Viens no lielākajiem JKP ziedotājiem, agrākais saskaņietis tiesā dala svešu zemesgabalu
Imants Liepiņš12.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ēriks Pūle, viens no lielākajiem Jaunās konservatīvās partijas ziedotājiem ar apaļu 1000 eiro devumu, Zemgales apgabaltiesā cer tikt pie trešdaļas no 12,54 hektārus liela zemesgabala laulāto mantas dalīšanas rezultātā. Tiesa bažījas, ka tas var notikt uz klātneesošas trešās personas rēķina.
Jau iepriekš Pietiek detalizēti aprakstīja Ērika Pūles dīvainās darbības ar “Latvijas tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrību”: apejot dažādas statūtu nianses, tika izveidota “feika” struktūrvienība, uz kuru pārrakstīta lielākā biedru daļa, bet pats Ē. Pūle nejauši izrādījies jaunās struktūrvienības vadībā, līdz ar ko varēja sākt “apsaimniekot” biedru naudas.
Līdz tam Ē. Pūle bija četros piegājienos ziedojis 388,97 eiro Saskaņai un (kā zināms neoficiāli) bijis arī partijas biedrs, ar šo politisko spēku saistījis savu nākotni, bet pēc tam, kad publicētas ziņas par mahinācijām ar arodbiedrības struktūrvienībām un to dokumentiem, no saskaņiešiem atbīdīts un pārmeties uz Jaunās konservatīvās partijas finansēšanu, 9. augustā tai ziedojot apaļu tūkstoti. Ar to viņš kļuvis par vienu no lielākajiem Jāņa Bordāna, Jura Juraša un Jutas Strīķes partijas finansētājiem.
Zemgales apgabaltiesā tiek skatīta visai parasta rutīnas lieta par izbijušu laulāto Lindas un Ata kopdzīves laikā iegūtās mantas pareizu sadalījumu (precīzi uz pusēm), taču lietas sarežģījušās, kopš pie tām ticis klāt bijušais Saskaņas un tagadējais JKP ziedotājs.
Atim kopā ar kādu Aini Strēlnieku uz pusēm pieder 12,54 hektārus liels zemesgabals “Ozolkalni”, un pēc laulības šķiršanas domājamo daļu sadalījums šķiet elementārs: A. Strēlniekam kā bija, tā paliek viņa puse, savukārt abiem šķirtajiem laulātajiem tiek pa 25%. Taču Ē. Pūle, iesniedzot tiesā dokumentus kā Lindas pilnvarotais, prasa sievietei trešdaļu no “Ozolkalnu” domājamām daļām.
Apgabaltiesa (trīs tiesnešu sastāvs tiesneses Anitas Misiunas vadībā) sāka iedziļināties lietas būtībā un intensīvi izprašņāja Ē. Pūli: jo vairāk viņš svīda, stomījās un izlocījās, jo tiesa viņu detalizētāk izjautāja.
“Prasība ir celta par īpašumtiesību atzīšanu uz domājamām daļām, no kā es saprotu, ka abas puses tam piekrīt, sadalot mantu?” tiesnese jautāja, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi no abām pusēm: šķirtajam vīram nav iebildumi pret mantas sadali. “Prasība ir celta par domājamām daļām, nevis zemesgabalu izdalīšanu dabā, bet šodien jūs te prasāt tik un tik hektārus! Jūs šobrīd neprasāt laulības līgumā noteikto: jūs prasāt 1/3 no visa lielā zemesgabala!” — tiesa turpināja.
Tā kā Lindai tagad ir tāds pats uzvārds kā JKP ziedotājam, var izdarīt secinājumu, ka Linda un Ēriks ir kas vairāk nekā jurists un viņa kliente, taču no tiesas sēdē izskanējušā nevarēja noprast, vai tobrīdējam saskaņietim Linda iepatikusies pirms vai pēc tam, kad Ēriks uzzinājis, tieši cik hektāri zemes viņai pienāktos iepriekšējās laulības šķiršanas gadījumā.
No tālākajiem tiesnešu jautājumiem varēja saprast, ka tiesa ņem vērā ārzemēs esošā līdzīpašnieka A. Strēlnieka intereses: šķirtā sieva prasa nevis 25% no domājamām daļām, bet gan trešdaļu, atstājot bijušajam vīram savukārt dzīvokli (visi ar to ir mierā). No arvien precīzākajiem tiesnešu jautājumiem Ē. Pūlem varēja noprast, ka tiesa turpretī uztraucas, vai šķirtās sievas ceturtdaļas palielināšana uz trešdaļu gadījumā nenotiks uz A. Strēlnieka domājamās daļas rēķina.
Lietu tāpēc atlika līdz janvārim, dodot pusēm laiku noslēgt savā starpā mierizlīgumu, tajā ietverot arī trešā līdzīpašnieka intereses — Ē. Pūlem neizdevās panākt to, ko viņš prasīja sēdes sākumā.
Raksts par mahinācijām arodbiedrībās: https://www.pietiek.com/raksti/saskanas_vertigaka_perle_jeb_erika_pules_cels_uz_politiku_caur_arodbiedribam
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
