Žēl, ka valsts skaistie vārdi atšķiras no darbiem

Sākot no februāra, mēģināju šo jautājumu nokārtot ar augstskolu ar pašpārvaldes palīdzību, taču vienīgā atbilde bija, ka man jāsagaida budžeta saraksts un jāraksta apelācija, tā arī izdarīju. Un tā, protams, tika noraidīta, lai gan es detalizēti paskaidroju radušos situāciju, kā arī man bija ārsta un divu dažādu slimnīcu izziņa par gandrīz trīs nedēļām.

Manuprāt, ar to pietika, lai pierādītu, ka tas nav krāpšanās mēģinājums, taču, kā uzzināju, augstskolas nolikumā paredzēts, ka šajā pasaulē nav pilnīgi nekādu attaisnojošu iemeslu, lai neierastos uz eksāmenu, jo šādā veidā tiek nodrošināts studentu vienlīdzīgums un tā sauktā taisnība. Uzskatīju to par lielu negodīgumu, jo budžeta vietas pašlaik ir ieguvuši arī cilvēki ar visnotaļ nevērīgu attieksmi pret mācībām.

Vērsos pie Tiesībsarga un saņēmu sev labvēlīgu atzinumu, ka ir pārkāpts diskriminācijas princips, jo visiem cilvēkiem jābūt vienādām iespējām neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa. Arī pati augstskola janvārī man bija piešķīrusi bezmaksas atļauju kārtot šo eksāmenu, tādējādi it kā pieņemot to par attaisnojošu iemeslu.

Pašlaik augstskola uzskata, ka Tiesībsarga atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs, līdz ar to var arī neņemt vērā, lai gan izvērtēt atzinumu iesaka arī Augstākās izglītības padome (AIP).

12. septembrī tika sasaukta sēde, kurā piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), AIP un Turības pārstāvji ar juristu. Pēc IKVD viedokļa, augstskolai ir pilnīgas tiesības rīkoties pēc šī nolikuma, lai gan tikuši konstatēti vairāki pārkāpumi tā veidošanā (piemēram, tas nav ticis apstiprināts Augstskolas senātā, tikai valdē, un tur nav piedalījušies pašpārvaldes pārstāvji, lai gan šie jautājumi būtībā skar studējošos).

Man tiek ieteikts sasaukt Akadēmisko šķīrējtiesu, kurā piedalās divi augstskolas pārstāvji (visticamāk jau tie paši pārstāvji, kas bija uz iepriekš minēto tikšanos un kuru viedoklis man jau ir zināms) un viens pārstāvis no pašpārvaldes. Par rezultātu varat spriest paši.

Tā kā mācību maksa ir ļoti augsta - 1470 Ls, negribu lūgt šo naudu vecākiem, jo mans tēvs ir bezdarbnieks, bet mammai ir arodslimība un viņa būtībā arī tiek atlaista no darba oktobrī. Uzskatu šo situāciju par absurdu, jo man tagad būtībā ir jāizstājas no augstskolas un jāzaudē trīs tur pavadīti gadi tikai tāpēc, ka atrados slimnīcā un biju nespējīga ierasties uz eksāmenu dienā, kad to kārtoja visi pārējie.

Ir ļoti nepatīkami apzināties, ka tāda ir valsts un it īpaši SIA Biznesa augstskola Turība attieksme. Ārkārtīgi ironiski pašlaik šķiet atvērt grāmatu, kas man tika dāvināta, absolvējot vidusskolu, ar Ģ.V. Kristovska, M. Graudiņa un I. Šulcas ierakstiem par tēmu, ka "tu, Latvijas izcilniek, esi mūsu valsts nākotne u.tml.". Žēl, ka valsts skaistie vārdi atšķiras no darbiem un reālu palīdzību saņemt ir grūti.

Novērtē šo rakstu: