētāja ieskatos, kas dod būtiskas iespējas variēt ar izsoles sākuma cenu.
Latvijas Republikā spēkā ir likuma „Par Latvijas Banku” 3. pants, kas nosaka, ka Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, kas garantē ieguldījumu drošību hipotekārā kredīta ņēmējam.
Lai precizētu cenu stabilitātes mērķi, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padome ir pieņēmusi cenu stabilitātes definīciju: "Cenu stabilitāte ir saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) jeb inflācijas pieaugums līdz 2% gadā." Cenu stabilitāte ir vidēja termiņa mērķis. ECB ir arī paziņojusi, ka deflācija, t.i., SPCI samazināšanās, nav uzskatāma par cenu stabilitāti.
Civilprocesa likuma 607.1 panta 2.daļā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.martam, bija teikts, ka, lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda:
1) sprieduma izpildes izdevumu summu;
2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu;
3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai;
4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.
Lai vēl vairāk pasliktinātu iedzīvotāju tiesisko situāciju, ar Saeimas pieņemto 2009.gada 5.februāra likumu ir izslēgts Civilprocesa likuma 617.panta 1.daļas 4.apakšpunkts, kurā noteikts, ka izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja īpašums pirmajā izsolē pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju apmierināšanas secības ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.
Faktiski Saeima ar saviem pieņemtajiem likumiem tūkstošiem iedzīvotājus padarīja par maksātnespējīgiem bezpajumtniekiem.
Esam nosaukuši tikai vienu no daudziem piemēriem, kur nepārprotami redzams, ka Saeimas pieņemtie likumi ir pretēji iedzīvotāju interesēm un radījuši iedzīvotājiem ievērojamus zaudējumus.
Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesiskā valstī Saeimai vajadzētu uzņemties atbildību par saviem pieņemtajiem likumiem, kas ir radījuši iedzīvotājiem ievērojamus materiālos zaudējumus, bet Latvijā Saeima ne tikai nevēlas uzņemties atbildību, tā kategoriski atsakās labot savas pieļautās kļūdas (pretēji iedzīvotāju interesēm pieņemtos likumus).
Satversmē tiešām nav rakstīts, ka Saeima uzņemas kaut jel kādu atbildību, bet tai pašā laikā Satversme nedod Saeimas deputātiem tiesības pieņemt likumus, kas ir pretēji iedzīvotāju interesēm.
Vai mums kā iedzīvotājiem kāds var uzspiest Saeimu, kura rīkojas pretēji mūsu interesēm un padara mūsu dzīvi neciešamu? Šāda Saeima neatbilst ne Satversmes burtam, ne garam. Ir publiski atzīts, ka visas līdzšinējās Saeimas ir pieļāvušas, ka valsts ir nozagta. Mums ir visas likumīgās tiesības nepieļaut šādas prettautiskas Saeimas turpmāku darbību.
Vienkāršākais veids, kā atrisināt šo situāciju, ir Satversmes sapulces sasaukšana, kurā iedzīvotāji vienotos par jaunas Satversmes apstiprināšanu, kurā tiktu novērsti šobrīd spēkā esošajā Satversmē konstatētie trūkumi, tai skaitā novērsta partiju diktatūra un koalīcijas padomes ietekme, un jaunas Saeimas vēlēšanas.