VID pasūtījuma lietu „astoņkājis” sāk spēlēt „futbolu”: Prusaks spiests konstatēt, ka viņš tomēr nevarēs izskatīt lietu par Jaunzemes veiktu neslavas celšanu
PIETIEK14.03.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietu skandālu reizē ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un savu bijušo sievu, nu jau darbu VID zaudējušo Kristīni Prusaku-Brinkmani bieži pieminētais VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors, par Jura Juraša „brigādes” pārstāvi saukātais Aigars Prusaks tomēr ir bijis spiests konstatēt, ka viņš nevarēs izskatīt lietu par I. Jaunzemes veiktu neslavas celšanu un „aizfutbolējis” iesniegumu tālāk.
Pietiek.com jau iepriekš norādīja – to, kā tieši notiek pasūtījuma lietu piesegšana un noziedzīgu nodarījumu „noslāpēšana”, uzskatāmi rāda tas, kas noticis ar Valsts policijai adresēto Lato Lapsas iesniegumu ar aicinājumu sākt pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi kriminālprocesu par neslavas celšanu.
Šo iesniegumu odiozā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona Ina Frīde bija nosūtījusi… I. Jaunzemes padotajam, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram A. Prusakam. Pietiek.com iepriekš bez plašākiem komentāriem publicēja gan Lato Lapsas iesniegumu, gan I. Frīdes lēmumu, bet šodien – A. Prusaka parakstītais dokuments:
13.03.2023. Nr. VID.4.1/16.3/248
Ģenerālprokuroram J.Stukānam
Par iesniegumu nosūtīšanu institucionālās piekritības noteikšanai
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Iekšējās drošības pārvaldē 2023.gada 8.martā saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai, proti, pārsūtīts Lato Lapsas ar drošu elektronisko parakstu parakstīts 2023.gada 3.marta iesniegums, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”, kurā Lato Lapsa lūdz Valsts policiju sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu un noteikt viņam cietušā statusu šī kriminālprocesa ietvaros.
Atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta nosacījumiem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina VID ģenerāldirektoru amatā, bet VID ģenerāldirektora kā valsts amatpersonas tiesības, pienākumus un atbildību amata aprakstā nosaka finanšu ministrs.
Savukārt 2022.gada 27.septembra Valsts ieņēmumu dienesta reglamenta Nr.10 (izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu) 5.punkta 5.1.2.apakšpunktā ir noteikts, ka VID Iekšējās drošības pārvalde ir tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā.
Tādējādi VID Iekšējās drošības pārvaldei kā struktūrvienībai, kas atrodas tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, nav tiesiska pamata vērtēt VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.panta vienpadsmito daļu nosūtu Jums institucionālās piekritības noteikšanai L.Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegumu, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Pielikumā:
- (tikai pirmajam adresātam) Lato Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegums (1 datne);
- (tikai pirmajam adresātam) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai (1 datne)
Iekšējās drošības pārvaldes direktors A.Prusaks”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
