Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vides aizsardzības organizācijas atbalsta Sandras Bērziņas iecelšanu DAP ģenerāldirektores amatā

Viesturs Ķerus, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs
07.08.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsaucoties uz portālā Pietiek 06.08.2013. publicēto rakstu „Sprūdža ministrija lepojas ar atbalstu Strautnieka aizrotēšanai, bet spēj uzrādīt tikai četrus „pusatbalstītājus””, vēlos norādīt, ka Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, ir paudusi skaidru atbalstu Sandrai Bērziņai Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektores amatā.

Rakstā minētā piesardzība, vērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu, varētu būt skaidrojama ar to, ka vides NVO nav zināms, kādi ir bijuši ministra patiesie motīvi. Plašsaziņas līdzekļos E. Sprūdžs pauž pretrunīgu informāciju no atzinības bijušajam DAP ģenerāldirektoram Jānim Strautniekam par labi veiktu darbu līdz apgalvojumam, ka J. Strautnieks bijis „arhitekts nozīmīgākajām dabas aizsardzības problēmām valstī”. Ministrs, pieņemot lēmumu, nav konsultējies ar vides NVO vai sniedzis tām skaidrojumu savai rīcībai.

Zināmā mērā neizpratne par E. Sprūdža pieņemto lēmumu (to, ka tas pieņemts tikai tagad un tik negaidīti) un veidu, kā J. Strautnieks ticis atbrīvots no amata, skaidrojama arī ar to, ka vides NVO neapmierinātību ar J. Strautnieka darbu ir izteikušas jau ilgstoši, faktiski – kopš viņa iecelšanas amatā bez konkursa, apvienojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas vienotā Dabas aizsardzības pārvaldē.

J. Strautnieka darbs DAP ģenerāldirektora amatā bija vērsts uz savas autoritātes stiprināšanu, tajā skaitā veicot nesaprotamas darbinieku rotācijas, tajā pašā laikā izrādot nevēlēšanos vai bezspēcību dabas aizsardzības problēmu risināšanā. Par DAP galveno uzdevumu kļuvusi tūrisma organizēšana, nevis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana, rūpējoties par tajās sastopamajām dabas vērtībām.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, ir iedragāta DAP kolektīva motivācija, un iestāde zaudējusi vairākus augstas kvalifikācijas darbiniekus, kuru aiziešanas iemesls nav bijis zemais atalgojums. Vides NVO iebildušas arī pret mežu ciršanas apjomu palielināšanu DAP pārvaldītajos mežos nacionālajos parkos saimniecisku mērķu vārdā. Lai gan mežu ciršana zināmā mērā pamatota ar ekonomisko krīzi un valdības norādījumiem, neizprotama bija J. Strautnieka acīmredzamā nevēlēšanās šo problēmu risināt.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija radījusi priekšstatu, ka J. Strautnieks ir neaizskarams, un tieši tāpēc E. Sprūdža lēmums bija pārsteigums.

Sandra Bērziņa ir labi strādājusi Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas vadībā, un mums ir pamats ticēt, ka arī DAP darbība viņas vadībā uzlabosies. Jāņem vērā, ka ministra pieņemtais lēmums bija pārsteigums arī S. Bērziņai, tāpēc no viņas nevar prasīt tūlītējus sasniegumus jaunajā amatā, taču pirmajā tikšanās reizē ar Vides konsultatīvo padomi S. Bērziņa pauda gatavību iesaistīt vides NVO DAP jaunās stratēģijas izstrādē un galveno dabas aizsardzības prioritāšu noteikšanā, kā arī diskutēt par NVO iesaistīšanos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā.

Es personīgi esmu pārliecināts, ka Sandra Bērziņa ir ieguvums Dabas aizsardzības pārvaldei un spēs motivēt un saliedēt līdzšinējo reformu un „autoritārā režīma” nogurdināto DAP kolektīvu un sadarbībā ar vides NVO stiprināt DAP darbu Latvijas dabas vērtību saglabāšanā.

Foto no putnidaba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...