Viedās specializācijas stratēģija - vai kritiska ģeopolitiska robeža?
Jānis Egliņš*26.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas Savienībai ieviešot sankcijas pret Krievijas Federāciju Ukrainas kara sakarā, ir iespējama recesija vai vismaz iekšzemes kopprodukta pieauguma palēnināšanās pazīmes. Protams, valstij, ekonomikas izrāvienam palēninoties, jātaupa. Latviešiem nepieciešama gudra izaugsme. Piemērots ceļš ir augsto tehnoloģiju ražošanas un zinātņietilpīgu pakalpojumu attīstība, ko kavē atsevišķas birokrātiskas kļūmes viedās specializācijas stratēģijā.
Izcilais sabiedriskais darbinieks, izglītības un tieslietu ministrs, dzejnieks Atis Ķeniņš 1927. gadā rakstīja: "Tautai ir jāapzinās un pēc savu tiesību un pienākumu apziņas jādarbojas, Ja tāda nacionāli valstiska apziņa izplatīsies, tad zudīs arī tagadējie mūsu valsts dzīves ļaunumi, kur ziedēt zied vecu vecās vergu laiku parādības: varmācīga nekaunība, no vienas puses, un naiva nevarība, no otras." (Tautas apziņā valsts spēks, 1927). Tieši tautas apziņa, lietpratēju, ekspertu, sabiedrisko struktūru, nevalstisko vadošo inovatīvo uzņēmēju kopdarbs tautas apziņā ir šobrīd visvairāk nepieciešama, lai radītu konkrētu darbības programmu inovāciju, pētniecības un attīstības 700 miljonu eiro ieguldīšanā Latvijas ekonomikā.
Tādu ekonomiku kā, piemēram, Dienvidkoreja, Somija un Šveice instrumenti, kas minēto nodrošina, ir pētniecība un terciārās studijas. Somijas piemērā inovācijas, augsto tehnoloģiju un pētniecības stratēģijā ir augsts etatisma līmenis. Proti, šo stratēģiju, atšķirībā no Dienvidkorejas, kur ir augsts privāto investīciju īpatsvars, veido valsts - etatisms nozīmē augstu valsts īpatsvaru politikā, ekonomikā. Tāda ir kontinentālās Eiropas sociālās valsts racionālā tradīcija. Pašreizējā situācijā ir acīmredzams, ka Latvija nevarēs gūt ilgtspējīgu peļņu un nodokļu ieņēmumus no tranzīta, kā arī no eksporta uz Austruma kaimiņu.
Vēlos paust ieskatu, ka valsts civildienesta augstāko ierēdņu nepārdomātas vai apzināti tendenciozas rīcības rezultātā var tikt aizkavēta Latvijas Republikas un Partnerības līguma noslēgšana par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas attīstībai laika periodā līdz 2020. gadam. Uzskatu, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātnes padomei, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei, Daugavpils universitātei un Valsts zinātnisko institūtu asociācijai kopā ar akadēmisko biedrību Geisteswissenschaftliche Stiftung, kā arī Augstākās izglītības kvalitātes asociācijai ir jāizveido atsevišķa struktūra, lai mēneša laikā izveidotu jaunu Viedās specializācijas stratēģiju un Eiropas Savienības Darbības programmas Astoto versiju, lai novērstu risku, ka Latvijas Republika zaudēs ne vien viena gada finansējumu, bet arī visus 4,5 miljardus eiro, ko Eiropa ieplānojusi Latvijas attīstībai.
Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas Darbības programmas Septītās versijas kritiku, kurā diplomātiski, implicēti, tomēr stingri un nepārprotami kārtējo reizi ir norādīts uz nepieciešamību pilnveidot Partnerības līguma sadaļas, kuras attiecas uz zinātni, pētniecību, inovācijām un augstāko izglītību. Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, godīgi sakot, vienreiz par visām reizēm skaidri nosakot jomas, kurās ieguldīs Eiropas Savienības nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus Latvijā, lai attīstītu pētniecību un inovācijas, kā arī radītu apstākļus privātā finansējuma piesaistei zinātnei, līdz 2020. gadam nodrošinot Latvijas valdības solīto 1,5% iekšzemes kopprodukta novirzīšanu zinātnei un pētniecībai.
Par labojumu vajadzību Darbības programmas projektā jau vairāk nekā desmit reižu ir rakstveidā svilpojušas (whistle-blow) Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas augstskolas un lielāko inovatīvo komersantu biedrība BIRTI. Tā kā etatiskajā modelī ierēdņi, iespējams, tā arī netiks galā ar uzticētajiem pienākumiem un neievēros nozares lietpratēju ilgstošās rakstveida iebildes, tad ierosinu nekavējoties izveidot sabiedrisku lietpratēju komandu Viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumam. Varbūt kārtējo darbības programmas projektu nevajadzētu uzticēt tiem pašiem ierēdņiem, kuri izstrādājuši iepriekšējo izbrāķēto versiju un kuru dēļ Latvijas tautsaimniecībai vēl labu laiku nesaņems nepieciešamās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas?
Akadēmiskā biedrība kopš 2002. gada darbojas intelekta un zināšanu ekonomikas jomā. Akadēmiskās biedrības Geisteswissenschaftliche Stiftung ieskats ir ieguldīt ES struktūrfondu investīcijas tā, lai tās sniegtu reālu labumu tautsaimniecībai un Latvija panāktu citas Eiropas valstis inovācijas attīstības jomā. Šobrīd Latvijas tautsaimniecība kopumā varētu vismaz uz gadu ir zaudējusi piekļuvi vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nepieciešami ne tikai attīstībai, bet arī esošā līmeņa saglabāšanai, kamēr valsts budžetā nav paredzēti atbilstoši līdzekļi nozares finansēšanai. Nedrīkst pieļaut, lai birokrātu personīgās ieinteresētības trūkuma dēļ Latvija arī turpmāk nespētu piedāvāt kvalitatīvus dokumentus Eiropas ģenerāldirektorātam un Latvija nesaņemtu eironaudu inovācijai, kas radītu ekonomikas transformāciju un darba vietas.
Tautsaimniecības transformācija uz inovāciju un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas ir globāli eksportējami vairs nav vienīgi valsts materiālās labklājības, bet arī valsts drošības lieta. Tāpēc ierosinu izveidot būt sabiedriski aktīviem, nekavēties, neiedziļināties divarpus ierēdņu strīdos, bet izveidot terminētu, proti, uz noteiktu laiku izveidotu īstermiņa nodibinājumu "Viedās specializācijas stratēģijas izveides nodibinājums", kas bez tukšu salmu kulšanas, nekavējoši apvienotu gaišākos intelektuālos prātus, ekspertus un lietpratējus, kuri īsā laika periodā līdz 2014. gada 30. aprīlim izveidotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju un piedāvātu to valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā ministrijām, iesniegšanai Eiropas Komisijai.
* Akadēmiskās biedrības Geisteswissenschaftliche Stiftung BIRTI valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
