„Zaļās spēkstacijas” uzņēmums iet no rokas rokā, bet pašu spēkstaciju neviens negrib celt
PIETIEK21.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Zaļo spēkstaciju” projektu iegūtās licences, kas ļauj pārdot saražoto elektroenerģiju par daudz augstāku cenu, tiešām ir tik vilinoša prece, ka šādu licenci ieguvis uzņēmums var tikt vēl un vēl pārdots, kamēr pašas spēkstacijas būvniecībai laika nevienam neatliek un to neviens gadiem ilgi pat nemēģina darīt: to uzskatāmi parāda Pietiek apkopotie Lursoft dati par to, kā piecu gadu laikā notikušas vairāk nekā desmit īpašnieku maiņas SIA Madonas Eko – uzņēmumā, kas nesen tika pieķerts iespējamās blēdībās, „zaļās spēkstacijas” vietā uzrādot elektrību ražojošu pārvietojamu granulu katlu.
Vispirms – no 2012. gada aprīļa SIA Madonas Eko, kā rāda Lursoft dati, vienādās daļās piederējusi pieciem īpašniekiem – Jānim Paeglītim, Līgai Šaplakai, Jānim Šubrovskim, Kasparam Ģirģenam un Uldim Milhertam.
Taču pēc 2013. gada augusta no šiem pieciem īpašniekiem kapitāldaļas uzņēmumā saglabājis tikai Milherts, savukārt par pārējo 80% kapitāldaļu īpašniekiem kļuvuši SIA SK Gold (40%), SIA PowerHeat (īpašniece – tā pati Līga Šaplaka) un kādam Lietuvas pilsonim piederošā SIA Bioenergy (pa 20%).
Nākamās īpašnieku maiņas notikušas 2014. gadā. Vispirms janvārī Aleksandram Spulim piederošā SIA SK Gold (nu jau tā ir likvidēta) savas kapitāldaļas pārdevusi divām citām SIA – Brīvības projekti un Ābeļdārza projekti (katrai pa 20%).
Savukārt jau nepilnus četrus mēnešus vēlāk – tā paša gada maijā notikusi pilnīga īpašnieku maiņa: tās rezultātā par jaunajiem uzņēmumu īpašniekiem kļuvušas Krievijas pilsoņa Vladimira Kisika kontrolētā SIA KR Energo (30%), Krievijas iedzīvotājs Sergejs Mamotovs (23,80%), Krievijas pilsonim Kirilam Ivanovam (nu jau miris) piederošā SIA Conauelica (23,80%), Ukrainas iedzīvotāja Katerina Bandura (11,90%) un Krievijas iedzīvotāja Jeļena Kononova (10,50%).
Taču arī šis īpašnieku sadalījums nav noturējies ilgi – 2014. gada 30. septembrī kapitāldaļas pārdalītas šādi: SIA KR Energo (42,75%), Sergejs Mamotovs (33,85%), SIA Conauelica (33,85%), Katerina Bandura (16,90%) un Jeļena Kononova (14,90%). (Tiesa, šajā laikā kopējais kapitāldaļu skaits būtiski pārsniedzis 100% - kā tas iespējams, nav zināms.)
Jau pēc nedēļas šī anomālija gan beigusies: 7. oktobrī par jauno lielāko kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi Lielbritānijā reģistrētā Benefit Energy LLP (70,02%), bet SIA KR Energy palikuši 29,98% kapitāldaļu. Tiesa, šī SIA divus mēnešus vēlāk 8,99% kapitāldaļu tālāk nodevusi Lielbritānijā reģistrētajai Altera Management LP.
Jau 8. decembrī notikusi atkal jauna īpašnieku maiņa, pēc kuras to struktūra jau bijusi šāda: Benefit Energy LLP – jau 84,99%, bet SIA KR Energo – vairs tikai 10,51% un Altera Management LP – 4,5%.
Pēc tam iestājies miers uz aptuveni pusgadu, līdz 2015.gada jūnijā uz nepilniem diviem mēnešiem par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP. Taču 2015. gada augustā atkal sākušās īpašnieku maiņas: Altera Management LP palikuši 50% kapitāldaļu, bet otri 50% nonākuši Igaunijas uzņēmumam Marine and goods services piederošās Piena 13 (tagad jau nosaukums mainīts) īpašumā.
Pēc tam, 2016. gada augustā atkal par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP, bet 2017. gada jūnijā tās vietā par 100% kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi kādam Sergejam Radčenko piederošā SIA MayBright.
Arī šīs īpašumtiesības gan nav bijušas uz ilgu laiku, - jau trīs mēnešus vēlāk, šā gada septembra sākumā par SIA Madonas Eko īpašniecēm līdzīgās daļās kļuvušas AS Nilex grupa un Igaunijā reģistrētā Mannid ja rahnud.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskā datu bāze, pirms trim gadiem – 2014. gada rudenī mazpazīstamā uzņēmēja, 1979. gadā dzimusī Santa Reitere (pirmslaulību uzvārdā Garenčika) ir izjutusi nepieciešamību Vienotībai ziedot kopumā 5000 eiro. Ar vienas dienas starpību viņa partijai ziedojusi vispirms 3000 un tad vēl 2000 eiro.
Lursoft dati rāda, ka tieši šī uzņēmēja ir vienīgā oficiālā īpašniece un vienīgā valdes locekle uzņēmumā Nilex grupa, kurš dibināts 2012. gadā. Nilex grupai pieder kapitāldaļas kopumā vairāk nekā desmit uzņēmumos, tostarp 50% kapitāldaļu SIA Madonas Eko, SIA E Seda, SIA E Strenči un 49,98% kapitāldaļu SIA Elektro Rīdzene.
Šie ir četri no septiņiem uzņēmumiem, par kuriem šoruden kļuva zināms, ka tie piecu gadu laikā kopš 2012. gada nav spējuši pabeigt savus „zaļo spēkstaciju” projektus, taču nav vēlējušies zaudēt iespēju saražoto elektroenerģiju pārdot par daudz augstāku cenu un atraduši inovatīvu veidu, kā pārbaudītājiem demonstrēt, ka kaut ko tiešām ražo.
Šie uzņēmumi pārbaudītājiem uzrādījuši nomātu un no vienas „spēkstacijas” uz otru pārvadātu zilu konteineru ar mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu: tā kā katls tiešām kūries un elektrība mikroskopiskos apmēros ražota, AS Sadales tīkls pārbaudītājiem tas bijis pietiekami, lai pagarinātu vērtīgo licenci.
Karikatūras fragments no Dienas Biznesa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
