VID: ja Kampars saņēmis avansu, šie ienākumi bija jāuzrāda; tas tomēr nav izdarīts
L. Lapsa11.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ekonomikas ministrs Artis Kampars patiešām saņēmis avansu par plānoto sava uzņēmuma Ronis pārdošanu, kā viņš to apgalvojis savos pēdējos publiskajos skaidrojumos, šī summa viņam saskaņā ar likumdošanu obligāti bija jāuzrāda valsts amatpersonas deklarācijā kā saņemts ienākums, - tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta Pietiek sniegtā skaidrojuma. Tomēr pretēji Kampara apgalvojumiem, ka viņam nekas neesot slēpjams, šāda saņemta summa ministra deklarācijā nav uzrādīta.
Savos pēdējos skaidrojumos, kas atrodami Kampara blogā ar virsrakstu „Par amatpersonas deklarāciju bez spekulācijām”, ekonomikas ministrs jau skaidri apliecina – viņš pagājušajā gadā patiešām esot saņēmis no publiski neatklātā investora „drošības naudu”. Tieši pateicoties šai summai un arī sievas uzdāvinātajiem 27 tūkstošiem latu, Kamparam pērn esot izdevies samazināt savus parādus par summu, kas vairāk nekā trīskārt pārsniedz viņa ienākumus ministra amatā
„Līdzīgi kā daudziem komersantiem, arī manam uzņēmumam pēdējos krīzes gados finanšu rādītāji ir pasliktinājušies. Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” blogā aizvadītās nedēļas nogalē rakstīja Kampars.
Taču, kā rāda VID skaidrojums, līdz ar šo jauno versiju Kampars ir neatgriezeniski un skaidri apliecinājis, ka savā amatpersonas deklarācijā ir tīši vai netīši slēpis gūtus ienākumus, kas deklarācijā bija obligāti jāuzrāda.
Deklarācijā pie slēgtajiem darījumiem viņš gan minējis, ka esot noslēgts kapitāldaļu pārdevuma līgums par 35 tūkstošiem latu, taču nav uzrādījis, ka šie 35 tūkstoši latu patiešām būtu saņemti. Tikmēr VID apliecina – deklarācijas attiecīgajā sadaļā „ir jānorāda visa veida gūtie ienākumi neatkarīgi no to apmēra”.
To, kā skaidro VID, ikvienai amatpersonai par pienākumu uzliek jau 2002. gadā pieņemtie valdības noteikumi, kas nosaka, ka amatpersonām „jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, sniedzot informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu un uzvārdu un summu (3.7.punkts)”.
Tas nozīmē, ka Kamparam saskaņā ar likumdošanu, ja viņš patiesi saņēmis no kādas personas 35 tūkstošus latu, deklarācijas ienākumu sadaļā bija jāuzrāda šīs personas nosaukums vai vārds un uzvārds.
Savukārt ekonomikas ministrs savā blogā apgalvo, ka saistošāks viņam esot noslēgtais līgums: „Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
