„Vienotības” Reira sieva un bijusī Āboltiņas biroja vadītāja iekārtota par „Vienotības” Rinkēviča padomnieci
PIETIEK06.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira sieva Gunda Reire pirms nepilniem trim mēnešiem iekārtota darbā par cita Vienotības pārstāvja – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieci.
Kā rāda Reires iesniegtā amatpersonas deklarācija, darbu ārlietu ministra padomnieces amatā viņa sākusi šā gada 16. jūnijā. Pirms tam viņa pēdējoreiz valsts amatpersonas statusā bija bijusi līdz 2014. gada 5. novembrim, kad Reire beidza darbu citā valsts darbā, kam gan ar zināšanām ārlietu jomā nebija nekā kopēja, - tad viņa vadīja izglītības un zinātnes ministra biroju.
Savu valsts amatu karjeru Reire (tolaik vēl Ignatāne) savulaik sāka, saistoties ar Tautas partiju: 1999. gadā viņa pildīja šīs partijas pārstāves, izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes sabiedrisko attiecību padomnieces funkcijas, pēc tam kļuva par šīs pašas partijas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna preses sekretāri.
Pēc Tautas partijas gala tagadējā ārlietu ministra padomniece pārorientējās, un viņas jaunā stratēģiskā izvēle bija partija Vienotība, - arī šīs partijas pārstāvjiem viņa sniedza sabiedrisko attiecību pakalpojumus, uz laiku kļūstot arī par Vienotības sabiedrisko attiecību vadītāju un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biroja vadītāju.
Ārlietu ministrija pagaidām nav sniegusi atbildes uz Pietiek jautājumiem, tostarp – kādās jomās labklājības ministra sieva dod padomus ārlietu ministram, vai uz šo amatu ir bijis izsludināts konkurss un kāds ir Reirei noteiktais atalgojums.
Kā rāda Reires līdz ar stāšanos jaunajā amatā iesniegtā amatpersonas deklarācija, divarpus gadu laikā kopš ministres Inas Druvietes biroja vadītājas amata pamešanas viņa ir sekmīgi darbojusies citās jomās un spējusi savas oficiālās parādsaistības samazināt par iespaidīgu summu – 75 tūkstošiem eiro: no 125 000 eiro tās nu samazinājušās līdz 50 000 eiro.
Foto no jauns.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
