Iesaki rakstu: 
Kad Laimdota (literārs tēls, iespējama līdzība ar kādu konkrētu personu ir tikai nejauša sakritība) bija maza meitene, māte viņai pret saaukstēšanos deva dzert karstu pienu ar sviestu, alveju, medu, sodu un sīpolu sulu. Tas viņai uz visu mūžu radīja pārliecību, ka medicīna ir nežēlīga, bet viss ap to – mazohistisks.
Zāles noteikti ir negaršīgas, šprices adata trula, zobārsta urbis tricina ne tikai vaigu, bet arī visu ēkas otro stāvu. Secinājums - veselības jomu jāvada cilvēkam, kurš pats nav bijis ne ārsts, ne pacients, taču spēj pārdot zāles, piegādāt kompjūtertomogrāfu vai vismaz sadalīt Eiropas struktūrfondus dzeltenai elļas krāsai slimnīcas gaitenim.
Vienotības veselības ministra kandidāts tiek izvēlēts pēc četrām pazīmēm: medicīnai „tuvu stāvējis” nemediķis, Rīgas Stradiņa universitātes vadošs darbinieks, pieredze medicīnas tehnoloģiju un zāļu biznesā, ierēdnis pēc formas un satura.
Viņam ir jāspēj trijos mēnešos pievienot Stradiņa slimnīcu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), pareizi jāsadala struktūrfondu nauda, bet galvenais - jāatpelna partijas saistības pret farmācijas biznesu. Un tas viss par salīdzinoši mazo ministra algu pēc visu iespējamo deklarāciju aizpildīšanas un pielaižu saņemšanas.
Vienotības rokās jau trīs gadus ir gan premjera, gan finanšu ministra, gan veselības ministra portfelis. Visi šie trīs amati kopā vienai partijai doti, lai nodrošinātu naudu veselībai.
Kā viņiem veicies? 2010. gadā veselības joma saņēma budžetu, kas bija 3.8% no IKP. 2011. gadā – 3.4%, 2012. gadā –3.2%, pērn – 3.0%. Šī gada plāns nosaka, ka veselība saņems 2.9% no IKP, 2015. gada plāns – 2.7%, bet 2016. – 2.5%. Šos skaitļus katrs var itin viegli izrēķināt no likuma „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam.”
Iespējams, Ingrīda Circene bija mazohiste. Viņas jomai draugi un cīņubiedri ņēma nost naudu, bet viņa smaidīja un staroja: „Jo sliktāk, jo labāk." Tagad Vienotība jauno veselības ministru vēlas ar vēl nopietnāku mazohista tvērienu – tiek solīts darbs ne tikai šīs, bet arī nākamās Saeimas laikā, ar vēl sliktāku finansējumu veselības jomai, ar vēl mazāku atbalstu no valdības kopumā.
Ekonomiste, bijusī Valsts zāļu cenu aģentūras vadītāja, RSU prodekāne Daiga Behmane jau pirms nedēļas vairākos portālos publicēja savu viedokli: „Haotiskas veselības miljonu pārdales vietā– tehnoloģiju novērtējums." Īsumā tas būtu – visu veselību un ārstniecību nosaka tehnoloģijas. Nieks par tiem pacientiem. Vislabāk viņiem iedot dzert karstu pienu ar sviestu, alveju, medu, sodu un sīpolu sulu, lai netraucē Vienotības darbiem budžeta pārdalē.
* Ārste kardioloģe ar 20 gadu stāžu rehabilitācijas iestādēs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
