Iesaki rakstu: 
Stils, kādā Augusts Brigmanis noraidīja Vienotības vēl pat nenosaukto piedāvājumu Tiesībsarga amatam, līdzinās tēvišķīgi veiktam sitienam pa... Piemēram, pa saules pinumu. Ne jau aiz ļauna prāta, vien trakulīgajam jaunulim labu gribēdams – "Puika, atslābsti un nedari muļķības!" Apsteidzošais atteikums lika saprast: mīļie partneri, mēs jums dodam "brīnišķīgu iespēju paklusēt", ļaujam Vienotībai saglabāt formālo pirmdzimtību koalīcijā un neizskatīties pavisam nožēlojamai plašas publikas acīs – ja jūs pagūtu izvirzīt savu kandidātu, vai tiešām Valda Dombrovska valdībai vajadzētu turpmākās problēmas, ko radītu izaicinājums "Paši Ziniet, Kam"?
Visticamāk, incidents sakņojas tikai izbrāķētā kandidāta – Augstākās tiesas senatora un tās bijušā priekšsēdētāja Andra Guļāna personībā. Tā ir otrā vai pat trešā "sērija" stāstam par 9.Saeimas balsojumu, kurā 2009.gada rudenī Māris Vīgants netika apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi. Viņa "izšūpotāji" toreiz tika apsūdzēti iztapībā Aivaram Lembergam, jo "pārāk jaunais un straujais" Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis bija aizdomās turētajam Ventspils pilsētas galvam kā drošības līdzekli noteicis arestu un tāpēc ticis sodīts ar nobremzētu karjeru. Guļāns pēc tam Saeimai asi pārmeta politikānismu, turklāt viņš bija dedzīgs iepriekšējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atbalstītājs atkārtotai ievēlēšanai. Vīganta izbalsošana bija tikai iesildīšanās pavisam skandalozam Saeimas balsojumam pret Maizīti, jo deputātu vairākums rīkojās pretēji publiskajiem solījumiem, un tas tika vērtēts kā Lemberga varenības demonstrējums un viņa uzvara.
Zaļo un zemnieku savienības pēkšņās simpātijas Saskaņas centra Tiesībsarga amata kandidātam man šķiet sasteigts manevrs, lai spiestu pie sienas valdības partneri: ja spītēsieties un kaitināsiet mūsu alma pater, sarīkosim jums pazemojumu visas tautas priekšā – kaut mēs brāļosimies ar kreisajiem, jums pēc tam nāksies domāt, kā pēc šīs "laulības pārkāpšanas" saglabāt koalīciju un savus sirdij tik tuvos amatus. Citos apstākļos ZZS iespringtu un pati pieteiktu kaut vai hipotētisku kandidātu, lai apliecinātu sabiedrībai, ka tā spēj valsts pārvaldē nosegt visu "laukumu", ne tikai dažas interešu sfēras.
Galvenais secinājums – Dombrovska pirmās koalīcijas laika "profesiju aizliegumu" prakse turpinās. Cilvēki, kuri neglaimojoši izteikušies par Lembergu vai citiem ZZS pīlāriem, šajā valstī var atdurties pret politiskām barjerām, un turklāt tas vairs nevienu nepārsteidz. (Varbūt bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa nevēlēšanās atkārtoti kļūt par SC kandidātu valsts galvas amatam ir arī skaidrojama ar to, nevis tikai ar cienījamo vecumu.) Problēma nesakņojas zaļzemnieku visatļautībā, bet gan premjera un trejpartiju nevarībā. Diskriminēto vienīgais mierinājums: viņi ir upuris, ko Vienotība ziedo uz budžeta konsolidācijas un latviskas valdības altāra. Daļēju nevēlamo personu sarakstu, šķiet, darīja zināmu pats zaļzemnieku virslīderis: "Mans piemērs rāda, ka pat pie ļoti intensīvas antilemberga kampaņas, kurā iesaistījās pat augstākās valsts amatpersonas, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, visi premjeri, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns un Satversmes tiesas priekšsēdētājs Endziņš, KNAB..., ir iespējams saglabāt pozitīvu sabiedrības attieksmi." (No Lemberga intervijas laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze, 21.04.2010).
Tagad Vienotībai prātīgākais, bet reizē gļēvākais risinājums būtu izlikties, ka "nekas tāds" vispār nav noticis, ka tā nekādu Guļānu vispār nepazīst. Taču, ja pietiktu dūšas, trejpartijas varētu atspēlēties partnerim, vēl dedzīgāk atbalstot Jansonu, cildinot viņu kā Saeimu konsolidējošu kandidātu – iespējams, tieši tas dzītu ZZS sprukās un tiktu minstināties. Diez vai zaļzemnieku jūsma par SC izvēli ir patiesa, jo viņš tomēr ir "tumšais zirdziņš". Kā varu spriest, ZZS ne visai tīkama būtu Ingunas Sudrabas "nelāgā piemēra" atkārtošanās, kad agrāk bezzobaina iestāde un tās vadītājs iegūst autoritāti sabiedrībā, bet rada galvassāpes politiķiem, viņu patroniem vai klientūrai. (Sen aizmirsies, ka sākotnēji Valsts kontroliere dažam šķita vecā blēde, "Tautas partijas ieliktene no koruptīvās Parex bankas".)
Premjera komandai jāsaņemas, citādi abu partiju attiecības pārāk atgādina lomu spēli "dembelis & salaga". Es pat nebrīnītos, ja uz koalīcijas padomi Brigmanis ierastos, ģērbies no Dienvidparka varoņa Kenija mammas palienētā T-kreklā ar uzrakstu "I'm with stupid" un stātos blakus Dombrovskim, lai pozētu fotogrāfiem. Premjers (ar visiem saviem gandrīz astoņdesmit tūkstošiem plusu vēlēšanu biļetenos) un citi vienotībnieki izliktos, ka nesaprot tekstu.
FOTO - ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis (no kreisās), Vienotības pārtsāvis Kārlis Šadurskis un Aivars Lembergs pērnruden valdības veidošanas sarunu laikā. (AFI)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
