Iesaki rakstu: 
Publiskā telpa ir samulsusi. Neviens vairs neko nesaprot, kas tad īsti ir ar to vilcienu konkursu. Ronis saka vienu, Vilks otru, Dombrovskis trešo. Tā kā grib skatīt valdībā, tā kā negrib... EK mūsu delegācijai skaidri un gaiši pateica, ka šo Eiropas naudu ceļiem pārdalīt nevarēs, jaunam konkursam nav laika... parakstītais līgums ir slepens, Freivalds it kā esot pārkāpis pilnvaras, bet ko, kādas – visi klusē kā partizāņi. Kāpēc? Kāpēc samulsušajai auditorijai kāds nevarētu izskaidrot, pret ko tad īsti iebilst ES? Un kāpēc šāda situācija ir radusies?
Vai nav dīvaini, ka uz EK neaizbrauca neviens, ar kuru kāds no komisāriem, politisko lēmumu pieņēmējiem, būtu gatavs runāt? Ne Ronis, ne Vilks, ne premjers! Ja jau nebraucam, tad laikam jau nav svarīgs jautājums? Lai brauc ierēdņi!
Ir jau tiesa, ka viss konkurss no paša sākuma kopš 2009.gada noritēja ierēdņu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Matīsa un viņa vietnieces Aleksandrovičas vadībā. Tāpat kā tas, ka viņus visu laiku uzraudzīja finanšu ministra Vilka „sargsuņi” Antonovs un Co. Tāpat zinām, ka konkursa nolikumu un līgumprojektu iepriekšminēto uzraudzībā taisīja autobusu lobists pēc pārliecības Ļubļins un Co.
Bet varbūt, ka jezga ap konkursu jau bija ieprogrammēta no šo darboņu puses? Vai tik nav tā, ka ir uzvarējis „nepareizais”, kurš tagad par katru cenu ir „jānorok”? Kāpēc Matīss un Antonovs apstiprināja tādu nolikumu, kurā ir apvienotas divas dažādas lietas: jaunu vilcienu iepirkums par 200 miljoniem Ls, kur daļa naudas nāk no ES fondiem, un 30 gadu apkalpošanas līgums par 400 miljoniem Ls, kur visa nauda būs jāmaksā mums pašiem? Kāpēc pretēji pasaules mašīnbūvētāju praksei ir radies šis „eža un odzes” krustojums? Kur toreiz skatījās ministri Vilks, Gerhards un premjers, veselas četras reizes vētījot projektu MK pirms tā parakstīšanas? Neredzēja? Nesaprata? Nezināja? Negribēja?
Izskatās, ka visi visu saprot un zina. Un tā grib. Neatkarīgi no valsts interesēm, ekonomiskās loģikas un lietderības. Un varbūt tāpēc Vienotības galvenais „eksperts” Greste, sava mersedesa līzinga maksātājs no PV kases un PV valdes loceklis, viens no nolikuma un līgumprojekta autoriem ir par Stadleru. Tāpat par Stadleru bija advokātu kantoris Glimsted un partneri, kam Matīss pasūtīja tādu konkursa vērtējumu, un paša Stadler 2012.g.11.01. preses relīze par to, ka līgumu nedrīkst slēgt, kurā bija piemirsies izdzēst tās autores, SM Investīciju un Kohēzijas fonda izpildes departamenta vecākās referentes Astras Vilnītes, telefons 67028244, koordinātes.
Vai Ronim ar „apsmērētu koku” nevajadzēja patriekt tieši šos darboņus un beidzot vilcienu lietā sākt runāt par būtību, par to, ka ar precizējumiem līgumā valsts intereses ir nostiprinātas tā, ka nekādi „eža un odzes” krustojuma autori tur vairs ne spraudziņas neatradīs, ka projekts beidzot ir jāsāk realizēt?
Bet nē, tiek nomainīta PV valde, sameklēti politiski hameleoni un pašlabuma meklētāji, kuri, nemaz nelasot līgumu, ir gatavi pateikt, ka tas ir slikts. Kuri tūlīt pēc apstiprināšanas ar SM ierēdņu līdzdalību piezvana igauņu kolēģiem un palūdz Stadlera dokumentāciju, kuri valdes sēdē nekautrējas uz galda salikt Stadlera prospektus un pat pieaicināt augstu SM ierēdni Lubānu, kurš tiešā tekstā izstāsta, ka visiem ir jāorientējas uz Stadleru.
Jā, varbūt tās ir tikai nejaušas sakritības nevis „ierēdņu sazvērestība”. Protams, ka ne Ronis, ne Vilks, ne Zaķis, ne Dombrovskis par to nezina neko! Vai negrib zināt. Bet kāpēc? Kur ir palikusi daudzinātā politiskā atbildība un valstiskā domāšana? Un izpratne, ka šodien mēs, pateicoties ES fondiem, par 30% no tirgus cenas varētu nopirkt jaunus, ātrus, ērtus, skaistus un modernus vilcienus, radīt jaunas darba vietas, piesaistīt pasaules mašīnbūves grandus, dažādot eksportpotenciālu un pelnīt naudu mūsu valdības ietaisīto parādu ES un SVF nomaksai?
Seko mums 
Šodien publicējam mūsu pastāvīgā autora Ex-seržanta piesūtītu, interneta plašumos (http://www.putin-itogi.ru) atrastu ilustrētu rakstu, kas, neraugoties uz to, ka nav valsts valodā, varētu interesēt diezgan plašu lasītāju auditoriju.
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Lietas būtība - pirms vairāk nekā gada, 2012.gada pavasarī daži no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotas mājas Rīgā, Tallinas ielā īpašniekiem nejauši atklāja, ka vienam no dzīvoklim mājā vairāk nekā gadu nav aprēķināta maksa par centrālapkuri.
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.