Zaķis nepazīstot uzņēmējus, kas apmaksāja viņa priekšvēlēšanu reklāmas
PIETIEK09.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijas (DP) izmeklēšana par iespējamo balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanu laikā Latgalē, kas Vienotības Saeimas frakcijai lika izšķirties par Dzintara Zaķa nostumšanu no tās priekšsēdētāja krēsla, nav vienīgā, kas met ēnu uz veidu, kā ietekmīgās varas partijas vecbiedrs sev nodrošinājis deputāta mandātu nākamajā Saeimā.
Zaķa priekšvēlēšanu reklāmas dažādās Latvijas Radio programmās apmaksājuši vairāki Latgales uzņēmēji, par kuriem Zaķis otrdien apgalvoja, ka viņus nepazīstot un nav to viņiem lūdzis. Radio reklāmas vēlētājus aicināja balsot tieši par Vienotības 3. numuru Latgales sarakstā – Zaķi.
Viena no Zaķa radio reklāmu apmaksātājām – kokapstrādes firmas RIKO-RI valdes priekšsēdētāja Regīna Kozlovska no Ciblas novada uz jautājumu, kurš viņu palūdzis apmaksāt Zaķa priekšvēlēšanu reklāmas, lāga negrib atbildēt. „Ne Zaķis,” vienīgi noskalda Kozlovska. „Es dzīvoju brīvā Latvijā, ko es gribu, to es daru! Ja esmu kādu likumu pārkāpusi, tad sauciet mani pie atbildības! Kāpēc es nevaru maksāt par Zaķi – viņš ir Latgales cilvēks!” Kozlovskai uz pusēm ar radinieku piederošā firma pērngad strādājusi ar 354 222 latu (506 031 eiro) apgrozījumu un tikai 1 427 latu (2 038 eiro) peļņu, rāda Lursoft dati.
Šāda priekšvēlēšanu reklāmu apmaksa nav nelikumīga, ja vien maksātāji nav trešās personas, aiz kurām slēpjas īstais naudas devējs. Fiziska persona var apmaksāt politiķa priekšvēlēšanu reklāmu līdz summai, kas nepārsniedz 4 800 eiro, skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša.
Vēl viens Zaķa priekšvēlēšanu reklāmu apmaksātājs rēzeknietis Raitis Baltpurviņš ir valdes loceklis ceļubūves firmā SIA Krustpils, kas pieder Aļonai Kozulei - vienai no Zaķa ceļabiedrēm slavenajā politiķu un uzņēmēju atpūtas braucienā uz Gruziju, kas notika augustā neilgi pirms vēlēšanām, par ko Pietiek jau rakstījis. Starp Zaķa un vēl vairāku politiķu - kā Valda Dombrovska un Raimonda Vējoņa - līdzbraucējiem bija arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļa darbiem Latgalē.
Zaķis pirms dažām nedēļām tik vien apstiprināja, ka tiešām ir braucis makšķerēt uz Kozuļiem piederošajiem zivju dīķiem, bet LAU iepirkumus par labu Kozuļu biznesam viņš neesot ietekmējis, lai gan Vienotība viņu bija neformāli norīkojusi par Satiksmes ministrijas „pieskatītāju”, kamēr to vadīja bezpartejiskais ministrs Aivis Ronis.
Baltpurviņš faktiski vada Kozuļiem piederošo ceļubūves firmu SIA Krustpils, kas, startējot viena pati vai kopā ar vēl kādu, ir uzvarējusi daudzos ceļu un ielu remontdarbu pasūtījumus gan Latgales pašvaldībās, gan Zaķa dzimtajā Jēkabpilī. Pēdējo iepirkuma līgumu par 69 889 eiro Baltpurviņš jūnijā SIA Krustpils vārdā parakstījis par trīs ielu remontdarbiem Jēkabpilī. No Jēkabpils pašvaldības puses līgumu parakstījis domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps (Vienotība). Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka jūlijā SIA Krustpils kopā ar Saldus ceļinieku tikusi pie vēl viena 291 277 eiro vērta līguma par ielu remontdarbiem Jēkabpilī.
Dažādos iepirkumu dokumentos norādītais Baltpurviņa e-pasta adrese [email protected] ļauj spriest, ka viņam ir cieša saikne arī ar citu Kozuļu biznesu. Baltpurviņš uz zvaniem neatbildēja, tādēļ viņa skaidrojumu Zaķa priekšvēlēšanu kampaņas daļējai apmaksāšanai noskaidrot neizdevās. Ar uzņēmēju sazināties centies arī Latvijas Radio, kam Baltpurviņš komentāru atteicis.
Vēl viens Zaķa priekšvēlēšanu reklāmu finansētājs, Rēzeknes uzņēmējs Arnolds Laizāns pērnvasar pašvaldību vēlēšanās kandidējis no Vienotības saraksta. SIA RALL, kurā Laizānam pieder 33%, šogad par 295 797 eiro siltinājis pamatskolu Rēzeknes novadā, par 133 108 eiro renovējis Zilupes vidusskolu un par 122 786 eiro siltinājis Zilupes mūzikas un mākslas skolu. Cita firma – RPKK, kurā Laizānam pieder 20,05%, iznomā tai Rēzeknē piederošu ēku dažādām valsts un pašvaldības, kā arī komerciestādēm. Firmas darbiniece norādīja, ka Laizāns šobrīd neatrodoties Latvijā un komentāriem nav pieejams.
Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 8. oktobra numurā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
