Iesaki rakstu: 
Lai gan partijas Vienotība interneta mājas lapā tiek vēstīts, ka partijas ētikas komisiju vada pēdējā partijas kongresā ievēlētā Marija Balcere, tā nav taisnība – viņa ir pametusi ne tikai ētikas komisiju, bet arī partijas biedru rindas. Pietiek šodien publicē īsu sarunu ar partijas bijušo ētikas komisijas priekšsēdētāju.
- Kāpēc esat prom no Vienotības?
- Esmu izstājusies no partijas, līdz ar to esmu prom arī no ētikas komisijas. Manā uztverē es nebiju vairs vajadzīga. Man nebija pieņemami lēmumi, kas attiecas uz nodokļu sistēmu, jo es arī esmu mazais uzņēmējs, mani tas neapmierināja. Arī Reira kunga teiktais, ka ir jāpalielina sociālais nodoklis nepilnu darba dienu darbiniekiem. To nav iespējams izdarīt. Es uzskatīju, ka tad ir jāveic reorganizācija arī pensiju sistēmā, bet nav nekādu vērā ņemamu lēmumu, ko viņi varētu izdomāt. Tas man nebija pieņemami.
Arī Ašeradena kungs, kurš skaidri un gaiši teica, ka visiem uzņēmumiem būs jāmaina kases aparāti un jāieliek lentas Gan Bei dēļ, bet es teicu, ka mums nekāda sakara ar to nav. Līdz ar to tas, vai varēs vai nevarēs izsist čeku, neko nemaina. Valstī uzņēmējiem tikai lieli zaudējumi, jo nepamatoti jāmaina kases aparāti. Viņš man atbildēja, ka nebūs jāmaina. Pēc tam es lasu, ka būs jāmaina. Kā ministrs var partijas biedri mānīt?! Man tas nebija pieņemami.
Es visu mūžu politikā esmu bijusi ne jau viesu dēļ, bet tādēļ, ka es ļoti mīlu savu dzimteni. Tādēļ esmu no pašiem pirmsākumiem. Bet, ja mani organizēti neievēl Rīgas nodaļas valdē, tas man bija aizvainojums, jo es visu laiku esmu nesavtīgi palīdzējusi partijai. Es uzskatīju to par lielu aizvainojumu, kādēļ arī izstājos.
Man bija ļoti žēl, jo partijas biedri man bija devuši uzticību ētikas komisijas priekšsēdētājas amatā, bet tur arī bija problēmas, jo visu laiku lēmumi tika iznesti ārā visu cilvēku apskatei. Es domāju, ka tas nav pareizi, ka nevar visu laiku savus lēmumus, ko mēs lemjam iekšpusē, nest ārā. Tas mums izbeidzās, un bija miers partijā, bet nu tāds bija mans lēmums.
- Kāpēc jūs Rīgas nodaļas valdē neievēlēja?
- Cik es saprotu, tādēļ, ka es vienmēr runāju to, ko domāju, es nekad neesmu laipojusi. Tas nebija izdevīgi. Es domāju, tur bija vairāk saorganizējušies jaunieši, mūs, vecos, neievēlēja, vairāk jaunos. Jaunieši manā izpratnē ir ļoti neaudzināti, vismaz tā daļa, kas tur ir. Man arī liekas jocīgi, man ir 71 gads, man pašai ir mazbērni, viņi nekad tā neuzvedas pret vecākiem cilvēkiem. Es nezinu, kas tas tāds ir, vai tur kāds organizē no iekšpuses, lai viss izjuktu. Man grūti pateikt. Es sapratu, ka man nav jēgas tērēt savu enerģiju, un, ja mani nepieņem, tad nepieņem. Protams, kolēģi man ir labi, arī nodaļas vadītājs un partijas vadītājs, kas mani uzrunāja, lai es palieku. Bet nu šinī reizē man tas bija par daudz.
- Jūs tagad esat Jaunās konservatīvās partijas biedre?
- Jā, jau pirms diviem mēnešiem tikos ar Jāni Bordānu, es jau viņu zināju iepriekš. Ja būs nepieciešams manas zināšanas, mans viedoklis, tad Jānis ar saviem partijas biedriem mani pieņems. Man izskatās, ka viņš grib kaut ko mainīt pareizā virzienā. Jo mēs esam bedrē, tālāk nav kur krist. Tagad pieņem lēmumus un budžetu un uzreiz atmet atpakaļ. Vai nu nav variantu, vai saprašanas, pat nevar saprast, kas notiek. Ko tad valsts darīs bez uzņēmējiem? Es redzu, ka šeit ir cīņa pret korupciju. Man tā taisnā nostāja šķiet ļoti simpātiska. Un viņi mani pieņēma. Cik varēšu... Es netaisos nekādos amatos, es vienkārši gribi palīdzēt to, ko es varu un cik es varu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
