Viela pārdomām

Viena no būtiskākajām kļūdām un maldiem ir tā, ka nabagi virtuāli pieskrūvē savas galvas bagāto rumpjiem un nesaprot, ka iestājas nesaderība.

Ja nabagam galvenais mērķis, sapnis un problēmu risinājums ir nauda, tad viņš nez kāpēc ir pārliecināts, ka arī bagātajiem pats svarīgākais ir nauda. Viņš nepieļauj domu, ka bagātie spēj būt tik bagāti, ka par naudu domā reti. Nauda viņiem ir pašsaprotama lieta, un tā viņiem vienmēr būs.

Nauda paver iespējas, nauda atver durvis bagāto un ietekmīgo namos un aprindās, un viena naudīga cilvēka darba stunda nes tik daudz naudas, cik nabags, smagi strādājot, nespēj nopelnīt gadā.

Šo nezinot un nesaprotot, nabagi skandina par Pasaules valdību, par Zelta miljardu, par kariem, kuri izraisīti, lai mainītu valūtu kursus, pārdotu patronas un pelnītu, kā arī neizpaliek plakanā zeme, masonu veiksmīgā darbība, kovidafēra un doma, ka ir kādi izredzētie, kuri ir ļoti gudri, kuri spēj daudz izdarīt, kuru plāni ir ja ne gadsimtos, tad vismaz desmitgadēs, bet rūgtā patiesība ir tāda, ka tas viss ir tikai nejēgu, skaudības un ļaunuma, kā arī alkatības pārņemtu muļķu galvās.

Realitātē tā saucamie gudrie un ietekmīgie ir mācījušies tajās pašās skolās, ārstējušies tajās pašās slimnīcās, ēduši tos pašus ēdienus, skatījušies to pašu TV, klausījušies radio, mūziku un baudījuši mākslu. Ja arī kādā jomā viņiem ir paveicies, tad tas attiecas tikai uz šo jomu, bet citās viņi nav gudrāki par nabagiem, taču viņiem šī gudrība arī nav vajadzīga, jo viņi spēj nepieciešamo pakalpojumu nopirkt un zinošs santehniķis visu viņiem saskrūvēs.

Vara

Nabagi un muļķi sapņo par varu un tiecas pēc tās. Kaut kļūt par sētnieka vecāko palīgu, kaut par apkopšanas menedžeri – apkopēju...

Tikai deģenerātiem ir vajadzīga vara pār citiem deģenerātiem, jo kam tev vara pār aunu baru?! Vai tāds ir tavas dzīves mērķis un sapnis? Vai tas ir kas tāds, ar ko lepoties un ko mazbērniem stāstīt?

Vara pār citiem cilvēkiem bieži vainagojas ar diktatūru, slēptu vai atklātu, bet kāds ir šī sapņa saturs? Tu esi pakļāvis aitas. Vai tas ir tas, pēc kā tiecies un ar ko lepojies? Kam tev vajag diktēt aitām, kurā pļavā zāli plūkt? Vai tad neapzinies, ja gani aitas, tad pats neesi tālu no aitu pasaules skatījuma, aitu vajadzībām, vērtībām, izpratnes un morāles, kā arī no aitu smakām.  Vilks nešķiros, kura aita te galvenā, viņš kodīs rīklē tai, kuru var aizsniegt un kuru spēj noķert.

Ko tu gribi panākt, ko izveidot, ko uzbūvēt un ko sasniegt, liekot savas ieceres un mērķus īstenot šādiem izpildītājiem? Aitām ir aitu kājas, aitu smadzenes, aitu runas spējas, aitu izpratne un vilna, kā arī gaļa, kas arī ir viņu sūtība un būtība.

Kam tev vara pār aitām? Vai liksi tām gultu klāt, putru vārīt, dziedāt, muzicēt? Viņas prot tikai zāli grauzt, vienu blējīgu dziesmu dziedāt un nespēj pat skārdeni tev atvērt, lai paklanoties ar stulbu smaidu sejā to tev pasniegtu. Aitas pat ledusskapi neatvērs un neatnesīs tev sieru, jo tām nav vajadzīgo ekstremitāšu.

Kam tev vara pār tiem, kuri neko, izņemot vilnu un gaļu, tev nevar dot? Bet, lai vilnu un gaļu ņemtu, pietiek ar naudu, par kuru tu to visu vari nopirkt. Kam tev vara pār cilvēkiem, ja to, ko tev spēj dot cilvēki, tu vari nopirkt, necīnoties par varas krēsliem un neriskējot, rāpjoties pa varas kāpnēm?

Pērc!

Tev nevajag būt aitu vadonim, lai sagādātu sev vilnas zeķes, – tās var nopirkt tad, kad ir auksti, un izmest, kad ziema pagājusi. Bet aitas neizmetīsi, tās visu laiku būs jāgana, tās nepārtraukti blēs un prasīs barību. Tāpēc gudrākie netiecas pēc varas pār aitām, viņi vajadzības gadījumā nopērk to, kas tiem nepieciešams.

Lai tev ēdienu nestu, lai tev klanītos, lai tevi seksuāli apmierinātu, nav vajadzīga vara pār aitām. Ir vajadzīga tikai nauda, un tev par naudu pienesīs ēdienu, ja vajag sasmalcinās, sekasu tev sniegs vairāk, nekā vari paņemt, un glaimos nepārtraukti – kamēr maksāsi.

Lai tev minētais būtu, nav jābūt nedz prezidentam, nedz deputātam, nedz sabiedriskam darbonim. Nav jākāpj pa aitu galvām, lai iesēstos sapņu krēslā, kur to visu var dabūt. Ir vieglāks un ātrāks risinājums.

Strādā kaut par santehniķi, nopelni un pērc! Vai domā, ka tevis pirktais hamburgers garšos citādāk nekā tas, ko nopirks politiķis? Vai domā, ka prezidentam govs dos kādu īpašāku pienu?

Varaskāre pār aitām ir no prāta trūkuma un iedomības, kā arī lepnības un gara tumsas. Kristieši jau sen zina, ka tie ir grēki un tās ir nosodāmas īpašības, kā arī šo tieksmju radītas sekas.

Cita lieta, ja spēj nopelnīt, ar naudas palīdzību nodrošināt sev minēto un neminēto un tad, ja tev ir kāda vēlme, kādi uzskati, kāds pasaules skatījums, vari doties politikā un paveikt arī šajā jomā jebko, bet ne otrādi.

Dzīvo patriotiski, paciet grūtības, aizstāvi, cīnies un tad arī karodziņu piespraud, tad arī ar nacionāliem simboliem izdaiļo savu auto, bet ne otrādi. Darbības nav, grūtības nespēj pārvarēt, saprašanas nav, ziedošanās nav, izpratnes nav, bet šo trūkumu veikli aizvieto un aizstāj ar prievīti un karodziņu pie mašīnas priekšējā loga.

Nehomo sapieni

Iztēlojies, ka kādi attīstītāki citplanētieši ierodas savos lielajos, plakanajos, lidojošajos šķīvjos un pakļauj cilvēci. Kam tas viņiem vajadzīgs? Kāpēc viņiem tā rīkoties? Ja viņi spēj šurp atlidot, tas liecina, ka ir gudrāki, bet, ja ir gudrāki, tad viņi taču saprot, ka cilvēks «nav tik gudrs», un kam gan viņiem vajadzētu tādus vadīt?! Ko spēj cilvēks, kur un kā viņu var izmantot?!

Tas spēj tikai zagt, nodot, laupīt, slepkavot un, ja par to soda, tad paciesties līdz izdevīgam brīdim. Tas netur vārdu, tas nesaprot, kāpēc vispār dzīvo un kāda ir dzīvei jēga. Kur tādus likt, un kam viņi vajadzīgi? Attīstītākām civilizācijām šādi nehomo sapieni nešķiet vajadzīgi, tie tikai piesārņo, noplicina un posta dzīves telpu. Drīzāk viņi atbrīvos dabu no šiem vandāļiem.

Teiksi, vajag domāt gaišas domas, nevajag tik pesimistiski... Kur tu ar savu optimismu tālu tiki? Līdz stabiņiem Rīgas ielās? Kur vien skaties, aplamība ik uz soļa! Ja neredzi un nespēj saskatīt, tad tas apstiprina manu vārdu patiesumu. Aplamību ir kļuvis tik daudz, ka tās jau ir kļuvušas par normu un nav pamanāmas. Ja nepamani, tad tu esi nehomo sapiens!

Nekāda reāla izaugsme un attīstība nav iespējama, jo civilizācija sastāv no cilvēkiem, un par to, kāds ir cilvēks, jau rakstīju. Tāds spēj tikai sev līdzīgus atražot.

Cik garā jābūt vājam, lai tiektos valdīt pār cilvēkiem?! Kam tev vara pār aplamību pārņemtajiem? Teiksi, tā jau nav, ir arī gudri un labi. Jā, ir nedaudz gudrāki un tādi, kuri rīkojas nedaudz saprātīgāk, bet jebkurš dzīves laikā ir rīkojies nelietīgi – tātad visi ir nelieši, jebkurš dzīves laikā ir melojis, tātad visi ir meļi, jebkurš dzīves laikā... vai arī vienu reizi neskaitās?

Tu teiksi, vara nodrošina padoto pilsoņu cieņu. Pirmkārt, tā nav cieņa, bet bijība, lišķība un iztapšana, otrkārt, kam tev muļķu bijība un cieņa? Teiksi, viņi aiz cieņas pret tevi un ticībā tev par tevi atkal un atkal balsos... Bet viņu balsis taču nemaksā dārgi, tās var nopirkt, arī neizpatīkot auniem. Kas tad ir vēlēšanas? Darījums, tu man – es tev. Tā ir pirkšana un pārdošana, kur pērk balsis, tikai maksā, izmantojot solījumu kā maksāšanas līdzekli. Balsis gūst apmaiņā pret solījumu, un parasti veicas tam, kurš sola prasmīgāk, skaļāk, nekaunīgāk un trāpīgāk.

Meli

Man grūti ir saprast tos, kuri raujas par ganiem un patiesi vēlas ganīt vēlētājus un vēlēšanu noliedzējus. Aitas gana bīstas, jo ganam ir pātaga, gadās arī suns, bet tās nekad neciena, neaizstāv un neziedojas gana dēļ. Tikko gana vara mazinās, tā aitas klīst pa laukiem un dārziem, kamēr tās cits gans ar citiem suņiem nesadzen kūtī, nenocērpj vilnu vai nenokauj gaļā.

Pajautā topošajiem un esošajiem politiķiem – kam jums vara. Viņi teiks, to mēs darām ne varas dēļ, bet cilvēku, valsts, cilvēces dēļ. Protams, tie būs meli, – patiesībā tas ir dēļ varas pār sev līdzīgiem, jo, ja tā nebūtu, tad gan jau kādiem arī būtu izdevies, ko cilvēces labad izdarīt, bet neko tādu nemanu.

Viņi izmanto varu, lai parazitētu un pildītu savus ledusskapjus. Uz kā rēķina? Vienalga, vai aitas cērpj vai gaļā kauj, vai suņus jūdz ragavās. Bet, ja runājam par tiem, kam ir pietiekami naudas, lai visu to nopirktu, tad kam viņiem vara? Vara nepalielinās pirktspēju. Tad kāpēc viņiem tomēr vajag varu?

Tāpēc, ka viņus neatlaiž citi, kam viņu darbība ir nodrošinājusi iespēju parazitēt un pārticīgi dzīvot. Tie, kuriem viņi nodrošina iespēju gūt nepelnītus labumus. Jo tiem nav savas naudas, viņi prot tikai drupačas lasīt no kungu galda un čiept no dažādiem budžetiem dažādos veidos. Viņi nespēj vadīt, viņi nespēj organizēt, viņi nespēj dibināt, viņi nespēj pierunāt, saskaņot. Viņi spēj tikai putas smelt un pielūgt tos, kas viņiem drupačas atmet. Viņi blēs, kad vajag un cik vajag, viņi ļausies cirpt un savu tuvāko atdos kaušanai gaļā, lai tikai tie, kuriem pietiek naudas, viņiem nodrošinātu labu dzīvošanu.

Ja kolektīvajiem šķēlēm, šleseriem, lembergiem un līdzīgiem pajautāsi, kam tev vara, vari sagaidīt atbildi – lai es varētu aitas izrīkot, lai varētu viņiem drupačas nobērt. Bet tu taču to vari darīt, arī nevadot partiju vai frakciju. Tev tam naudas nepietiek? Šajā brīdī parasti iestājas dziļa pauze un skan kādi – it kā dziļdomīgi – prātojumi par dzīves jēgu, par valstiskumu, pat par latviskumu, bet tas viss ir māns. Patiesība ir tāda, ka tu pats īpaši neatšķiries no aitām, kuras gani. Tu esi no tās pašas sugas, un tevi arī kādreiz cirps un konservēs.

Izaugsme ir iespējama mākslā, dievbijībā, sevis pilnveidošanā, bet ne politikā un valsts pārvaldē. Valsts pārvaldē tu vari sasniegt ko taustāmu, bet tas arī ir viss. Savukārt mākslas un garīgajā pasaulē nav «griestu». Mākslas pasaulē ir, kur augt bezgalīgi, taču arī to cilvēki – aitas pārvērš nevis par izaugsmi, bet par degradāciju un lejupslīdi. Politikā tu vari augt, tikai palielinot ganāmo aitu skaitu, bet tās vienalga būs tikai aitas. Mākslā ir citādi un garīgajā pasaulē arī.

Būtisks precizējums un P. S.

Ir kāds būtisks arguments, kāpēc dažiem ir nepieciešama vara. Tas ir pirmā miljona sindroms. Šis ir manis izdomāts sindroms, bet patiesība par pirmo miljonu nav mans izgudrojums. Daudzi bagātie cilvēki ir gatavi atskaitīties par katru nākošo nopelnīto miljonu, un tur viss ir likumīgi, tikai par pašu pirmo viņi izvairās runāt, jo tur parasti ir kas slēpjams.

Šis slēpjamais ir tas, kas daudziem no viņiem liek atrasties varas gaiteņos, jo citādi tie nonāks cietumā vai to dzīvības pārtrūks.

Novērtē šo rakstu: