Zatlers priekšvēlēšanu aģitācijā izmanto valsts piešķirtos resursus
PIETIEK03.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā novērojuši Pietiek lasītāji, Valdis Zatlers uz Zatlera reformu partijas aģitācijas pasākumiem Latvijas reģionos ierodas ar viņam kā eksprezidentam piešķirto Chrysler minivenu, kas turklāt aprīkots ar bākugunīm. „Tādējādi savas partijas slavināšanai Zatlers izmanto valsts resursus,” raksta lasītāja Maija Krūmiņa. Zatlera reformu partijas pārstāvji apgalvo, ka eksprezidenta pārvietošanos nosaka normatīvie akti, nevis apsargājamās personas vēlmes. Savukārt Militārā policija neatklāj, kāds ir Zatleram piešķirtais degvielas limits, jo šī informācija esot klasificēta drošības apsvērumu dēļ.
„Bijušā Valsts prezidenta pārvietošanās uz apsardzes kārtību nosaka normatīvie akti nevis apsargājamās personas vēlmes, pie tam eksprezidenta auto lietošanai Militārā policija ir noteikusi degvielas limitu. Tāpat kā tas ir noteikts citiem bijušajiem Valsts prezidentiem, degvielas pārtēriņa gadījumā izmaksas tiks segtas no personīgajiem līdzekļiem,” Pietiek informēja Zatlera preses pārstāve Daiga Holma.
Likums Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu gan noteic, ka eksprezidentam „ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas”, bet ne to, ka šai personai apsardze būtu obligāta. Holma norāda, ka Zatlers ir nolēmis šīs tiesības izmantot „drošības apsvērumu, nevis kādu citu iemeslu dēļ”, sīkāku skaidrojumu par eksprezidenta apdraudējumu nesniedzot. Neatbildēts arī palika jautājums, vai Zatlers nesaskata ētiska vai interešu konflikta problēmu, izmantojot savas partijas priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos valsts resursus.
Militārā policija, kas nodrošina ne tikai amatā esošā, bet arī jaunievēlētā un bijušā prezidenta apsardzi, tostarp izmantojot transportu, savos skaidrojumos ir skopa. „Informācija par apsardzes kārtību un tehniskajiem līdzekļiem, saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu, ir klasificēta,” Pietiek norādīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.
Konkrētais auto, ar kuru pārvietojas eksprezidents Zatlers, ir operatīvais transports, kas jau no iegādes brīža ir aprīkota ar bākugunīm, bet, kā norāda Militārā policija, „tās vienkārši netiek izmantotas”. Detalizētāka informācija, kādēļ Zatlera rīcībā nodots tieši šis auto, netiek sniegta – šādu lēmumu par auto un apsardzes piešķiršanu eksprezidentam slēgtā sēdē pieņēmusi valdība un tā saturs ir klasificēts. „Šis eksprezidentam piešķirtais auto ir Militārās policijas operatīvā transporta vienība. Jautājums, ar kādu transportu pārvietojas apsargājamā persona, ir Militārās policijas kompetencē un konkrētā persona nevar izvēlēties auto,” norāda Brāle.
Zatlera pārstāvju apgalvoto, ka eksprezidents apmaksās pārtērēto degvielas patēriņu, pārbaudīt nav iespējams, jo par klasificētu pasludināts arī Militārās policijas transporta degvielas limits un patēriņš, neatkarīgi no tā, kā rīcībā tie nodoti. „Tas ir drošības apsvērumu dēļ un arī noteikts likumā Par valsts noslēpumu, bet šis degvielas limits tiek uzrādīts kontrolējošajām valsts institūcijām, piemēram, Valsts kontrolei,” skaidro Brāle.
Aizsardzības ministrija plāno izsludināt iepirkuma procedūru auto iegādei, ko piešķirt eksprezidenta Zatlera pastāvīgai lietošanai, bet tās termiņi vēl neesot zināmi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
