Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet cū... Mūrnieces ir vienlīdzīgākas

Jau bija nedaudz piemirsusies mūsu iekšlietu ministres sākotnējā histērija pēc – būsim nu godīgi – reižumis viegli neadekvātā publiskās medicīnas nozares veterāna izteikumiem Neatkarīgajā Rīta Avīzē: šķiet, vai vienīgā institūcija, kurā viņa sakarā ar tiem nevērsās, bija Augļkopju biedrība.

Histērija tiešām šķita, maigi izsakoties, komiska – un precīzi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudziem Latvijas iedzīvotājiem no personiskās pieredzes ir labi zināms, cik grūti ir pat ne policijā, bet ar privātās apsūdzības palīdzību panākt kriminālprocesa sākšanu pret kādu apmelotāju un nomelnotāju.

Bet, otrkārt, vismaz tikpat svarīgi arī ņemt vērā, kādi tad īsti bija šie nabaga Mūrnieci bezgala apmelojošie un nomelnojošie Apiņa izteikumi. Un tos nu ir vērts nocitēt precīzi:

„Esmu no daudziem avotiem dzirdējis, ka Latvijā tiekot nelegāli ražotas cigaretes, iespējams, uz tām pašām iekārtām, ar ko kādreiz House of Prince ražoja Elitu. Un iespējams, šīs ražotnes savu produkciju izplata tieši caur vairumtirgotājiem. Bet to nevar paveikt bez policijas pieseguma. Dievs dod, lai man nebūtu taisnība, ka ar tabakas ražošanas piesegumu bija saistāma agresija, ar kādu atpakaļ amatā tika bīdīta Linda Mūrniece.”

Tātad – ne nu Apinis kaut ko apgalvoja, ne pauda ziņas, pat ne izteica viedokli, ka, lūk, viņš, piemēram, domā, ka Mūrniece ir liekulīga, slinka un iedomīga radība, kurai jau no bērnības kārotais ministres amats saistās nevis ar kalpošanu savai valstij, bet gan ar iespēju aizvizināt bērnus uz skolu ar dienesta automašīnu, darba laikā draugos nopirkt kādu virtuālo zivi vai sakārtot partijai vai sev personiski svarīgās ģelas.

Nekā tāda nebija. Ļoti precīzos vārdos, kam nu nekādi nebūtu iespējams piesieties pat viszvērīgākajam prokuroram, Apinis atstāstīja ziņas, kurās Mūrniece pat netika pieminēta, bet beigās viedokļa formā izteica vēlmi, lai nu viens sabiedrībai labi zināms fakts par Mūrnieces stumšanu un grūšanu atpakaļ amatā nebūtu saistīts ar noteiktām tumšām lietām – saistībā ar kurām par Mūrnieci viņš neizteica nu nekādus apgalvojumus. Vēl vairāk, strīdīgajā teikumā nebija pieminētas pat tumšas lietas – tikai „tabakas ražošanas piesegums”.

Ar vārdu sakot, pat bēdīgi slavenā „Robina Huda sprieduma” autorei šeit nolaistos rokas, - bet tikai ne Lindai Mūrniecei. Jo viņai ir IESPĒJAS – viņa, lūk, ir nevis vienkāršs histērisks, aprobežots un iedomīgs sievišķis, bet gan histēriska, aprobežota un iedomīga iekšlietu ministre, kas, šķiet, savas patvaļas apziņā nevar pieļaut, ka kādam par viņu būtu tiesības izteikt kritisku viedokli. Un šajā valstī, kas brīžam tiešām sāk atgādināt banānu republiku, kā izrādās, iekšlietu ministri kopā ar vēl dažādu pasugu radībām tiešām ir vienlīdzīgāki par citiem.

Kā citādi skaidrot policijas absurdo rīcību, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei visā nopietnībā veicot resorisko pārbaudi par to, ka viens pajokains eksdakteris ir izteicis cerību – kaut nu šīs te policijas politiskās priekšnieces iebīdīšana amatā nebūtu saistīta ar „tabakas ražošanas piesegumu”? Kā citādi, ja ne vienīgi ar to, ka viena „spēka” ministre ir iedomājusies, ka viņai šai valstī ir atļauts viss, - un piesargieties tie, kas ir citās domās?

Šajā situācijā es nudien nevaru iedomāties neko citu kā skaļi un skaidri paziņot:

1) Dievs dod, lai man nebūtu taisnība, ka ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces personisko tumsonību un galēju necieņu pret likumu saistāma agresija, ar kādu tiek stumts uz priekšu mēģinājums par viedokļa izteikšanu saukt pie atbildības Latvijas pilsoni, kam tiesības uz vārda brīvību nosaka Satversme,

2) Dievs dod, lai man nebūtu taisnība, ka ar nevēlēšanos jebkā iebilst savas partijas biedres stulbajām iegribām un necieņai pret Satversmē noteiktajām pilsoņu tiesībām saistāma tā gļēvulība, ar kādu par šiem absurdajiem Lindas Mūrnieces izlēcieniem klusē kā premjers, tā citi kristālskaidrā, principiālā un caurcaurēm tiesiskā Jaunā laika un Vienotības ministri,

3) un visbeidzot – jau pavisam precīzi pārfrazējot „kriminālo”, „apmelojošo” un „nomelnojošo” Pētera Apiņa izteikumu: Dievs dod, lai man nebūtu taisnība, ka ar narkotiku tirdzniecības, kodolteroristu intrigu, Edgara Jaunupa otkatu sistēmas, Vladimira Putina interešu un globālās susļiku kontrabandas piesegumu bija saistāma agresija, ar kādu atpakaļ amatā tika bīdīta Linda Mūrniece...

Un ko nu? Ja mēs raudzītos no Mūrnieces loģikas un likumu izpratnes viedokļa, te pietiek vielas veseliem četriem vai pat pieciem kriminālprocesiem un attiecīgam skaitam Kriminālpolicijas resorisko pārbaužu. Tad nu paskatīsimies – kā man veiksies mūsu tiesiskajā valstī ar tās īpaši vienlīdzīgo cū... tas ir, iekšlietu ministri.

Novērtē šo rakstu: