VRAA kārtējo reizi neizpilda savus pienākumus un liek šķēršļus parakstīties par 14. Saeimas atlaišanu
Pietiek lasītājs10.11.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 10.11.2023. sākusies parakstu vākšana par 14.Saeimas atlaišanu, ko oficiālajā portālā latvija.lv kā e-pakalpojumu nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Diemžēl šis e-pakalpojums kārtējo reizi nedarbojas un nestrādā, kā tas novērojams jau kopš 2015.gada. Lielai daļai pilsoņu parakstīšanas nav iespējama. Portālā ievietots paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu.”
Jau 3 mēnešus (kopš 04.08.2023.) VRAA jānodrošina pilsoņiem iespēja parakstīties par grozījumiem Satversmē. Šobrīd aktīvas vismaz 4 iniciatīvas, par kurām VRAA jānodrošina parakstīšanās iespējas pilsoņiem. Viena no minētajām iniciatīvām ir par 14.Saeimas atlaišanu. Šāds e-pakalpojums VRAA jānodrošina jau kopš 2015.gada, bet lielāko daļu laika šis e-pakalpojums darbojies ar lielām kļūdām un traucējumiem, vai nav strādājis vispār kā šobrīd.
Par šo e-pakalpojumu atbildīgs Oļegs Fiļipovičs (attēlā), VRAA departamenta direktors, kas uzņēmies nodrošināt vēlēšanu sistēmas un atbildīgs par minētā izpildi jau kopš 2015.gada. Taču kārtējo reizi nav spējis organizēt tik vienkāršu lietu kā parasta e-pakalpojuma darba spēju pilsoņiem.
Jautājums - cik miljonus eiro šis pakalpojums ir izmaksājis? Kurš ir šī pakalpojuma izstrādātājs? Tik vienkārša e-pakalpojuma izstrādes izmaksas 2015.gadā maksāja aptuveni 50 000 EUR. Taču visdrīzāk VRAA to pasūtījusi par 7 – 10 reizes augstāku cenu, un valstij tas izmaksājis 350 000 – 500 000 EUR.
Cik zināms, tad, iespējams, šo pakalpojumu izstrādāja neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats”, kam ir ciešas attiecības ar Oļegu Fiļipoviču. Pasūtījuma precīza cena nav zināma, jo Oļegs Fiļipovičs noorganizēja tā paslēpšanu pavisam citos pasūtījumos, lai sabiedrība neuzzinātu augstās izmaksas.
Jau kopš 2015.gada VRAA nespēj izpildīt savus pienākumus vēlēšanu jautājumos pret CVK
2012.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, ka no 2015.gada 1.janvārta portālā latvija.lv VRAA jānodrošina iespējas pilsoņiem elektroniski parakstīties par likumu grozījumu un Saeimas atlaišanas iniciatīvām.
VRAA uzņēmās nodrošināt likuma izpildi un organizēt atbilstošu e-pakalpojumu portālā latvija.lv. Taču divus gadus VRAA nespēja izpildīt savas saistības. 2015.gadā likums stājās spēkā, bet VRAA nebija uztaisījusi e-pakalpojumu, pat neskatoties uz to, ka bija sākusies parakstīšanās par vairākām pilsoņu iniciatīvām. VRAA neizdarību dēļ netika izpildīts likums.
Jau 2015.gadā Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors, nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Minēto VRAA kavēja aptuveni 3 gadus (līdz 2018.gada,) un šajā periodā ieviesa e-pakalpojuma brāķi, kas darbojās ar kļūdām un lieliem traucējumiem. Iniciatīvas pieteicēji nevarēja saņemt informāciju par pilsoņu parakstiem portālā latvija.lv.
VRAA bija jānodrošina automātiska datu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) datu konsolidācija, taču aptuveni trīs gadus tā nenotika. Nododamos datus VRAA apkopoja parastā Excel failā un e-pastos sūtīja CVK. Taču izpildītājam bija samaksāta nauda, parakstīti pieņemšanas un nodošanas akti par kvalitatīvi izpildītiem darbiem.
Arī 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās VRAA nespēja izpildīt savus pienākumus
2022.gadā, gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, VRAA uzņēmās nodrošināt vienoto pieteikšanos (autentifikāciju, autorizāciju) portālā latvija.lv visām vēlēšanu iecirkņu komisijām vēlēšanu sistēmās. Minētā izpildi uzraudzīja Valsts kanceleja (direktors Jānis Citskovskis), Centrālā vēlēšanu komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un vēl vairākas iestādes.
Taču ar šo uzdevumu VRAA netika galā, jo pret saviem pienākumiem Saeimas vēlēšanās attiecās bezatbildīgi un nolaidīgi. 14.Saiemas vēlēšanu norises laikā, iepriekšējās balsošanas 3.dienā – 30.09.2022. pēkšņi tika aizliegts izmantot VRAA organizēto pieteikšanos portālā latvija.lv vēlēšanu komisijām. Iemesls tam bija pēkšņi atklātas kritiskas neatbilstības un augsti drošības riski VRAA nodrošinātajos servisos vēlēšanām. Kaut kas tāds vēlēšanās nebija pat iedomājams.
Konkrētais pakalpojums VRAA pusē bija izmaksājis vairākus miljonus EUR, bet tā kvalitāte bija neatbilstoša. Tas savukārt ir augsts, kritiskas nozīmes incidents vēlēšanās, kas uzskatāmi atspoguļo VRAA nolaidīgo un bezatbildīgo attieksmi pret saviem tiešajiem pienākumiem.
VRAA regulāri uztaisa brāķi un vienmēr visu kavē. Vai CVK var paļauties vēlēšanās uz VRAA?
Lielu daļu e-pakalpojumu VRAA nav realizējusi laikā, termiņi tiek kavēti gadiem, pirmos gadus e-pakalpojumi darbojās kā brāķis, ar lieliem traucējumiem un kļūdām, bieži pat vispār nedarbojas. Taču tas viss ir izmaksājies 10 – 20 miljonus EUR. Pastāvīgi paziņojumi par traucējumiem, kļūdām un servisa darbiem ir jau pašsaprotama un pierasta lieta VRAA e-pakalpojumos un portālā latvija.lv.
Šobrīd CVK visu savu vēlēšanu sistēmu sagatavošanu uzticējusi Oļegam Fiļipovičam, VRAA departamenta direktoram. Jautājums, kādas būs nākamās vēlēšanas? Kā VRAA veiksies ar to nodrošināšanu, ja jau 10 gadus VRAA nespēj kvalitatīvi nodrošināt vienkāršu, nelielu e-pakalpojumu – parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām?
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
