Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: senatori Anita Kovaļevska, Dzintra Amerika, Jautrīte Briede, Andris Guļāns, Vēsma Kakste, Veronika Krūmiņa, Diāna Makarova, Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Valters Poķis, Līvija Slica, Ieva Višķere un Rudīte Vīduša rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz [personu A un B] pieteikumu par pienākuma uzlikšanu [..] dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu reģistrētas viņu ģimenes attiecības, sakarā ar [personu A un B] kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada [..] spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] [..] Dzimtsarakstu nodaļa 2015.gada [..] atteicās reģistrēt pieteicēju [personu A un B] laulību.

[2] [Personas A un B] vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzdot dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par pieteicēju ģimenes attiecību reģistrāciju.

[3] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar 2017.gada [..] spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa, pievienojoties rajona tiesas motīviem, atzina, ka viena dzimuma personu attiecību reģistrācija ir tiesībpolitisks jautājums, kas ir likumdevēja izšķiršanās. Tā kā Latvijā viena dzimuma personām nav paredzēta iespēja savas attiecības reģistrēt kā laulību, ne arī kā kāda cita veida partnerattiecības, pieteicēju kopdzīves un attiecību faktisko apstākļu izvērtējumam nav nozīmes. Likumdevējs nav paredzējis normatīvajos aktos nedz dažādu dzimumu pāru faktiskās kopdzīves, nedz arī viena dzimuma pāru faktiskās kopdzīves tiesību aizsardzību. Līdz ar to nav konstatējama pieteicēju kā viena dzimuma pāra diskriminācija tiesībās uz ģimenes dzīvi, jo arī dažādu dzimumu pāru faktiska kopdzīve Latvijā nav aizsargāta ar likumu.

[4] [Personas A un B] iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu. Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Apgabaltiesa ir noraidījusi pieteicēju pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienākums dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt pieteicēju laulību, lai gan pieteicēju prasījums ir par ģimenes attiecību reģistrēšanu.

[4.2] Apgabaltiesa pretēji Senāta Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 3.maija kopsēdes lēmumā norādītajam ir atzinusi, ka faktiskajiem apstākļiem lietā nav izšķirošas nozīmes.

[4.3] Apgabaltiesa netieši atzinusi, ka viena dzimuma pāra tiesības uz ģimenes dzīvi ir tikai deklaratīvas.

[4.4] Tiesa neesot izvērtējusi valsts rīcības atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8.pantā noteiktajam, nepamatoti piešķirot lielu nozīmi Satversmes tiesas vispārīgiem komentāriem un ignorējot Satversmes tiesas atziņas, ka nepieciešams vērtēt, vai konkrētajā situācijā pastāv tāds faktoru kopums, kas valstij rada pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenes attiecību juridisku reģistrāciju.

[4.5] Apgabaltiesa neesot ņēmusi vērā, ka atšķirībā no viena dzimuma pāra nelaulātam dažādu dzimumu pārim nav problēmu ar juridisko saikni ar viņu attiecībās radītiem bērniem, jo saskaņā ar Civillikumu viņi tiek atzīti par bērna vecākiem arī tad, ja bērns ir radīts mākslīgās apaugļošanas rezultātā.

[4.6] Arī Latvijā konstatējami tādi apstākļi, kādus Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina par juridiski nozīmīgiem lietā Oliari and others v. Italy. Apstāklis, ka Itālijas sabiedrībā bija atbalsts viena dzimuma pāru tiesiskajai atzīšanai, bija tikai viens no apsvērumiem, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņēma vērā, konstatējot tiesību uz ģimenes dzīvi pārkāpumu. Arī Latvijā palielinās atbalsts šādu pāru tiesiskajai atzīšanai.

Motīvu daļa

[5] [Personas A un B] kasācijas sūdzībā ir izteikušas iebildumu, ka apgabaltiesa ar spriedumu ir noraidījusi pieteicēju pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienākums dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt pieteicēju laulību, lai gan pieteicēju prasījums ir par ģimenes attiecību juridisku reģistrēšanu jeb juridisku nostiprināšanu. Senāts konstatē, ka apgabaltiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiešām ir norādīts, ka tiek noraidīts pieteicēju pieteikums par labvēlīga akta izdošanu par laulības reģistrēšanu. Taču apgabaltiesa ir arī atzinusi, ka pieteicēju pieteikums ir jāinterpretē plašāk – kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par pieteicēju ģimenes attiecību juridisku nostiprināšanu. Apgabaltiesa sprieduma motīvu daļā, pievienojoties arī rajona tiesas sprieduma motivācijai, ir pēc būtības vērtējusi šo plašāko pieteikuma priekšmetu, lai arī tas nav atspoguļots sprieduma rezolutīvajā daļā.

Ievērojot minēto, Senāts secina, ka pēc būtības nav šaubu, ka lietā ir jāspriež par pieteicēju pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par pieteicēju ģimenes attiecību juridisku nostiprināšanu, nevis laulības reģistrāciju.

[6] Skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Līdz ar to tiesa nav saistīta ar iestādes atteikumā norādīto pamatu. Pārbaude par to, vai pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai, jāveic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu (Senāta 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-415/2006 (A42009704) 17.punkts, 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-14/2007 (A42076104) 17.punkts, 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr. SKA-84/2007 (A42399505) 9.1.punkts). Proti, tiesai pašai objektīvi ir jānosaka, kādas ir lietā piemērojamās tiesību normas un vai konkrētā gadījumā faktiskie apstākļi ir tādi, kas ļauj apmierināt pieteikumu, pamatojoties uz šīm tiesību normām. 

[7] Senāts atzīst, ka lietā piemērojamais likums ir Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums. Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā. Minētā likuma 2.pants paredz, ka civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.

Tā kā [personas A un B] vēlas, lai tiktu reģistrētas viņu ģimenes attiecības kā pamats dažādu mantisko un nemantisko tiesību iegūšanai, tad pēc būtības [personas A un B] vēlas, lai tiktu reģistrēts civilstāvokļa akts, kas būtu pamats turpmāk dažādās tiesiskajās attiecībās atzīt [personas A un B] par vienas ģimenes loceklēm un kas radītu dažādas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus.

Kā tas izriet no Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 2.panta, tad tieši šā likuma mērķis ir regulēt civilstāvokļa aktu reģistrēšanu. Taču šā likuma 3.panta pirmā un, it īpaši, trešā daļa izsmeļoši noteic, kāda veida civilstāvokļa aktus reģistrē dzimtsarakstu iestāde. Proti, šā panta pirmā daļa noteic, ka civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu (turpmāk – civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu. Savukārt šā panta trešā daļa paredz, ka pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa kā dzimtsarakstu iestāde reģistrē laulību, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu. Šajās normās ietvertais reģistrējamo civilstāvokļa aktu veidu uzskaitījums ir izsmeļošs, un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums neparedz, ka dzimtsarakstu iestāde varētu reģistrēt kādu šajā likumā neminētu civilstāvokļa aktu.

[8] Atbilstoši Civillikuma 35.panta otrajai daļai aizliegta laulība starp viena dzimuma personām. Līdz ar to pieteicēju ģimenes attiecības nav iespējams Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma kārtībā reģistrēt kā laulību, un arī [personas A u B] to neapstrīd. Taču Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums neparedz citu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt pieteicēju kā viena dzimuma pāra ģimenes attiecības.

[Personas A un B] uzskata, ka valstij ir jānodrošina iespēja reģistrēt pieteicēju ģimenes attiecības. Senāts piekrīt [personām A un B] un turpmāk minēto iemeslu dēļ atzīst, ka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmā un trešā daļa, ciktāl tā neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam kopsakarā ar cilvēka cieņas principu.

[9] Satversmes 110.panta pirmais teikums paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Senāts uzskata, ka šajā pantā lietotais ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāri, ja starp pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

Satversmes 110.panta pirmā teikuma teksts liecina par to, ka šī norma aizsargā vairākus attiecību modeļus, proti, laulību, ģimeni, vecāku un bērnu attiecības. Satversmes 110.pantā ģimenes jēdziens atšķirībā no laulības jēdziena nav konkretizēts. Taču, tā kā ģimenes jēdziens ir lietots blakus laulības jēdzienam un vecāku un bērnu jēdzieniem, tad jāsecina, ka ģimenes jēdziens neaprobežojas tikai ar laulības ceļā izveidotu ģimeni vai vecāku un bērnu attiecībām. Pretējā gadījumā ģimenes jēdziena lietošana būtu uzskatāma par liekvārdību, jo aptvertu tikai to, kas jau ir tiešā tekstā minēts, izmantojot citus jēdzienus. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka nevienu Satversmes normu, tās daļu vai pat atsevišķu vārdu nevar uzskatīt par lieku, jo šāda izpratne sagrautu Satversmes iekšējo loģisko struktūru (Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑12‑0103 17.punkts).

Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.2.punkts un 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). Tas ir saistīts ar to, ka ģimenes institūtu kā sociālu institūciju ietekmē pārmaiņas sabiedrībā, tādēļ laulība un radniecība vairs nav vienīgie kritēriji, kas norāda, ka divu personu izvēlētais attiecību modelis uzskatāms par ģimeni Satversmes 110.panta izpratnē. Šāda pieeja arī atbilst atziņai, ka „Satversme ir jāiztulko dinamiski, ņemot vērā pašreizējās vajadzības. [..] tā ir reāls instruments (living instrument), kas tiek iztulkots atbilstoši laikmeta garam un prasībām, un orientējas uz modernas demokrātiskas tiesību sistēmas juridiskajām atziņām” (Levits E. Samērīguma princips publiskajās tiesībās – jus commune europaeum un Satversmē ietvertais konstitucionāla ranga princips. Likums un Tiesības, 2.sējums, 2000, Nr. 9(13), 266.lpp.).

Turklāt Satversmes 110.pants neizvirza dzimumu par kritēriju tādu personu noteikšanai, kuras atzīstamas par ģimeni (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). Sabiedrība sastāv ne vien no tādām personām, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar atšķirīga dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādām personām, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts un 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.1.punkts).

[10] Satversmē ietverto jēdzienu interpretācijai ir jāatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām. No Satversmes 89.panta izriet, ka likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5.punkts).

Tāds Satversmes 110.pantā ietvertā ģimenes jēdziena skaidrojums, kas aptver arī viena dzimuma pārus, pilnībā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 8.pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi un ģimenes dzīvi aizsargā arī viena dzimuma pārus, kuriem ir stabilas attiecības (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 24.jūnija sprieduma lietā „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 94.punkts; 2015.gada 21.jūlija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 103.punkts). Viena dzimuma pāri ir tikpat spējīgi kā dažādu dzimumu pāri izveidot stabilas, noturīgas, uz savstarpēju atbildību, lojalitāti un cieņu balstītas attiecības (stable and committed relationship). Līdz ar to arī viena dzimuma pāriem ir nepieciešama viņu attiecību juridiska atzīšana un aizsardzība (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 24.jūnija sprieduma lietā „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 99.punkts; 2013.gada 7.novembra sprieduma lietā „Vallianatos and Others v. Greece”, iesniegumu Nr. 29381/09 un 32684/09, 78.punkts; 2015.gada 21.jūlija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 165.punkts). Turklāt ģimenes saites var pastāvēt arī starp vienas pāri veidojošās personas bērnu un otru pāri veidojošo personu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 31.augusta lēmums par iesnieguma pieņemamību lietā „Gas and Dubois v. France”, iesnieguma Nr. 25951/07; 2013.gada 19.februāra sprieduma lietā „X and Others v. Austria”, iesnieguma Nr. 19010/07, 95.–96.punkts).

[11] Tas, ka Satversmes 110.pants aizsargā arī tādu ģimeni, kas sastāv no viena dzimuma pāra, izriet arī no cilvēka cieņas principa.

Satversmes 1.pants paredz: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Savukārt Satversmes ievada ceturtā rindkopa noteic, ka „Latvija kā demokrātiska, tiesiska [..] valsts balstās uz cilvēka cieņu”.

Satversmes tiesa ir vērsusi uzmanību uz to, ka Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība ir cilvēka cieņa. Katra indivīda vērtība ir pamattiesību būtība. Cilvēka cieņa raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Cilvēka cieņa kā pamattiesība piemīt ikvienam cilvēkam neatkarīgi no jebkādiem nosacījumiem. Tā ir jāaizsargā gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās. Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu piemērotājam ir jārespektē cilvēka cieņa (Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.1.punkts, 2019.gada 5.marta sprieduma lietā Nr. 2018‑08‑03 11.punkts, 2020.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 17.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts).

[12] Tātad no cilvēka cieņas principa izriet, ka katrs cilvēks ir vērtība. Turklāt cilvēka cieņas princips prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību, jo cilvēka cieņa piemīt ikvienam cilvēkam neatkarīgi no jebkādiem nosacījumiem. Visu cilvēku vienvērtību cita starpā postulē modernās Rietumu kultūras cilvēka normatīvais tēls jeb ideāls (Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības principu. Latvijas Vēstnesis, 08.05.2003., Nr. 68). Visu cilvēku vienvērtības ideja ir atspoguļota arī ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1.pantā, kurā ir teikts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās.

Senāts uzskata, ka, vērtējot, vai tiek nodrošināta visu cilvēku vienvērtības atzīšana, ir jāņem vērā, ka gan heteroseksuāli orientētu, gan homoseksuāli orientētu pieaugušu cilvēku pēc brīvas izvēles veidota pāra attiecības var raksturot vienlīdz liela intimitāte, stabilitāte un savstarpēja uzticība. Daži cilvēki – gan heteroseksuāli, gan homoseksuāli – var būt apmierināti ar gadījuma vai īslaicīgām attiecībām. Tomēr lielākā daļa cilvēku vēlas vairāk – viņi vēlas mīlestību. Mīlestība šādos gadījumos parasti nozīmē ne tikai siltas savstarpējās attiecības, bet arī savstarpēju piederības sajūtu, kas ir pāra attiecību būtība. Daudzi pāri vēlas arī stabilitāti un pastāvību, kas parasti ir saistīta ar kopīgām mājām un kopīgu dzīvi un kas parasti raksturo ģimeni. Šajā ziņā homoseksuāli orientēti cilvēki neatšķiras no heteroseksuāli orientētiem cilvēkiem (Lēdijas Brendas Heilas viedoklis Apvienotās Karalistes Lordu palātas 2004.gada 21.jūnija spriedumā lietā „Ghaidan v. Godin-Mendoza”, 139., 142.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm). Kā jau tika minēts, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pāri ir tikpat spējīgi kā dažādu dzimumu pāri izveidot stabilas, noturīgas, uz savstarpēju atbildību, lojalitāti un cieņu balstītas attiecības. Arī [personas A un B] pieteikumā uzsver, ka dzīvesbiedru spēja un vēlme mīlēt, uzticēties, gādāt un rūpēties vienam par otru nav atkarīga no dzīvesbiedru dzimuma.

Ja tiktu atzīts, ka Satversmes 110.pantā lietotais jēdziens „ģimene” neaptver viena dzimuma pāru veidotas ģimenes, Senāta ieskatā tas nozīmētu, ka valsts uzskata viena dzimuma pāra veidotas ģimenes par mazāk vērtīgām un tādām, kas nav pelnījušas valsts aizsardzību, kamēr dažādu dzimumu pāra veidotai ģimenei šāda aizsardzība tiek nodrošināta. Tādējādi faktiski tiktu pausts aizvainojošs uzskats, ka homoseksuāli orientēti cilvēki ir „neizdevušies” vai „nederīgi” cilvēki, kas neiederas normālā sabiedrībā un kuriem līdz ar to nepienākas cieņa un aizsardzība, ko demokrātiskas tiesiskas valsts konstitūcija nodrošina ikvienam; ka viņu spēja mīlēt, izrādīt lojalitāti un uzņemties savstarpēju atbildību ir mazāk vērtīga nekā dažādu dzimumu pāriem (sal. Dienvidāfrikas Konstitucionālās tiesas 2005.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr. CCT 60/04 un CCT 10/05 71.punkts, https://collections.concourt.org.za/handle/20.500.12144/ 2229?show=full).

Senāts uzskata, ka tas būtu pretrunā ar cilvēku vienvērtības principu, kas izriet no cilvēka cieņas. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts). Senāts pievienojas arī lēdijas Brendas Heilas Apvienotās Karalistes Lordu palātas 2004.gada 21.jūnija spriedumā lietā Ghaidan v. Godin-Mendoza paustajam, ka demokrātija ir balstīta uz principu, ka visiem cilvēkiem ir vienāda vērtība. Ja pret kādu personu izturas tā, it kā viņa būtu mazāk vērtīga nekā citas personas, tas rada ne tikai sāpes un ciešanas, bet arī aizskar šīs personas cilvēka cieņu (sprieduma 132.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm).

Līdz ar to, iztulkojot Satversmes 110.pantu kopsakarā ar cilvēka cieņas principu, Senāts secina, ka Satversmes 110.pants nosaka valsts pienākumu aizsargāt arī tādas ģimenes, kas sastāv no viena dzimuma pāra, kuru saista ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

[13] Tā kā Satversmes 110.pantā lietotais ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāra veidotu ģimeni, tad ir jānoskaidro, kādas tiesības šādām ģimenēm garantē Satversmes 110.panta pirmais teikums.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka vienas no tiesībām, kas ietvertas Satversmes 110.pantā, ir ģimenes tiesības uz īpašu valsts atbalstu un aizsardzību, kas, ņemot vērā starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, īpaši Eiropas Sociālajā hartā, noteikto un pienākumu Satversmē ietvertās pamattiesības interpretēt atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt ģimenes sociālo, ekonomisko un arī juridisko aizsardzību (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts).

Satversmes 110.panta pirmais teikums ietver divus likumdevēja pienākumus. Šajā Satversmes normā visupirms ir ietverts likumdevēja pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību jeb noteikt ģimenes attiecību tiesisko regulējumu. Savukārt šim pienākumam pakārtots ir otrs šajā Satversmes normā ietvertais likumdevēja pienākums – nodrošināt ģimenes ekonomisko un sociālo aizsardzību un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.1. un 10.3.punkts).

Ar ģimenes attiecību tiesisko regulējumu ir saprotams ģimenes locekļu savstarpējo personisko un mantisko attiecību regulējums, kas nodrošina ģimenes aizsardzības pamatu. Šādam regulējumam, pirmkārt, ir jānodrošina personām iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni. Ja personām, kuras savā starpā izveidojušas ģimenes attiecības, nav iespējas panākt šo attiecību juridisku nostiprināšanu, tad valsts šādu ģimeni „nevar ieraudzīt” jeb nevar identificēt, kas nepieciešams, lai šīs ģimenes locekļi spētu efektīvi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības un valstī paredzētos ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus. Proti, ja personām, starp kurām izveidojušās ģimenes attiecības, nav paredzētas tiesības šīs savas ģimenes attiecības juridiski nostiprināt, tad nemaz nav iespējams šādām ģimenēm nodrošināt nedz pilnvērtīgu juridisko aizsardzību, nedz arī sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Otrkārt, ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānodrošina ģimenes un tās locekļu aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tas nozīmē, ka ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānosaka ģimenes locekļu savstarpējās tiesības un pienākumi personiskajās un mantiskajās attiecībās, kas izriet no viņu ģimenes dzīves (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts).

[14] Senāts apzinās, ka likumdevējs var izvēlēties, kādu tiesiskā regulējuma formu un saturu noteikt viena dzimuma pāra ģimenes attiecībām. Tomēr, kā atzinusi Satversmes tiesa, tā rīcības brīvība nav neierobežota, un likumdevējam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai šādai ģimenei vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzība. Tas ir likumdevēja pienākums, ko nosaka Satversmes 110.panta pirmais teikums. Rīcības brīvība nozīmē to, ka, nosakot ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties dažādus risinājumus, ja vien attiecīgais tiesiskais regulējums nodrošina, pirmkārt, iespēju personām juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni un, otrkārt, ģimenes un tās locekļu aizsardzību viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.3.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).

Likumdevēja rīcības brīvība aptver tā tiesības izvēlēties, piemēram, to, vai viena dzimuma pāra ģimenes attiecību juridisko nostiprināšanu un no tās izrietošās personiskās un mantiskās tiesības regulēt Civillikuma Ģimenes tiesību daļā vai pieņemt speciālu likumu par šo jautājumu. Tāpat likumdevējs var noteikt šādu attiecību juridiskās nostiprināšanas formu. Piemēram, Saeimā iesniegtajā likumprojektā „Dzīvesbiedru likums” (likumprojekts Nr. 351/Lp13) bija paredzēts, ka dzīvesbiedru līgumu slēdz notariāla akta kārtībā, proti, pie notāra, līdzīgi kā tas ir paredzēts Igaunijas Reģistrēto partnerattiecību likumā (Kooseluseadus, angļu val.: Registered Partnership Act, https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ 527112014001/consolide). Tāpat likumdevējs varētu arī paredzēt, ka viena dzimuma pāra ģimene tiek reģistrēta dzimtsarakstu iestādē, līdzīgi kā tas ir paredzēts Horvātijas Viena dzimuma pāra dzīves partnerības likumā (Zakon o životnom partnerstvu osoba istog spola, angļu val.: Same-sex Life Partnership Act, https://www.zivotnopartnerstvo.com/en/same-sex-life-partnership-act/).

Taču, lai kādu šo attiecību juridiskās nostiprināšanas formu likumdevējs izvēlētos, likumdevējam ir jāparedz arī tas, ka tiek izveidots vienots valsts reģistrs, kur šādas ģimenes attiecības ir reģistrētas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka valsts var „ieraudzīt” šo ģimeni. Pretējā gadījumā šādas ģimenes locekļi nespēs efektīvi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības un valstī paredzētos ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts). Proti, viens no elementiem pienākumam nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni ir tas, ka šādas ģimenes attiecības tiek reģistrētas vienotā valsts reģistrā.

[15] Tā kā Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu uzliek valstij pozitīvu pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenes iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni, kas ietver arī pienākumu nodrošināt šo attiecību reģistrāciju vienotā valsts reģistrā, tad tālāk ir jāpārbauda, vai valsts ir izpildījusi šo pienākumu.

Satversmes tiesa ir norādījusi: lai izvērtētu, vai valsts ir izpildījusi tai Satversmes 110.pantā noteikto pozitīvo pienākumu nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, ir jāpārbauda:

1) vai likumdevējs ir veicis pasākumus ģimenes juridiskās aizsardzības nodrošināšanai, proti, vai likumdevējs ir noteicis viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un normatīvajos aktos ir paredzēts šādas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskais regulējums;

2) vai noteiktais ģimenes attiecību tiesiskais regulējums ļauj vismaz minimālā apmērā nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenes juridisko aizsardzību;

3) vai noteiktais viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesiskais regulējums atbilst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 17.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 13.punkts; 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 12.punkts).

[16] Senāts konstatē, ka Latvijā nav izveidots tāds tiesiskais regulējums, kas noteiktu viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko ietvaru, tostarp šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības. Latvijā viena dzimuma pāri nevar noslēgt laulību, kā arī citādi juridiski nostiprināt savas attiecības. Neviens tiesību akts arī nenosaka šāda pāra ģimenes locekļu savstarpējās tiesības un pienākumus personiskajās un mantiskajās attiecībās, kas izriet no viņu ģimenes dzīves.

Viena dzimuma pāra ģimenes attiecību dalībnieki var izmantot tiesību normās paredzētos līdzekļus atsevišķu personisko un mantisko jautājumu risināšanai (piemēram, izsniedzot pilnvaras, sastādot testamentu vai mantojuma līgumu). Taču šo līdzekļu izmantošana nereti ir ne tikai laikietilpīga, bet arī rada papildu izdevumus, kas ir lielāki nekā ģimenēm, kuras valsts ir juridiski atzinusi (kā to parāda, piemēram, Satversmes tiesas lieta Nr. 2020-34-03). Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pāra ģimenes attiecību dalībnieku tiesības izmantot atsevišķus normatīvajos aktos paredzētus līdzekļus, kas turklāt ir piemērojami specifiskās situācijās, nevar uzskatīt par viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko regulējumu (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 14.1.punkts). Viena dzimuma pāris juridiski netiek uzskatīts par ģimeni un savstarpējās tiesiskās attiecības var regulēt tikai kā tādas personas, starp kurām nav ģimenes saišu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).

Senāts konstatē, ka šobrīd pastāvošie atsevišķie normatīvajos aktos paredzētie līdzekļi neaptver arī viena dzimuma pāra ģimeņu tiesības tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu valsts „juridiski neredz” faktiski pastāvošās viena dzimuma pāra ģimenes, jo tām vispār nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības, reģistrējot tās vienotā valsts reģistrā. Šādu iespēju šobrīd neparedz arī neviens likums.

[17] Konstatējot, ka likumdevējs nav noteicis viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, jo tām nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un līdz ar to nav arī paredzētas šādu ģimeņu tiesības tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā, ir pamats secināt, ka valsts nav izpildījusi no Satversmes 110.panta un cilvēka cieņas principa izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību.

Satversmes tiesa līdz šim nav atzinusi, ka varētu būt apstākļi, kas varētu attaisnot valsts pozitīvo pienākumu nepildīšanu. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka, izvērtējot, vai ir pieļauts cilvēktiesību pārkāpums, nepildot valsts pozitīvo pienākumu, ir jāizmanto līdzīgi principi, kādi tiek izmantoti valsts negatīvo pienākumu vērtēšanā. Proti, ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp indivīda un visas sabiedrības konkurējošajām interesēm. Šajā kontekstā ir nozīmīgi Konvencijas attiecīgajos pantos norādītie leģitīmie mērķi cilvēktiesību ierobežošanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 21.jūlija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 160.punkts). Tātad valsts pozitīvais pienākums nebūs pārkāpts, ja attiecīgo pasākumu neveikšana notiek leģitīma mērķa aizsardzības labad un ir nodrošināts samērīgums.

Atbilstoši Satversmes 116.pantam leģitīmi mērķi ir citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības aizsardzība. Izvērtējot to, vai viena dzimuma pāra attiecību juridiska atzīšana Latvijā, nodrošinot arī šādu ģimeņu tiesības tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā, varētu apdraudēt kādas nozīmīgas sabiedrības intereses, Senāts turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nesaskata šādu apdraudējumu.

[18] Nav pamata uzskatīt, ka iespēja viena dzimuma pāra ģimenei juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības varētu apdraudēt citu personu tiesības, tostarp tiesības uz ģimenes un laulības aizsardzību. Šādu attiecību juridiska atzīšana un aizsardzība nemazinātu iespējas atzīt cita veida ģimenes attiecības, tostarp laulību slēgšanas iespējas, un citām ģimenēm garantēto aizsardzību. Nav pamata uzskatīt, ka divu cilvēku lēmums juridiski nostiprināt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības varētu ietekmēt citu cilvēku lēmumu par laulības noslēgšanu, it īpaši situācijā, kad laulības noslēgšana nav iespējama diviem viena dzimuma cilvēkiem. Nav arī saskatāms, ka iespēja juridiski nostiprināt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības varētu kādā citādā veidā apdraudēt dažādu dzimumu pāra ģimeni, piemēram, ietekmēt šāda pāra lēmumu par bērnu radīšanu. Lēmumi par to, vai slēgt laulību un radīt bērnus, tiek balstīti uz dažādiem personiskiem, romantiskiem un praktiskiem apsvērumiem. Ir neloģiski pieņemt, ka šādu dziļi personisku lēmumu varētu ietekmēt fakts, ka valsts juridiski atzītu viena dzimuma pāra ģimenes.

Nav arī pamata uzskatīt, ka tas samazinātu tradicionālo ģimeņu nozīmi. Viena cilvēka cieņas ievērošana un pamattiesību nodrošināšana neatņem un nemazina cita cilvēka cieņu. Tādēļ Satversmes 110.panta pirmajam teikumam atbilstošas aizsardzības un atbalsta nodrošināšana viena dzimuma pāra ģimenei netraucē citu ģimenes formu pastāvēšanai un nemazina tām paredzēto aizsardzību un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts).

Arī citu Eiropas valstu konstitucionālās tiesas ir atzinušas, ka iespējas nodrošināšana viena dzimuma pāra ģimenei juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības nav pretrunā ar konstitūcijā nostiprināto valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt laulību.

Piemēram, Vācijas konstitūcijas 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts aizsargā laulību un ģimeni. Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir norādījusi, ka no šajā normā noteiktās laulības aizsardzības neizriet aizliegums paredzēt iespēju arī viena dzimuma pāriem izveidot līdzīgi juridiski strukturētu savienību. Viena dzimuma pāra partnerattiecību reģistrēšana nemaina laulības tiesiskos pamatus un nemaina tiesiskās sekas, kas ir noteiktas laulībai. Pieņemot likumu par viena dzimuma pāra partnerattiecību reģistrēšanu, laulībai netiek nodarīts nekāds kaitējums. Tas arī nepārkāpj pienākumu veicināt laulības kā dzīvesveida atzīšanu, jo tas nemazina laulību veicinošos pasākumus. Tas tikai dod cita veida savienībai juridisku atzīšanu un nosaka tajā iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Laulības juridiskās aizsardzības un veicināšanas apjoms nemainās, ja tiesību sistēmā tiek atzīti arī citi ģimenes modeļi, ko veido personas, kas nevar stāties laulībā kā divu dažādu dzimumu personu savienībā (Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas 2002.gada 17.jūlija sprieduma lietās Nr. 1 BvF 1/01 un Nr. 1 BvF 2/01 89.–98.punkts, https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Entscheidungen/EN/ 2002/07/fs20020717_1bvf000101en.html).

Arī Ungārijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka, paredzot viena dzimuma personām iespēju reģistrēt laulībai līdzīgu savienību, netiktu pārkāpts konstitūcijā noteiktais valsts pienākums aizsargāt laulību. Laulībai kā dažādu dzimumu personu savienībai netiktu nodarīts kaitējums, ja arī viena dzimuma pāri varētu reģistrēt savas attiecības. Stabilu viena dzimuma pāru tiesības uz šo attiecību atzīšanu un aizsardzību izriet no konstitūcijā nostiprinātajām tiesībām uz cilvēka cieņu, tiesībām uz pašnoteikšanos, tiesībām uz vispārējo brīvību un personības brīvu attīstību (Ungārijas Konstitucionālās tiesas 2008.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr. 154/2008 3.2.2.punkts, https://hunconcourt.hu/ugykereso/talalatok? hatarozat_sorszam=154&hatarozat_evszam=2008).

Senāts uzskata, ka iespēja viena dzimuma pāra ģimenei juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības ne tikai nerada apdraudējumu laulībai, bet drīzāk papildus apstiprina laulības nozīmi. Laulība ir stabilās, noturīgās, uz savstarpēju atbildību, lojalitāti un cieņu balstītās pāra attiecībās esošu dažādu dzimumu personu ģimenes juridiska atzīšana. Nodrošinot juridisku atzīšanu citām personām, kas ir līdzīgās attiecībās un kam laulība nav pieejama, valsts demonstrētu, ka tā kopumā pozitīvi vērtē un atbalsta stabilas, noturīgas, uz savstarpēju atbildību, lojalitāti un cieņu balstītas pāra attiecības neatkarīgi no partneru dzimuma, un ka tā šādu attiecību juridisku atzīšanu, tātad arī laulību noslēgšanu, uzskata par veicināmu un atbalstāmu.

[19] Viens no leģitīmiem mērķiem cilvēktiesību ierobežošanai ir arī sabiedrības tikumība. Sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par kurām pastāv vienprātība, ka tās ir nepieciešamas sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai. Šīs normas laika gaitā mainās un var būt atšķirīgas dažādās vietās un kultūrās (Pleps J. 116.pants. Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 778.lpp.; Levits E. Cilvēktiesību piemērošanas jautājumi Latvijā. 2000, 287.lpp.).

Nevar apgalvot, ka Latvijas sabiedrībā ir vienprātīgs viedoklis par to, vai viena dzimuma pāra ģimenes attiecības ir tikumīgas vai nav. Ir sabiedrības daļa, kas šādas attiecības uzskata par netikumīgām, taču ir arī sabiedrības daļa, kas uzskata, ka ilgstošas un stabilas pāra attiecības, kurās partneri neatkarīgi no viņu dzimuma viens par otru rūpējas, ir tikumīgas, jo tās sekmē sabiedrības harmonisku funkcionēšanu.

Taču jāņem vērā, ka juridiski tiek aizsargāti vien atsevišķi tikumības elementi jeb tikai daļa no sabiedrības priekšstatiem par tikumību. Līdz ar to, pat ja sabiedrības ievērojama daļa kādu rīcību uzskatītu par netikumīgu, tas automātiski nenozīmē, ka ir pamats šādas rīcības (tiesību) ierobežošanai. Vienmēr ir jāievēro samērīguma princips un jāvērtē, vai šāds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā (Sedliņa I. Vairākuma priekšstati un minoritātes tiesības. Intervija ar Egilu Levitu, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, http://providus.lv/article/vairakuma-prieksstati-un-minoritates-tiesibas).

Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts). Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skaidrojusi: lai arī atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams indivīda intereses pakārtot vairākuma interesēm, demokrātija tomēr nenozīmē to, ka vairākuma viedoklim vienmēr ir jābūt noteicošajam. Ir jāpanāk līdzsvars, kas nodrošina taisnīgu un pienācīgu izturēšanos pret minoritātēm un nepieļauj dominējošās pozīcijas negodprātīgu izmantošanu. Turklāt Konvencijai pamatā esošajām vērtībām neatbilst tas, ka vairākuma piekrišana ir priekšnoteikums mazākuma grupas tiesību īstenošanai. Ja tā notiktu, tad mazākuma tiesības būtu tikai teorētiskas, nevis praktiski īstenojamas un efektīvas, kā to prasa Konvencija (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020.gada 14.janvāra sprieduma lietā „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 106. un 123.punkts).

Viena dzimuma pāra attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšana būtiski skar šādus pārus, jo tas gan rada sajūtu, ka valsts šādas ģimenes uzskata par nesvarīgām, proti, tādām, kas nav aizsardzības vērtas, gan arī tādējādi šiem pāriem tiek liegta virkne tiesību. Savukārt sabiedrības ieguvums no šādu pāru attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšanas nav vērtējams kā būtisks, jo tie sabiedrības locekļi, kas to neatbalsta, arī pēc šādas atzīšanas un aizsardzības nodrošināšanas varētu palikt pie saviem uzskatiem.

Turklāt nevar ignorēt to, ka viena dzimuma pāru attiecības reāli pastāv. Arī tad, ja tiem netiek nodrošināta viņu attiecību juridiska atzīšana un aizsardzība, tie turpinās būt, neraugoties uz to, ka valsts šādas ģimenes „juridiski neredz”. Jāņem arī vērā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka nav apšaubāmas indivīdu tiesības atklāti atzīt savu piederību kādai no seksuālajām minoritātēm un veicināt seksuālo minoritāšu tiesības (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020.gada 14.janvāra sprieduma lietā „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 119.punkts). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tieši šādu pāru ģimenes attiecību juridiska atzīšana un aizsardzība radīs kādu īpašu papildu apdraudējumu sabiedrības tikumībai.

[20] Senāts uzskata, ka viena dzimuma pāru attiecību juridiska atzīšana un aizsardzība, kas ietver arī šādu ģimeņu tiesības tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā, ne tikai nerada kaitējumu sabiedrības interesēm, bet rada ieguvumus.

Pirmkārt, sabiedrības ieguvums ir tāds, ka sabiedrībai rodas tiesiskā skaidrība par šādu pāru tiesisko statusu un par šo personu savstarpējām tiesībām un pienākumiem, kā arī prognozējamība šādu pāru personiskajās un mantiskajās attiecībās. Šāda skaidrība un prognozējamība sekmē sabiedrības harmonisku funkcionēšanu.

Otrkārt, ģimenes attiecību atzīšana ir saistīta arī ar savstarpējo tiesību un pienākumu noteikšanu, no kuriem viens no būtiskākajiem ir pienākums vienam otru atbalstīt un rūpēties vienam par otru, arī materiāli. Līdz ar to, ja valsts juridiski atzīst kādu ģimeni, tad valstij arī rodas tiesības prasīt, lai primāri tieši ģimenes locekļi rūpējas viens par otru, kas mazina nepieciešamību pēc palīdzības no valsts.

Treškārt, viena dzimuma pāra ģimenē var tikt audzināti arī bērni, kā tas ir arī pieteicēju gadījumā. Liedzot šādām ģimenēm juridisku atzīšanu un aizsardzību, bērni neko neiegūst, jo viņi joprojām būs tieši šajā ģimenē, kurai nebūs nodrošināta atzīšana un aizsardzība. Taču, ja šādas ģimenes juridiski tiktu atzītas un aizsargātas, tajās augošie bērni iegūtu no ģimenes locekļu personisko un mantisko attiecību stabilitātes, skaidrības un prognozējamības, ko šāda viņu ģimeņu atzīšana rada. Tāpat šie bērni tikai iegūtu no apziņas, ka valsts viņu ģimeni neuzskata par mazāk vērtīgu un mazāk aizsardzības cienīgu kā citas ģimenes, kuras valsts atzīst. Kā ir skaidrojusi Dr.Psych. Diāna Zande, ilgtermiņā bērna vislabākajās interesēs ir, lai tas ģimenes modelis, kurā viņš aug, būtu kopumā sabiedrībā akceptēts, jo tas sekmē to, ka bērns jūtas emocionāli drošs un pieņemts ne tikai savā ģimenē, bet arī plašākā sabiedrībā (Satversmes tiesas 2020.gada 13.oktobra tiesas sēdes lietā Nr. 2019‑33‑01 ieraksta 6:33‑6:53 un 45:48‑46:47 minūte). Neapšaubāmi, tas, ka valsts nodrošinās viena dzimuma pāra ģimenēm iespēju juridiski nostiprināt viņu attiecības, nenozīmēs uzreiz visu sabiedrības locekļu akceptu šādam ģimenes modelim. Taču valsts, paredzot šādu iespēju, demonstrētu, ka arī šāda ģimene ir vērtīga un aizsargājama, un tādējādi sekmētu šāda ģimenes modeļa akceptēšanu sabiedrībā un tātad arī bērna vislabāko interešu ievērošanu.

Ievērojot minēto, Senāts secina, ka Latvijā viena dzimuma pāru interese un vajadzība pēc viņu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības ir būtiska un nav konstatējams, ka pastāvētu kāda tik būtiska konkurējoša sabiedrības interese, kas varētu būt pamats šādu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšanai.

[21] Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu nosaka valstij pienākumu nodrošināt iespēju viena dzimuma pāra ģimenēm juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā. Likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis, un nav konstatējams, ka kādas būtiskas sabiedrības intereses attaisnotu šā pienākuma nepildīšanu. Līdz ar to tas, ka viena dzimuma pāra ģimenēm nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni, kas ietver arī šādu ģimeņu tiesības tikt reģistrētām vienotā valsts reģistrā, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvēka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.

[22] Senāts uzskata, ka tieši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums šā iemesla dēļ neatbilst Satversmei.

Kā jau tika secināts, no Satversmes 110.panta pirmā teikuma kopsakarā ar cilvēka cieņas principu izriet likumdevēja pienākums noteikt viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, kas paredz gan iespēju juridiski nostiprināt šādas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni, gan arī paredz šādas ģimenes juridisko aizsardzību, proti, nosaka šādas ģimenes un tās locekļu aizsardzību viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Iespēja juridiski nostiprināt ģimenes attiecības iesaistītajām personām ir nozīmīga pati par sevi, jo valsts tādējādi atzīst viņu vienvērtību ar citiem sabiedrības locekļiem. Tomēr ģimenes attiecību juridiskās nostiprināšanas galvenais uzdevums ir nodrošināt to, lai būtu iespējams īstenot ģimenes locekļu juridisko aizsardzību (aizsardzību viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās), ekonomisko un sociālo aizsardzību. Tātad atbilstoši Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un cilvēka cieņas principam viena dzimuma pāra ģimenes juridiskajai nostiprināšanai ir jārada iesaistītajām personām ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumi.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 2.pants noteic, ka civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus. No tā var secināt, ka viena dzimuma pāra ģimenes juridiskā nostiprināšana pēc savas būtības ir civilstāvokļa akts, kas līdz ar to kā tāds ir reģistrējams.

Latvijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju paredz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums. Taču, kā jau tika norādīts, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmā un trešā daļa izsmeļoši noteic, kāda veida civilstāvokļa aktus reģistrē dzimtsarakstu iestāde, un šīs normas neparedz viena dzimuma pāra ģimenes attiecību reģistrāciju. Līdz ar to Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmā un trešā daļa, ciktāl tā neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvēka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.

Ievērojot minēto, apstrīdētās normas ir atzīstamas par spēkā neesošām. Savukārt, lai varētu nodrošināt [personu A un B] efektīvu tiesību aizsardzību, apstrīdētās normas attiecībā uz [personām A un B] būtu nepieciešams atzīt par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža.

[23] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 273.panta 4.punktu tiesa aptur tiesvedību, ja tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 275.panta 6.punktu šā likuma 273.panta 4.punktā noteiktajā gadījumā tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 104.panta otro daļu, 273.panta 4.punktu, 275.panta 6.punktu, Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 9.punktu un 19.1panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu, Senāts

nolēma

iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.

Apturēt tiesvedību administratīvajā lietā Nr. [..] līdz Latvijas Republikas Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Lēmums nav pārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

13
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...