VID sācis pozitīvo atsauksmju "medības", kas liek domāt par uzņēmēju uzpirkšanu
Andra Ozola, Neatkarīgā04.04.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Gatavojoties iestādes 30 gadu jubilejai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis logo ar skaitli 30 un devīzi “Kopā veidojam vēl labāku Latviju”. Iestāde mudina savus darbiniekus meklēt un uzrunāt klientus – uzņēmējus, lai viņi sniegtu pozitīvas atsauksmes par VID – “jo slavenāki, jo labāk”.
Būtiskākais - lai atsauksme ir laba
Acīmredzot tādēļ, lai vēl labāk sagatavotos gaidāmajai jubilejai un spodrinātu iestādes pēdējā laikā ar vairākiem skaļiem skandāliem diskreditēto tēlu, VID konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade vairākiem VID darbiniekiem izsūtījusi e-pasta vēstules ar nosaukumu “mūsu klientu atsauksmes”:
„VID sociālajos tīklos (un varbūt arī intranetā) vēlētos īstenot iniciatīvu, kurā reizi nedēļā ceļam ārā mūsu klientu pozitīvās atsauces. Nevis anonīmas, bet ar vārdu, uzvārdu, cilvēka bildi un uzņēmuma vai nodarbošanās pārstāvniecību - noformētu vienotā dizainā. Piedāvāju to grafiski identificēt kā VID 30 gadu atzīmēšanas ietvaru.
Varbūt tas nav viegls uzdevums, jo, kā zināms, lai arī mums ir krietna daļa atbalstošu un apmierinātu klientu, neviens pats gluži publiski labus vārdus teikt neraujas, īpaši tagad. Tomēr esmu pārliecināta, ka pa visiem kopā vismaz 10 tādus mēs varētu sameklēt, uzrunāt un pārliecināt. Un tad, kad būs pirmie 10 publicēti, būs vieglāk iedrošināt nākamos 10.
Otrs izaicinājums ir tas, ka klienti reizēm šādām iniciatīvām piekrīt, bet slinkums domāt tekstus. Mēs piedāvāsim viņiem palīdzēt - es varu šādās situācijās pati ar viņiem sazvanīties, 10 min aprunāties, uzrakstīt teksta piedāvājumu un ar viņiem to saskaņot.
Lūgums tagad jums - katram pa šo nedēļu padomāt, vai jums ir attiecības ar šādiem uzņēmējiem, kas varbūt būtu gatavi piekrist šim. Varbūt ir kādi veiksmīgi gadījumi, varbūt kādi paši ir kādreiz uzrakstījuši pateicību utt. Un dodiet man ziņu sev ērtākā formātā, es tad veidošu sarakstu un ar katru no jums aprunāšos, lai saprastu par tālāko.
Tie var būt dažādi klienti, kurus nācies konsultēt - lieli/mazi uzņēmumi/ mikronodokļa maksātāji/pašnodarbinātas personas/biedrības/labdarības organizācijas/grāmatveži/muitas klienti/nozaru asociācijas utt. Protams, jo slavenāki, jo labāk (seko smaidiņa zīme), tomēr tas nav galvenais. Būtiskākais - iespējama potenciāla gatavība ar savu vārdu, uzņēmumu/organizāciju un bildi sniegt labu atsauksmi, kas raksturo veiksmīgu sadarbību ar VID/vērojumu, kā šī sadarbība ar katru gadu uzlabojas vai tml. pieredze.
Ar iezvanīšanos viņiem un uzrunāšanu tad jāskatās. Jūs vislabāk zināsiet, vai varbūt kādam labāk, ka Jūs piezvaniet pats un piedāvājat, un tad, ja piekrīt, tālāko procesu varu pārņemt es.
varbūt kādam pietiek, ka piezvanu es,
varbūt kādam būtiska tieši pirmā saruna ar Ievu.
Padomājiet un dodiet man ziņu! Lūgums pārsūtīt šo tiem kolēģiem, kas arī varētu palīdzēt šos klientus identificēt.
Marta”
Daži jau izteikušies, gan atrastos vēl
Pagājušā gada vasarā Latvijas medijos plaši izskanēja skandāls par VID nodokļu un muitas policistu safabricēto lietu un mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka Andra Ramoliņa. Pēc šī skandāla nākšanas gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs nolēma pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi ierosināt disciplinārlietu un atstādināt no amata.
Tāpat izskanēja ziņas par kādu VID amatpersonu, kuras dzīvesvieta ir Tukumā un kura joprojām strādā VID, veikusi auditu uzņēmumos “Dobeles dzirnavnieks” un SIA “Agrera,” nosakot šiem uzņēmumiem nepamatotus uzrēķinus, soda un kavējuma naudas kā sodu par “nesadarbošanos” ar VID.
Iespējams, ka klajā nāktu vēl kādi ar uzņēmējiem saistīti skandāli, ja vien VID par sadarbību tieši un atklāti pajautātu pašiem uzņēmējiem - publicējot vai izplatot aptaujas anketu un lūdzot viņus godīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Bet tā vietā VID izvēlējās “uzrunāšanas“ taktiku, nosakot par pienākumu saviem darbiniekiem pašiem “medīt” atsauksmes. Un tikai pozitīvas.
Kāpēc uzņēmējus aicināt sniegt tikai pozitīvo pieredzi, bet ne negatīvo, jo arī tāda taču arī mēdz būt? Vai, jūsuprāt, šāda kampaņa spēs padarīt VID tēlu pozitīvāku? Šādus jautājumus “Neatkarīgā” uzdeva Martai Krivadei. Atbilde vēl tiek gaidīta.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
